Sabiedrība, uzzinot par salona lūgumu finansiāli atbalstīt viņu ieceri palīdzēt bēgļiem, komentāros lielākoties bija neiecietīga – sak, vajadzēja savlaicīgi izvērtēt savas iespējas, tomēr atsaucās arī cilvēki, kuri frizētavas centienus novērtēja.
Skaistumkopšanas salona pārstāve Signe Jusupova norādīja: "Šobrīd, pēc ēterā izgājušā sižeta, ir diezgan liela rezonanse. Ir cilvēki, kas komentē un [raksta] kaut ko sliktu, bet es to neņemu vērā un es tos nemaz nelasu, bet ir cilvēki, līdzcilvēki, kuri vēlas atbalstīt šo projektu. Tā informācija ir aizgājusi tik tālu, līdz Ņujorkai pat jau, un divas spilgtas dāmas – viena no Luksemburgas, otra no Ņujorkas – ir mums noziedojušas naudas summu."
Saziedotie 600 eiro bija labs stimuls, lai neapstātos vien pie Ukrainas bēgļu bezmaksas frizēšanu salonā.
Jusupova izcepa pīrāgus un kopā ar savu komandu devās uz Jūrmalu, kur dienesta viesnīcā dzīvo bēgļi ar īpašām vajadzībām. Latvijā šie cilvēki nonākuši ar Ukrainas labdarības organizācijas "Laipnības bumerangs" starpniecību.
Organizācijas dibinātāja un vadītāja Olga Ovsjaņņikova skaidroja: "15., 16.martā uz mūsu pilsētu atlidoja pirmās lidmašīnas, kas nometa bumbas tieši uz Svjatohirskas klosteri. Mēs atradāmies vien kilometru no tā klostera. Izbira logi un durvis, cilvēki ļoti sabijās."
Sanatorijā, kurā uzlidojuma brīdī dzīvoja ap 200 cilvēku, liela daļa bija bēgļi no Doneckas apgabala. Šie ļaudis jau kopš 2014. gada zina, ko nozīmē karadarbība, un tagad steigšus nācies glābties atkal. Labdarības organizācija uz Latviju atvedusi 31 cilvēku, lielāko daļu – ar īpašām vajadzībām. Laika sagatavoties ceļam bijis maz.
Bēgle no Ukrainas Svetlana Vasiļenko norādīja: "Mēs praktiski neko nepaņēmām, vien to, kas mums mugurā un apakšveļu. Un viss."
Bet bēgle Vera Ivanova ar asarām acīs atzina: "Patiesībā to visu ir tik grūti stāstīt. Es gribēju tur palikt, bet man ir trīs bērni."
Tikmēr Ovsjaņņikova pauda: "Mums ir vairāki cilvēki ar dažādām psihiskām saslimšanām, ir nedzirdīga meitene ar bērnu, ir mamma, kura ir pilnīgi akla un kopā ar meitu, un citi cilvēki ar dažādām saslimšanām, ar invaliditāti."
Pateicoties ziedojumam, frizētavas komanda sagādājusi svētkus – atvedusi pīrāgus, dāvanas un sapucējusi 20 cilvēkus.
Skaistumkopšanas salona pārstāve norādīja: "Un, ja viņi ir atbraukuši šeit, tas ir liels pārdzīvojums viņiem, un viņiem ir jādod iespēja dzīvot tālāk. Mēs katrs esam cilvēks, un mums vienam otru ir jāatbalsta šajā grūtajā mirklī."
Sievietes, kuras tikušas pie jauna matu sakārtojuma, atzina – tas bijis tikpat vērtīgs kā psihologa apmeklējums. Cilvēkiem pat izmainījušies sejas panti, mazinājusies emocionālā trauksme. Turklāt par pozitīvajām emocijām nav bijis jāmaksā.
"Jā, tā nav pirmā nepieciešamība, bet tas ir ļoti svarīgi. Tas ir ļoti svarīgi, jo, redziet, mēs esam atbraukuši un mums ir sava nauda – grivnas. Šeit, lai samainītu skaidru naudu, ja kādam tāda ir, nav iespējas – jo ļoti augsts kurss, ļoti. Sociālos pabalstus praktiski neviens vēl nav saņēmis. Ļoti ilgs laiks nepieciešams, lai tos noformētu. Matu griešana, cik mēs uzzinājām, šeit maksā 20 eiro. Vidēji 20 eiro, bet naudas cilvēkiem nav," teica labdarības organizācijas "Laipnības bumerangs" vadītāja.
Bet bēgle Svetlana Vasiļenko teica: "Mēs esam šeit jau ilgāk nekā divus mēnešus un – visas sievietes. Vīrieši te ir divi, trīs cilvēki... Un mums, protams, bija svarīgi sevi savest kārtībā, nogriezt matus, kā katrai patīk. Es esmu ļoti pateicīga šī salona meitenēm. Viņas ir malači! Tiešām, viņām ir zelta rokas."
Savukārt bēgle Jana Bezus sacīja: "Atbrauca meitenes un padarīja mūs skaistas. Tas ir ļoti vajadzīgs. Viņas nogrieza matus arī manai mammai, kura ir ratiņkrēslā. Tas ir ļoti svarīgi."
Friziera pakalpojums bijis arī atbalsts tām sievietēm, kuras patlaban meklē darbu.
Bēgle Vera Ivanova norādīja: "Es strādāju par skolotāju un esmu pieradusi, ka mani mati vienmēr ir sakopti, jo bērni vienmēr skatās – kā tu esi apģērbies, kādi ir tavi mati. Bet šis periods, kad viss šis sākās – februāris, marts, aprīlis, nu jau gribējās matus sakārtot. Es esmu ļoti pateicīga, ka meitenes atbrauca. Kad viņas nolīdzināja matu galus un izveidoja frizūru, es atcerējos, kā tas bija agrāk – sajusties kā sievietei, jaunietei... jā – jaunietei, man vēl negribas novecot."
Bet salona pārstāve Jusupova atzina: "Mēs viņiem devām spēku. To, ka viņus atbalsta, un tas viņiem ir galvenais. Viņi nav liekēži uz šīs planētas šobrīd, bet viņi arī ir noderīgi un, piemēram, cilvēki daudzi no pansionāta ir atraduši darbu šobrīd un strādā. Spēj savu ģimeni uzturēt."
Nākamais pieturas punkts, kur tiks sniegti friziera pakalpojumi, ir bērnu bāreņu nams, kurā patlaban uzturas Ukrainas kara upuri vecumā no četriem līdz 16 gadiem.
"Atbraucot mājās vakarā pēc pansionāta, es jutos ļoti divējādi. Es biju ļoti nogurusi, bet es jutos ļoti gandarīta par to, ka tic, ka kāds reāli arī tic, ka tā ideja strādā un ka tiem cilvēkiem ir tāds prieks no vienkārša matu griezuma. No tā, ka mēs atbraucām, mēs iedvesām tur jaunas sajūtas, jaunas vēsmas tur ienesām. Viņiem ir vajadzīga uzmanība nedaudz un labvēlīga sirds, un tad viņi paši atplauks."
