Visai garajā bīstamo iekārtu sarakstā lifts atrodas pirmajā vietā, jo to ikdienā lieto ne tikai profesionāļi, bet arī mazaizsargātas personas, skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nils Sproģis.
Viņš atzina, ka, ikdienā veicot pārbaudes, bieži nākas saskarties ar liftiem, kas neatbilst drošības prasībām. Vissliktākā situācija ir ar liftiem, kuriem ir manuāli veramas durvis, jo tie rada papildu risku iekrist šahtā, un ar liftiem, kas uzstādīti pirms 2000. gada, jo sākotnēji tiem piešķirtais darbības termiņš bija 25 gadi.
"Ikdienā no savām pārbaudēm mēs redzam, ka liftiem diemžēl arī paši iedzīvotāji nav pienācīgu vērību veltījuši.
Bieži vien nav ieguldīti resursi, lai uzturētu atbilstošā kārtībā liftus. Mēs redzam, aizejot pārbaudēs, ka lifts pat neatbilst tā laika sākotnējām drošuma prasībām," viņš stāstīja.
Vienlaikus Sproģis uzsvēra, ka lielākoties paaugstināts risks rodas liftu apkalpojošajam personālam, nevis iedzīvotājiem.
Viedoklī par liftu drošības stāvokli viņam piekrita inspicēšanas institūcijas "Inspecta Latvia" vadītājs Ainārs Cars: "Problēmas ir, protams, ar vecajiem liftiem, tāpēc ka pēc būtības šīm iekārtām bija savā laikā noteikts resurss – 25 gadi. Protams, ja komplektējošās detaļas nav mainītas, tās ir nolietojušās."
Viņš atgādināja, ka inspicēšanas institūcijas kā trešā puses pārbauda liftus reizi 12 mēnešos, bet – lifts tiek lietots intensīvi, tāpēc drošības situācija krasi var mainīties:
"Reizi gadā pārbaudot, tas negarantē, ka pēc trīs, sešiem mēnešiem lifts atbildīs noteikumu prasībām.
Ne velti mums ir apkalpojošās kompānijas, valdītāji, kuru atbildībā ir rūpēties par šo iekārtu visā tās lietošanas laikā."
Cars skaidroja, ka šogad aprīlī stājās spēkā jauni liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi, kuros ir noteikti termiņi, kādos inspekcijas institūcijām turpmāk būs jānovērtē liftu drošības stāvoklis un kādos pēc tam namu pārvaldniekam tas būs jāuzlabo.
Termiņš, kas attiecas uz izplatītāko iekārtu grupu, liftiem ar automatizētām šahtas durvīm, kas ir dzīvojamās ēkās, ir trīs gadi – novērtēšana jāveic līdz 2025. gada 21. aprīlim.
"Šajā periodā jāveic lifta drošuma novērtēšana, ko veic inspicēšanas institūcija. Institūcija novērtē risku līmeni ar vērtējumu "ļoti augsts", "augsts", "vidējs" un "zems". Pēc šiem līmeņiem ir termiņi, kādos šis risks ir novēršams.
Ja tiks atzīts, ka risks ir ļoti augsts, lifta lietošana ir jāpārtrauc. Augsta riska gadījumā trūkumi jānovērš piecu gadu laikā, vidēja riska gadījuma 10, zema – 15," skaidroja Cars.
"Civinity" Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Gatis Roze vērtēja, ka jaunie noteikumi ir ļoti pozitīvi vērtējami, jo līdz šim ikgadējās pārbaudēs tika atzīts, vai lifts ir drošs un strādā, bet ne tas, kā iekārta ir nolietojusies un cik lielus ieguldījumus prasīs nākotnē.
"Protams, ir atkal runa par termiņiem. Ja mums tagad ir trīs gadi, lai vienkārši novērtētu liftus, pēc tam ir maksimums vēl 15 gadi, lai veiktu uzlabojumus, tie jau ir padsmit gadi. Vai vecā tipa lifti vēl padsmit gadus brauks – tas ir cits jautājums," viņš piebilda.
Cars atzina, ka termiņi arī viņa skatījumā ir par garu, bet, atbildot uz klausītāju jautājumiem par to, cik ļoti var uzticēties inspektoru vērtējumam, viņš atzina, ka savu ekspertu zināšanu un kvalifikācijas līmenis ir katras institūcijas atbildība.
"Jāsaprot, ka par sava personāla kvalifikāciju katra inspicēšanas institūcija rūpējas atsevišķi. Nav ekspertiem tādas kopīgas sertifikācijas, kā mums bija kaut kad agrāk, kad bija jākārto eksāmeni, un tad cilvēks ieguva šo kvalifikāciju strādāt par ekspertu," viņš norādīja.
