Iniciatīvas iesniedzējs Andis Lācis dzīvo netālu no Rīgas ostas un pavasaru un vasaru agros rītos nav spējīgs pagulēt, jo pa logu dzirdama kaiju ķērkšana. Troksnis neesot paciešams, Latvijas Radio uzsvēra Lācis.
Lācis neatbalsta agresīvas putnu aizbiedēšanas metodes, bet cer, ka Rīgas pašvaldība spēs finansēt konkursus, kuros varētu piedalītities Rīgas „gaišie prāti” ar inovatīvām idejām, kā kaijas aizdzīt atpakaļ uz to dabisko ligzdošanas vietu. Lācis uzsvēra, ka nav vienīgais, kas saskāries ar šādu problēmu, un par to sūdzoties daudzi iedzīvotāji, kas dzīvo Zolitūdē, Juglā un Imantā.
Cilvēku attieksme pret putniem ir divejāda – ir cilvēki, kam kaiju kliegšana liekas traucējoša, citiem tā patīk vai arī tam nepievērš uzmanību, „Pēcpusdienā” norādīja Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņke.
Lai arī šāda iniciatīva iesniegta, pašvaldības līmenī netiek plānoti pasākumi attiecībā uz visu pilsētas teritoriju, lai putnus masveidīgi aizbiedētu.
Piņķe ieteica šo problēmu risināt daudzdzīvokļu māju ietvaros, par ko vienojas visi kaimiņi. Lai cīnītos ar nevēlamajiem kaiju kliedzieniem, domes pārstāve ieteica aizvērt atkritumu urnas, kā arī agrā pavasarī veikt jumtu apsekošanu un iztīrīt vai izjaukt ligzdas, tad kaijas meklēs ligzdošanas vietas citviet.
Savukārt ornitologs Ruslans Matrozis uzsvēra, ka šādas sūdzības saņemtas jau agrāk, bet ar tām nevar cīnīties.
Visbiežāk sastopamā suga Rīgā ir sudrabkaijas, un pilsētā to ir ap 10 000. Viņaprāt, arī ligzdu izjaukšana neder, jo kaijas var uztaisīt ligzdu arī blakus mājā.
Viens no variantiem esot ierīkot skaņu aparātus, kuros kliedz vanags, tas kaijas aizbiedētu. Šāds aparāts, piemēram, atrodas pie Brīvības pieminekļa. Bet tas arī nav reāls risinājums, jo arī vanaga skaņas var traucēt cilvēku naktsmieram.
Kaijām vislabāk patīkot apmesties un nakšņot uz plakaniem jumtiem, uzsvēra ornitologs.
Savukārt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore, trokšņu ietekmes pētniece Iveta Šteinberga raidījumā skaidroja, ka, viņasprāt, iniciatīva ir inovatīva, taču neviens nav pētījis dabas trokšņu ietekmi uz cilvēku dzirdi.
„Parasti cilvēki priecājas, ja daba ienāk mājās,” sacīja Šteinberga.