Jebkura jauna situācijā, kurā mēs tiksim vērtēti un īsti nezinām, kas notiks, izraisa stresa reakciju, kas palīdz mums mobilizēties, uzsvēra Dūdiņa:
“Uzlabojas mūsu domāšana, mēs kļūstam efektīvāki, fokusējamies uz to, kas jādara.
Principā stress mums palīdz sagatavoties eksāmeniem un parādīt savu labāko rezultātu, protams, pie nosacījuma, ka stress nav pārmērīgs, jo tad tas tā kā izsit baterijas un mēs nemaz vairs nevaram padomāt.”
Uztraucas visi
Neviens cilvēks nespēj pilnībā neuztraukties, stress piemeklē ikvienu, atgādināja Dūdiņa. Turklāt minimāls stress ir visu laiku. Protams, cilvēki atšķiras, un kādam reakcija uz stresu ir spēcīgāka, intensīvāka.
“Mūsu priekšstats par stresu ietekmē to, kā mēs to izjutīsim, kā tiksim galā,” sacīja Dūdiņa un uzsvēra, ka svarīgi ir saprast, ka stress pārbaudījumos arī ļoti palīdz.
“Stresu izraisa jebkura jauna situācija, kas prasa mūsu uzmanību.
Smadzenes automātiski reaģē uz šo situāciju un liek mums mobilizēties un koncentrēties uz to, kas tajā brīdī ir būtisks.
Tātad mūsu domāšana kļūst fokusēta,” viņa skaidroja.
Stress jātur līdzsvarā
Vienlaikus domāšana notiek ātrāk tad, ja stresa līmenis ir paaugstināts, bet ne pārmērīgi augsts un ne ilgstoši.
“Negatīvais varbūt ir tuneļveida domāšana, kad, atrodoties stresa stāvoklī ilgstoši, teiksim, nedēļām ilgi gatavojoties eksāmenam, paliek grūti domāt par kaut ko citu, paliek grūti atslēgties, un tā darbība var kļūt neproduktīva,” atzina psiholoģe.
Tad rodas situācijas, kad visu dienu mācies, taču nevari neko iemācīties vai atcerēties, bet vienlaikus nevari piespiest sevi apstāties un atpūsties.
“Kādu brīdi jau tā var. Jautājums ir, cik mums katram ir resursu, jo tomēr tie sāk izsīkt ar laiku, un tad domāšanas procesi sāk kļūt mazāk efektīvi, atmiņa sāk kļūt vājāka.
Tad var sanākt tā, ka līdz eksāmenam cilvēks jau ir tik ļoti iztukšojis sevi, ka pašā eksāmenā vairs nespēj parādīt savu labāko rezultātu,” norādīja Dūdiņa.
Viņa ieteica, gatavojoties eksāmeniem, neaizmirst par atpūtu. Iepriekšējā vakarā vai eksāmena rītā nevajag mācīties vēl daudz jaunas informācijas, bet labāk paņemt pauzi, atpūsties, atjaunot resursus. Tāpat gatavošanās procesā svarīgi ir izveidot konkrētu ikdienas plānu, pie kā pieturēties, lai nodrošinātu labu miegu, ikdienas fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgu uzturu.
“Es saprotu, ka varbūt šīs lietas šķiet tik primitīvas, pašsaprotamas, bet, ja paskatāmies, kas notiek tajā brīdī, kad esam stresā un gatavojamies eksāmeniem – tieši šīs pamatlietas izkrīt,” norādīja psiholoģe.
Jāiegrožo neveiksmju scenāriji
Nākamais ieteikums saistīts ar domāšanu, ar situācijas interpretāciju. “Ja šī situācija jums ir svarīga, smadzenes mēģina prognozēt, kas notiks. Esot stresā, iespējams, ka šī domāšana mēģinās radīt visas iespējamās neveiksmes, kas varētu notikt. Viens no risinājumiem ir pierakstīt un izvērtēt racionāli, cik liela iespēja, ka tas notiks,” ieteica psiholoģe.
Nākamais jautājums, ko sev uzdot brīžos, kad smadzenes liek iztēloties sliktākos scenārijus, ir, ko es varu darīt šobrīd, lai novērstu iespēju, ka tas notiks? Piemēram, ja uztraukumu rada konkrēta tēma, kas, šķiet, nav pietiekami labi apgūta, tad pievērst tai uzmanību un atkārtot to.
