Bioloģiskie atkritumi ir tie, no kuriem bioloģiskā procesā rodas gāze vai komposts.
"Respektīvi, virtuves atkritumus var likt kopā ar lapām, jo abiem ir labs sadalīšanās process. Tikai katram šī procesa ātrums ir atšķirīgs," skaidroja Stankevičs.
Viņš arī vērtēja, ka šķirot bioloģiskos atkritumus Latvijas iedzīvotāji vēl tikai mācās. Un, tos izmetot,
vēl tiek pieļautas kļūdas, piemēram, daļa tiek nodota iepakojumā jeb atkritumu maisā, ko darīt nedrīkst.
Sabiedrībā arī izplatīts ir mīts, ka bioloģisko atkritumu konteinerā nedrīkst mest dzīvnieku izcelsmes produktus, proti, gaļu, piena produktus un citus.
"Tieši šī veida atkritumi ir vislabākie bioloģisko procesu tālākai apstrādei," pamācīja Stankevičs, "Respektīvi, viss, ko jūs vai jūsu mājdzīvnieks būtu gatavs apēst un nav paspējis [to izdarīt un ēdiens] sabojājas. Tieši tas ir vislabākais materiāls gan priekš tālākās pārstrādes, gan bioloģiskās šķirošanas."
Vienlaikus eksperts mudināja tvertnē nemest tikai šķidros atkritumus, jo tie tek un tas transportēšanā radīs zināmas problēmas.
Uzsākot bioloģisko atkritumu šķirošanu jau šobrīd, Latvijas saimniecības var just arī finansiālu ieguvumu. No Stankeviča paustā izriet, ka jau šobrīd Latvijā ir pieņemts likums, kas šādu atkritumu apsaimniekošanai paredz par 20% lētāku tarifu nekā sadzīves atkritumiem. Šis likums arī drīz stāšoties spēkā.
"Tas savukārt nozīmē to, ka tā ir tieša motivācija iedzīvotājiem aizdomāties par to, kas tad ir manā miskastē. Un mēs skaidri zinām, ka vismaz 40% no sadzīvē radītajiem atkritumiem katram iedzīvotājam ir bioloģiski noārdāmi atkritumi," atklāja eksperts.
Viņš arī stāstīja, ka līdz šim "Clean R" veiktajos pētījumos atklāts, ka no kopīgo un nešķiroto atkritumu kopējā daudzuma Latvijas mājsaimniecībās vismaz 30% veido sausais iepakojums un stikls, ko, pareizi apsaimniekojot, var nodot par brīvu: "Tas nozīmē, ka jūs, skatoties uz savu miskasti, saprotat, ka tā ir nauda. Un ar nelielu piepūli var ļoti efektīvi savus izdevumus samazināt."
Eksperta teikto apliecina arī uzņēmuma šī gada sākumā publicētais pētījums, kurā noskaidrots, cik daudz, šķirojot atkritumus, var ietaupīt. Proti – nešķirojot atkritumos, sešu dzīvokļu nams gadā "izmet" ap 720, bet lielāka ēka – 3600 eiro.
Stankevičs arī piebilda, ka, ja nav skaidrības, ko un kurā atkritumu tvertnē drīkst mest, labs "špikeris" tam esot uzlīmes uz konteineriem, kur skaidri uzskaitīti visi tajās atļautie atkritumu veidi.
Ziņu aģentūra LETA arī iepriekš vēstīja, ka Rīgas pašvaldība un trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi iedzīvotāju ērtībām izveidojuši vienotu ceļvedi, kas palīdzēs vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā. Ceļvedis pieejams un lejuplādējams Rīgas pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē, tāpat to elektroniskā un drukātā veidā saviem klientiem izplatīs pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP).
Piedalīties ceļveža izplatīšanā un izmantošanā aicināti arī citi namu apsaimniekotāji. Rīgas domes mājaslapā ir pieejamas arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par atkritumu šķirošanu.
