To, cik labi mēs jūtamies iekštelpās, veido dažādi būtiski faktori, kurus kopā sauc par termālo komfortu, skaidroja Vanadziņš.
"Labāk zināmā mums, protams, ir temperatūra, bet ir vēl vismaz četras citas biežāk pieminētas – gaisa relatīvais mitrums, tad ir tas, ko mēs saucam par gaisa plūsmas ātrumu jeb normālā valodā runājot – ir vai nav caurvējš," skaidroja Vanadziņš.
Termālo komfortu veido arī virsmu temperatūra un siltuma starojums. To visbiežāk var sajust, sēžot pie loga – uzspīd saule un, lai gan istabā siltāk it kā nekļūst, mums, sēžot pie loga, pēkšķi kļūst karsti.
Ja cilvēks ir vesels un bez hroniskām kaitēm, tad ziemā komfortabla ir +19 līdz +25 grādu telpas temperatūra, bet vasarā tie var būt pat +20, +28 grādi.
Mūsu ķermenis temperatūras izmaiņām pielāgojas, un jo veselāki esam – jo labāk tas sanāk.
"Bet ir, protams, hroniski slimi [cilvēki] – īpaši sirds asinsvadu slimības jāuzsver kā riska grupa. [Šiem cilvēkiem] temperatūra un pārējie [termālā komforta] rādītāji var radīt ļoti lielu slodzi ķermenim, un tas vienkārši var nebūt gatavs pielāgoties, līdz ar to ir riski pārkarst vai nosalt," stāstīja eksperts.
Klasiska kļūda – kārtīgi atvēsināts auto
Vienlaikus jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, kārtīgu ķermeņa slodzi rada krasas temperatūras maiņas jeb kontrasti.
Tāpēc Vanadziņš no tiem iesaka izvairīties. Klasiska kļūda viņa vērtējumā ir, piemēram, braukšana kārtīgi atvēsinātā auto karstā vasarā. Tas, kā viņš skaidroja, ķermenim rada līdzīgu slodzi, kā karstā laikā ielecot aukstā ūdenī.
"Rekomendācija būtu tā, kā latviešiem visu [patīk darīt] – tā mēreni, tā pa vidu," pauda eksperts.
Tas nozīmē, ka, ja ārā ir +35 grādi, tad, ienākot iekštelpās, no sākuma telpa jāatvēsina nedaudz, piemēram, līdz 28 grādiem. Kad ķermenis pie tā ir pieradis, tad pakāpeniski temperatūru var padarīt vēl zemāku.
Pretējā gadījumā mūsu organisms ar temperatūras kontrastiem netiek galā un tam nereti seko saaukstēšanās.
Vēl viena diezgan izplatīta kļūda, profesora vērtējumā, ir vasarā pavērst ventilatoru vai kondicionieri pret kādu konkrētu ķermeņa vietu.
Piemēram, karstā dienā ventilatora plūsmu pavērst tikai pret seju. Tādā gadījumā šī ķermeņa daļa saņem signālu, ka ir auksts un vajag sevi sildīt. Bet tas savukārt notiek ar lokālu muskuļu saraušanos.
"Notiek ļoti straujas asinsrites izmaiņas tajā vietā. Un tad ir tās savilktās muguras, sāpošās sprandas. Kad mēs sēžam normāli, mums visi muskuļi ir vienādi saspringuši vai atslābuši. Bet, kad uzpūšam aukstu gaisu vienam punktam, tas kļūst neproporcionāli sasprindzis," skaidroja Vanadziņš.
Kādu konkrētu ķermeņa daļu var arī apsaldēt – piemēram, vasarās pa nakti lietojot no saldētavas izvilktu spilvendrānu.
Eksperts pamācīja, ka konkrētus punktus īsu brīdi padzesēt drīkst, taču ilgstoši no tā būtu jāizvairās. Lai kļūtu vēsāks, uz kādu brīdi var pielikt aukstumu tajās ķermeņa vietās, kur lielie asinsvadi ir vistuvāk ādai, piemēram, kakla zonā vai cirkšņos.
Caurvējš cilvēkiem bez veselības problēmām nekaitē
No paaudzes paaudzē latvieši viens otram nodod arī citu padomu – proti, nestāvēt caurvējā, jo tā varot saaukstēties.
Eksperts gan to nodēvēja par zināma veida bubuli – briesmas rada vien tas, ka atkal, strauji mainoties termālajam komfortam, ķermenim tiek dota papildu slodze. Taču caurvējš, visticamāk, neietekmēs tos, kuriem nav veselības problēmu un kuru ķermenis pie temperatūras kontrastiem var viegli pierast.
Telpu atvēsināšanai, viņaprāt, var izvēlēties jebkuru metodi – labi ir gan ventilatori, gan kondicionieri. Tikai jāatceras vēl viens svarīgs fizikas likums – proti, aukstais gaiss uz augšu neceļas. Tāpēc uzmanīgiem jābūt ar, piemēram, grīdā iebūvētiem kondicionieriem: "Atceramies, ka tas nozīmē, ka kājas vienmēr būs ledaini aukstas un galvai nekad tas [aukstums netiks], jo aukstais gaiss nekad uz augšu neceļas. "
Vēl eksperts atgādināja, ka jebkuru ventilācijas iekārtu ir arī regulāri jātīra. Tajās sakrājas netīrumi, kuros siltā laikā ļoti vairojas dažādi veselībai kaitīgi mikroorganismi: "Gan ventilatoru, gan kondicionieru regulāra tīrīšana, piemēram, filtru maiņa – tas ir pilnīgs "must have" (obligāta nepieciešamība – no angļu val.). Tā ir obligāta prasība, par kuru vairums kondicionieru lietotāju svēti aizmirst vienu dienu pēc iegādes."
Pērkot kondicionieri, tā uzturēšanas izmaksās noteikti jāierēķina arī iekārtas tīrīšana un filtru maiņa vismaz divas reizes gadā, uzsvēra Vanadziņš.
