Patlaban Latvijā izvietotie taromāti pieņem dzērienu iepakojumus, uz kuriem redzama depozīta zīme. Un tā patlaban izvietota uz atsevišķu dzēriena veidu, proti, karbonizēto un nekarbonizēto bezalkoholisko dzērienu, alus un citu fermentētu produktu ar alkohola saturu līdz 6% metāla, plastmasas un stikla iepakojumiem.
Lēmums, ka depozīta zīmes tiks izvietotas uz šādu dzērienu iepakojuma, pieņemts, vadoties pēc tā, kāda veida iepakojumi visbiežāk nonāk dabā, skaidroja "DIO" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis: "Proti, tie paši manis minētie dzērieni ir tie, kurus cilvēki lieto ārpus mājas, [dodoties] piknikos, makšķerējot, ekskursijās vai sportojot."
Bet kāpēc dažas pudeles nepieņem?
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc taromāts iepakojumu nepieņem, ir neatbilstoša depozīta zīme.
Katrā valstī ir sava depozīta zīme. Un Latvijā ik pa brīdim parādās arī pa kādam produktam ar Lietuvas un Igaunijas, kā arī Norvēģijas un Somijas marķējumiem.
Stūrītis stāstīja, ka, pērkot šādus produktus ar ārzemju depozīta zīmi, mēs nemaksājam depozīta maksu. Un līdz ar to šādu iepakojumu arī nevar nodot Latvijas depozīta sistēmā. Viņš arī piebilda, ka šāds iepakojums ir vienkārši jānodod šķirošanas konteinerā.
Vēl ne tik bieži, bet ir gadījumi, kad zīme ir pareiza, taču taromāts to nepieņem. Viens no iemesliem varētu būt, ja cilvēks iepakojumu taromātā cenšas pārāk cītīgi nodot, atklāja Stūrītis: "Mēs esam konstatējuši, ka sākotnēji pat 5% no visiem gadījumiem, kad cilvēks taromātā ievietoja iepakojumu, viņš [tajā] liek visu roku iekšā."
Tam, ka dažkārt taromāts nepieņem iepakojumu, var būt arī citi tehniski iemesli, piemēram, dzērienu ražotājs pirms tirdzniecības tā iepakojumu nav reģistrējis datu bāzē.
Vēl arī, iespējams, depozīta punkta uzturētājs nav veicis savlaicīgu tīrīšanu sensora taromātiem, tāpēc tie nespēj nolasīt uz iepakojuma esošo informāciju.
Precizējums
Iepriekš bija norādīts neprecīzs telefona numurs saziņai ar DIO, šobrīd tas ir labots.
Stūrītis norādīja, ka par šādiem gadījumiem var ziņot saziņas lietotnē "WhatsApp", tālruņa numuram +371 20224214 nosūtot ziņu, kur redzams taromāta foto, norādīts tā uzņemšanas laiks un vieta. Ja "WhatsApp" nav pieejams, rakstīt var arī epastā [email protected].
Vēl taromāti arī nepieņem bojātu, proti, saplacinātu vai daļēji iznīcinātu iepakojumu. Ja to bojātā veidā nodot tomēr varētu, tas nozīmētu, ka no šī taromāta iepakojumu varētu izņemt un nodot vēl vismaz 10 un vairāk reizes, skaidroja Stūrītis: "Līdz ar to no sistēmas varētu nekontrolēti izkrāpt daudz naudas, un sistēma, iespējams, beigtu pastāvēt un vienkārši bankrotētu."
Stūrītis arī atklāja, ka pēc pieņemšanas šķirošanas punktā iepakojums "dodas tālāk" uz šķirošanas līniju, kur, piemēram, bundžas tiek sadalītas pēc materiāla – alumīnija un tērauda.
Un pēcāk tās nonāk 200–300 kilogramus smagās ķīpās, kas tiek sapresētas, krautas smagajās mašīnās un vestas uz nākamo posmu iepakojuma pārstrādē.
Alumīniju pārstrādā Rietumeiropā, kur mums tuvākā vieta ir Vācija. Bet plastmasu jeb PET pārstrādā tepat Latvijā. No pārstrādāta alumīnija var saražot daudz ko, tai skaitā traukus un pat automašīnu diskus. Tikmēr no plastmasas – jaunas pudeles, pat apģērbu un apavus.
To, cik populāra depozīta sistēma ir Latvijā, gan patlaban ir pāragri spriest.
Pirmkārt, jo tā ir tikko ieviesta. Otrkārt, jo lielākajos veikalos vēl tikai 75% dzērienu iepakojumu ir ar depozīta zīmi.
Eksperts norādīja, ka to, cik lielā mērā šī sistēma ir Latvijā iegājusies, varēs redzēt pārejas perioda beigās, proti, 1. augustā: "No 1. augusta [dzērienus] bez depozīta zīmes tirgot vairs nedrīkstēs, un tad viss šis iepakojums būs ar depozīta zīmi. Tad mēs rudenī varēsim sākt vērtēt, kā Latvijas sabiedrība šo ieradumu ir pieņēmusi."
