“Pratība” un “prasmes” nav sinonīmi, uzsvēra valodnieks: “Prasmes var būt ļoti dažādas, un prasmes ir praktiskas. Pratība man drīzāk asociēsies ar izpratni par kaut ko, ar saprašanu, kas nav īsti prasme.”
“Prasme varētu būt prasme braukt ar mašīnu vai prasme tulkot, kamēr pratība ir vairāk izprast, kā tas ir, kā šī lieta tiek organizēta,” viņš piebilda.
Veisbergs skaidroja, ka “pratība” ir terminologu izdomāts termins. Tas tika radīts, jo bija vajadzīga atbilsme angļu valodas vārdam “literacy”. “Pēc tam saradās bezgala daudz visādu pratību, tagad šis vārds ir iegājies un īstenībā nav nemaz tik slikts. Es domāju, ka tā arī turpināsies,” viņš vērtēja.
Bieži vien ar vārdu “pratība" tiek veidoti arī salikteņi, piemēram, vārds “medijpratība”. Valodnieks vērtēja, ka daļa šo vārdu arī varētu palikt kā salikteņi, taču ne termins “veselībpratība”.
“”Veselībpratība” – es domāju, ka tas nav labs variants, jo labs saliktenis latviešu valodā ir tāds, kurā pirmajam komponentam ir viena vai divas zilbes, bet, kad parādās trīs, tas mazliet nelīdzsvaro salikteni,” viņš skaidroja.
“Valodā pamatprincips ir tāds, ka pirmais komponents ir īsāks nekā otrais, piemēram, vecpilsēta vai jūrmala, tas ir labs saliktenis,” Veisbergs piebilda.
