Sociālās aprūpes centrā Rēzeknes novadā Pēteris uzturas jau vairākus gadus. Tieši viņš pirmais šeit uzņēmās rūpes par teju desmit pieklīdušiem kaķiem. Tagad Strūžānos viņus visi dēvē par savējiem un katram dots arī vārds.
"Tā ir vecenīte Ņaudulīte, kas viņai par balsi, tas ir ārprāts, kā viņa bļauj. Čībiņa tagad pie televizora sēž. Tad ir Gaspaža vai Lelle," stāstīja pensionārs.
Līdz šim aprūpes centra klienti par kaķiem rūpējās, kā katrs prata, bet nesen talkā nāca arī centra darbinieki. Ziemas salam palielinoties, otrreizēji izmantoti vecie materiāli un pašu spēkiem uzbūvēta māja jeb "kaču sāta".
"Mēs izdomājām, lai viņiem nevajadzētu salt ārā, ka vajadzētu kaķu māju izveidot. To izdarīja paši darbinieki pēc savas iniciatīvas. Man šķiet, ka daudz ko var sabiedrība darīt pēc savas labās iniciatīvas. Var palīdzēt saviem mazākajiem draugiem," pauda aprūpes centra vadītāja Natālija Bernāne.
"Atradu divus sapuvušus skapjus. Viens bija sapuvis, otrs salauzts. No diviem skapjiem uztaisīju vienu skapi. Krāsas bundžas no kaut kādiem veciem remontiem bija palikušas, vienīgais, kur nauda tika tērēta, bleķi nācās nopirkt. Mājiņa ir siltināta," skaidroja galdnieks Arnis.
Pārtikas un veterinārajā dienestā uzsver, ka kaķu turēšanu sociālās aprūpes centros nav jāsaskaņo, taču Latvijas normatīvajos aktos noteikts, ka dzīvniekiem jānodrošina brīvi pieejams svaigs ūdens un pilnvērtīga barība, tie jāvakcinē pret trakumsērgu un citām slimībām, kā arī jāsterilizē.
"Viņi mums paskaidroja, ka ir vajadzība viņus vakcinēt, mums vetārste bija vietējā, šķiet, no Gaigalavas, labprāt atbrauca, mums viņus novakcinēja par pavisam mazām naudiņām, tikai mēs samaksājām par pasēm. Kaķenīšu sterilizēšanu arī paveica darbinieki par savām naudām šeit," teica Bernāne.
Rūpes un līdzās būšana kaķīšiem senioriem ir arī kā sava veida terapija.
"Ir patīkami, ka varat rūpēties par kaķiem šeit? – Tas ir... ko citu?! Pa televizoru nekā prātīga nav. Dzīvojam. It sevišķi vasarā tepat aiz ceļa ir ezers, uz ezeru neaiziesi tā. Visas astes gaisā, pakaļ tev," sacīja Pēteris.
"Viņi baro ar visu, kas tā kā paliek pāri no savām ēdienreizēm. Nav skopi, devīgi vecīši, ar visu padalās. Diezgan vientuļi jūtas tomēr. Viņiem gribas, lai istabā būtu kāds kaķis.
Mums ir vēl viena struktūrvienība "Malta", un tur mums arī ir trīs kaķi. Viņi pie klientiem pēc kārtas guļ gultās, kurš kur izvēlas," skaidroja Bernāne.
"Redziet, te ir vecie cilvēki, varbūt kādam cilvēkam tas ir pēdējais prieks! Kaķis gultā, pamurrā. Ir nestaigājoši, kas runājas ar kaķi gultā. Vasarā es ķeršu zivis, noteikti arī kādu zivi varēs atnest kaķiem," atzina Arnis.
Pārtikas un veterinārajā dienestā gan atgādina, ka ūsainie draugi var brīvi uzturēties apkārtējā teritorijā, bet, ja vairāk nekā piecus par sešiem mēnešiem vecākus kaķus tur telpās, tad par to PVD tomēr jāinformē. Strūžānos iekštelpās laiku pa laikam uzturas tikai 2–3 paši draudzīgākie kaķi.
