Der ielāgot:
- Pieņemot lēmumu studēt ārzemēs, jāsāk rīkoties vismaz gadu pirms vidusskolas beigšanas.
- Var izvēlēties izglītības aģentūru pakalpojumus, lai saņemtu padomus, kā pareizi kārtot dokumentus un sagatavoties iestājeksāmeniem.
- Pirms studijām ārzemēs jānokārto starptautiskais angļu valodas eksāmens.
- Apmaiņas programmā "Erasmus" iespējams studēt ārzemēs arī tad, ja studentam jau ir ģimene un mazi bērni.
- Mācību procesā ļoti svarīgs ir finansiālais atbalsts, ko var iegūt, piedaloties "Erasmus" programmās.
- Lai vecākiem saglabātu nodokļu atvieglojums par apgādājamo līdz 24 gadu vecumam, VID ir jāiesniedz izziņa par bērna mācībām ārzemēs.
- Studēt ārzemēs iespējams arī bez maksas. Studijas var apvienot ar darbu.
Studiju aģentūras "egoPERFECTUS" Ārzemju izglītības konsultants Marks Krontāls skaidroja, ka šobrīd ir ļoti daudz studiju programmu, tāpēc izvēlēties "īsto un vienīgo" ir diezgan izaicinošs uzdevums.
"Jāņem vērā, ka ir dažādas studiju maksas dažādiem budžetiem, un, protams, arī dažādas valstis, kur katrā valstī būs nedaudz citādāka pieredze. Un tad svarīgi tas, ko jaunietis pats vēlas," sacīja Krontāls.
Tad, ja ir vēlme studēt ārzemēs,
tam jāsāk gatavoties laikus, nevis pēc tam, kad pabeigta vidusskola un diploms kabatā, lai nebūtu vesels gads jāpavada dīkstāvē.
Izglītības aģentūras "Baltic Council for International Education" menedžere Darja Fokina norādīja: "Panākumu atslēga ir laikus iegūt informāciju, tāpēc jauniešiem, kas ir pabeiguši skolu tikko, var sanākt problemātiski iestāties kādā universitātes programmā jūlija vidū. Tāpēc bērni, kas nāk pie mums, viņi jau nāk ļoti laikus; tā ir 10. klase, 11. klase, ja mēs runājam par augstāko izglītību."
Viens no lielākajiem palīgiem, kārtojot šos jautājumus, ir starptautiski atzītas aģentūras, kuras sadarbojas ar daudzām augstskolām pasaulē un palīdz atrast piemērotāko mācību programmu.
Krontāls atzina, ka latviešu studentiem šobrīd viena no populārākajām izvēlēm ir Nīderlande. Tas saistīts gan ar izdevīgu studiju maksu, kas ir līdzīga kā Latvijas universitātēs, gan arī to, ka šī ir viena no internacionālākajām valstīm, kur 95% cilvēku runā arī angļu valodā.
Jauniešiem, kuri aizbraukuši uz ārzemēm un gatavojas tur studēt, izglītības aģentūras pārstāve ieteica izmantot aģentūru palīdzību, lai izvairītos no muļķīgām kļūdām, jo – "viens nepareizs ķeksītis, un ar to arī viss diemžēl beidzas".
Tāpat jāņem vērā, ka viena no obligātajām prasībām ir starptautiski atzīts angļu valodas eksāmens, bez kura ārzemju augstskolās neiestāties.
"Tas ir vai nu starptautiskais IELTS eksāmens vai Kembridžas eksāmens. Ir dažādi varianti, katrs var izvēlēties tādu, kas viņam patīk," norādīja Fokina.
Ja uzreiz pēc skolas jaunietis nav gatavs studijām ārvalstīs, iespējams, palīdzēs apmaiņas programmas, kas ir jebkurā augstskolā, un, iespējams, pamudinās turpināt studēt maģistrantūrā, iegūt doktora grādu vai iziet praksi kādā citā valstī.
