"Pļavnieku pamatskolas sporta laukumā skeitborda parkā ir izslēgts apgaismojums jau pirms pulksten 19. Vai tad šiem gaismas lukturiem nevajadzētu spīdēt līdz sporta laukuma darba laika beigām?" vēstulē vaicāja Pļavnieku sporta laukuma apmeklētāja. "Gaisma nāk tikai no ielas apgaismojuma. Tur tiešām ir bīstami!"
Sporta laukumā satiktā apsardzes darbiniece skaidro, ka skolas direktore esot saslimusi, taču apsardzes darbiniece apgalvoja, ka gaismas noteikti netiekot izslēgtas tik agri.
Oficiāli tām jābūt ieslēgtām līdz 22, līdz skeitborda laukuma darba laika beigām, bet gadoties arī tā, ka jau stundu pirms slēgšanas, ja laukumā neviena nav, gaisma tomēr tiekot izslēgta.
Taču runa nav tikai par konkrēto skeitborda laukumu Pļavniekos, bet arī par citiem Rīgas sporta kompleksiem un publiskajiem parkiem – vai gaisma tajos tiks limitēta līdz ar šobrīd aktuālo elektrības taupīšanu?
Tādā gadījumā iedzīvotājiem svarīgi zināt, cik ilgā laikā ir jāpaspēj pasportot un izstaigāties, lai paspētu vēl apgaismojumā.
"Ir izmaiņas kopumā," situāciju skaidroja "Rīgas Enerģētikas aģentūras" direktors Jānis Ikaunieks. "Mērs ir izdevis rīkojumus, pamatojoties uz "Rīgas Enerģētikas aģentūras" sagatavoto rīcības plānu kopā ar "Rīgas gaismu", kur viens no pasākumiem ir arī samazināt gan pasāžu dekoratīvo, gan arī sporta laukumu apgaismojumu. Taču ar sporta laukumiem mēs esam ietvēruši konkrēti divus – tas ir Centra laukums un laukums pie 84. vidusskolas. Tas nozīmē, abos šajos laukumos atstāt vienu trešdaļu no kopīgā apgaismojuma daudzuma.
Savukārt, citos – skolu fasādes apgaismojumā, pie stāvvietām, tai skaitā sporta laukumos, – ir noteikts, ka apgaismojums tiek izslēgts no pusnakts līdz pieciem rītā."
Iestādēm un skolām ir citi noteikumi, un tās gaismu var izslēgt arī ātrāk, ja, piemēram, neviena sportotgribētāja tuvumā nav.
"Katra skola vai iestāde var laikus izslēgt gaismas, jo, pieņemsim, ja redz, ka nav apmeklētāju, protams, nav lietderīgi šobrīd lietot apgaismojumu," pavēstīja Ikaunieks. "Taču uz vietas sporta laukumos vai šādās publiskās vietās ir iespējams to [gaismu] ieslēgt tad, kad ir kāds apmeklētājs, pieņemsim, pie dežuranta, par to vienojoties vai arī zvanot uz tālruņa numuru. Tā ir arī esošā prakse vairākos sporta laukumos un arī jūsu konkrētajā minētājā skeitparkā."
Arī pilsētvidē kopumā gaidāmas apgaismes pārmaiņas.
"Droši vien pats būtiskākais, ka visu ielu apgaismojumu izslēgs darba dienās no trijiem līdz četriem naktī, – tad, kad visi iedzīvotāji guļ un satiksme uz ielām ir mazāka," stāstīja aģentūras direktors. "Atskaitot vietas, kur tas ir saskaņots ar pašvaldības policiju, pieņemsim, gājēju pārejas vai pilsētas parki, vai citas būtiskas vietas, pieņemsim, pie patversmēm un tamlīdzīgi."
Tātad kopumā apgaismojums Rīgā līdz ar lielo taupību mainīsies. Savukārt gaismas "darba laiks", piemēram, skeitparkos ir atkarīgs no katras iestādes un vietas individuāli, kas to nosaka pati.
Taču viens ir skaidrs – ja kādā no sporta parkiem apmeklētāju vēlā vakarā nebūs un tie vairs aktīvi nesportos un nebraukās, gaisma, visticamāk, tāpat vien dedzināta netiks.
