Ilze Biedriņa strādā par pastnieci kādā no Rīgas mikrorajoniem. Ik dienu viņai jāpiegādā sūtījumi simtiem klientu. Tomēr daži no klientiem ir īpaši – salauztu vai neprakstisku pasta kastīšu dēļ pasta piegāde prasa lielu izveicību.
VAS “Latvijas pasts” pārstāve Gundega Vārpa stāstīja, ka uzņēmuma adrešu reģistrā ir vairāk nekā miljons adrešu, no kurām vairāk nekā 151 000 pastkastītes nepastāv vispār vai ir bojātas. “Respektīvi tādas, kurās korespondences droša ievietošana ir riskanta. Sūtījumi var pazust, tiem var piekļūt trešās personas,” skaidroja Vārpa.
Šādos gadījumos pastnieks sūtījumu neatstās bojātā pastkastītē. “Es nesu uz pastu atpakaļ un pēc tam aicinājumu rakstu, lai viņš nāk pakaļ attiecīgajām lietām,” stāstīja pastniece Biedriņa.
Vārpa atzina, ka pasts šādos gadījumos saskaras ar lielu ļaužu neapmierinātību, ja pastnieks, nevarēdams atstāt sūtījumu pastkastē, nav nogādājis to līdz dzīvoklim.
“Bet šādi sūtījumi ir jāpiegādā uz pastkastīti. Ir samaksāts par to, lai pastnieks piegādā uz pastkastīti, nevis, piemēram kāptu uz 5. stāvu un piegādātu rokās. Tas ir cits servisa līmenis. Sūtījuma piegāde dzīvesvietā un atdošana rokās maksā pilnīgi citu cenu,” uzsvēra Vārpa.
"Latvijas pasts" lūdz mājsaimniecības un juridiskās personas sakārtot savas pastkastītes. Izvēloties pastkastīti, jāpadomā arī par to, lai tā tiek uzstādīta pastniekam ērti pieejamā vietā un lai tā būtu gana liela – tā, lai tajā var ievietot ne vien vēstules, bet arī žurnālus.
