“Pārtikas revidenta” veiktajā interneta aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu, tika noskaidrots, ka teju puse (47%) aptaujāto iepērkoties zīmolu uzskata par būtisku faktoru un vairāk nekā puse (58%) visbiežāk iegādājas zināmu zīmolu produktus.
Skaidrojot, kāda ir pārtikas zīmolu loma un ietekme uz Latvijas patērētājiem, reklāmas speciālists un aģentūras “Nord DDB” rīkotājdirektors Rubīns atklāja, ka zīmolu loma lielā mērā ir vienkāršot izvēles, – zīmols palīdz mazāk laika pavadīt domājot, ko no visa sortimenta izvēlēties.
“Ja es labi zinu kādu zīmolu un tam ir laba reputācija, es esmu pircis to jau gadiem, tad cilvēkiem ir tendence izvēlēties šīs labi zināmās un populārās lietas,” atzina Rubīns.
“Mīl” to, ko spēj nopirkt
Latvijā zīmolu popularitāti jau 16 gadus mēra “Mīlētāko zīmolu tops”. Šī topa datus iegūst, intervējot reprezentatīvu 1000 Latvijas iedzīvotāju izlasi, kas pārstāv valsts ekonomiski un sociāli aktīvo daļu.
“''Mīlētāji'' ir tie, kas par zīmolu saka “tas ir viens no maniem iecienītākajiem zīmoliem, un es nākamreiz noteikti izvēlēšos tieši to”.
Respektīvi, tajā mīlestībā ir iekodēta gan tāda pragmatiska pieķeršanās, gan gatavība pirkt. Līdz ar to “Ferrari” nav topa augšgalā, pat ja viņš varbūt ir mans iecienītākais zīmols, bet es viņu visdrīzāk nepirkšu tuvākā mēneša laikā. Līdz ar ko šādi zīmoli nav topa augšgalā,” stāstīja ''Nord DDB'' rīkotājdirektors un galvenais “Mīlētāko zīmolu topa” partneris Andris Rubīns.
Topa aptaujātie cilvēki atzīst, ka visvairāk novērtē zīmola preču kvalitāti, unikalitāti un arī cilvēcīgumu.
Pret pārtiku īpaši prasīgi
Rubīns arī skaidroja, ka tieši pārtikas segmentā produktu kvalitāte vistiešāk ietekmē cienītāju skaitu: “Cilvēkiem tomēr ir ļoti būtiski, ko mēs liekam savos ķermeņos. Esam ļoti piesardzīgi par izejvielām, par sastāvu, tāpēc prasīguma līmenis vai kritiskums pret kvalitāti tieši pārtikas nozarē ir augstāks nekā ļoti daudzās citās nozarēs.”
Gadu gaitā topa apkopotie rezultāti liecina, ka Latvijā dzīvojošie atbalsta vietējos ražotājus – uzņēmumus ar vēsturi un spēju mainīties atbilstoši patērētāju vēlmēm.
Taču patērētāji novērtē ne tikai zīmolu, bet arī lielveikalu piedāvātos privātās preču zīmes produktus.
78% Latvijas finansiāli aktīvo iedzīvotāju, kuri iegādājušies privātās preču zīmes produktus, tos uzskata par tikpat labiem vai pat labākiem nekā lielo zīmolu produktus. Turklāt šis rādītājs ir līdzīgs arī citās Baltijas valstīs. Kā galveno iemeslu, izvēloties šādus produktus, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji min zemu cenu un to, ka kvalitātes ziņā tie esot tikpat labi kā lielo zīmolu piedāvātie produkti.
Veikalu “Rimi” mīl labākos laikos, “Maxima” – grūtākos
“Lielveikalu tīkliem, kas Latvijā ir lieli, spēcīgi, dominējoši un lielā mērā arī augoši gadu no gada, protams, ir arī ļoti stabilas pozīcijas šajā mīlētāko zīmolu topā. Te gan jāsaka, ka vienu gadu “Rimi” ņem virsroku, otru gadu “Maxima” ņem virsroku. Tas ir lielā mērā saistīts ar ekonomisko situāciju,” atklāja Rubīns.
Reklāmas speciālists skaidroja, ka līdz šim novērots – ja Latvijā ekonomika iet uz augšu, tad “Rimi” gūst virsroku kā kvalitātes ziņā augstāk novērtēts zīmols. Taču tad, kad Latvija saskaras ar grūtībām, tad līderpozīcijās izvirzās “Maxima”, jo viņu “stiprā pils” ir tas, ka patērētājs viņus saista ar izdevīgākām cenām un piedāvājumiem.
*1 Avots: “Privāto preču zīmju un produktu kategoriju pētījums” Nielsen Omnibusa aptaujas ietvaros veikts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2020. gada augustā, katrā valstī aptaujājot 1600 iedzīvotāju 16–64 gadu vecumā.