Agate un Ģirts, studējot apmaiņas programmā "Erasmus+" Itālijā, nosvinēja sava dēliņa Olivera viena gada jubileju.
"Mēs laikus sākām plānot. Es sāku meklēt universitātes, pārsvarā balstoties uz to, kādi kursi tiek piedāvāti angļu valodā, un arī pēc ģeogrāfiskās lokācijas. Tad, kad mēs visu saskaņojām, visus dokumentus sakārtojām, tad mēs visi kopā ar mašīnu devāmies turp un pavadījām gandrīz piecus mēnešus. Ceļot ir viegli, tas ir interesanti – jaunas kultūras, iespēja uzlabot angļu valodas prasmes, redzēt citādākus mācīšanās stilus un viss pārējais," pieredzē dalījās ģimene.
Latvijas Universitātes (LU) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte sacīja: "Latvijas Universitātei noslēgti sadarbības līgumi ar vairāk nekā 400 augstskolām gan Eiropā, gan ārpus tās. Viss ir atkarīgs no tā, ko students grib iegūt, jo, piedaloties "Erasmus" nav tā, ka aizbrauc padzīvot Itālijā, Spānijā un atbraukt atpakaļ, jo ir strikti nosacījumi. Ir jāapgūst programma noteiktu kredītpunktu skaita apmērā; šīm programmām ir jāatbilst tām, ko students mācās. Ir jāsniedz atskaites par to, kas izdarīts un apgūts, jo, neiesniedzot atskaiti, nesaņemsi visu šo "Erasmus" stipendiju."
Savukārt "Erasmus+" Augstākās izglītības mobilitātes nodaļas vadītāja Dārta Darbiņa pastāstīja, ka "Erasmus+" programma nodrošina ikmēneša finanšu atbalstu. Mazākā summa, ko students var saņemt no Eiropas komisijas finansējuma, ir 540 eiro mēnesī par studiju periodu.
"Uz dārgākajām valstīm tie ir 600 eiro mēnesī par studiju periodu. Par prakses periodu, ja students dodas praksē, tad ir klāt papildu atbalsts 150 eiro mēnesī; līdz ar to šī mēneša likme ir vēl par 150 eiro lielāka," teica Darbiņa.
Savukārt vecākiem jāņem vērā, ka ir iespējams nodokļu atvieglojums, ja bērns līdz 24 gadu vecumam studē augstskolā ārzemēs.
"Tāpat vecākiem līdz bērnu 24 gadiem saglabājas atvieglojumi par apgādājamajiem. Tikai ir uzmanība jāpievērš, lai Valsts ieņēmumu dienestam tiktu iesniegta izziņa, apliecinājums par to, ka viņš tiešām mācās ārzemēs. Ja izziņa nav angliski vai latviski, tā ir jāiztulko. Tulkojums var nebūt notariāli apstiprināts, bet var cilvēks pats iztulkot un ar savu parakstu apliecināt," informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas galvenā nodokļu inspektore Linda Lazdiņa.
Pašiem studentiem der zināt, ka ir dažādi finansējuma risinājumi, tai skaitā – studijas ir iespējams apvienot ar darbu.
Studiju aģentūras "egoPERFECTUS" konsultante Anna Strode atklāja, ka aģentūra studentiem vienmēr iesaka strādāt, varbūt ne no paša sākuma, bet pēc kāda laiciņa.
"Finanses nav problēma, ir vienmēr iespējams atrast veidu, kā apmaksāt studijas. Zviedrijā ir bezmaksas studijas, arī Dānijā ir bezmaksas studijas. Diemžēl ar Dāniju šobrīd ir diezgan sarežģīta situācija, jo daudzas studiju programmas angļu valodā tika atceltas, bet vēl ir pieejamas konkrētas studiju programmas – par to vairāk jārunā individuālajās konsultācijās, lai pārrunātu, kādas ir iespējas. Bet ir iespēja studēt arī bez maksas, arī Īrijā," stāstīja Strode.
