Tiek iedzīta pēdējā nagla, un Vēlmju koks gatavs. Startu gaida arī ātrumrats. Gada īsākā nakts ir tik īsa, ka vajadzīgs liels ātrums, lai sapņiem tiktu līdzi - tā skulptūras ideju skaidro mākslinieks.
„Mums bija tēma par atspulgiem sapnī, un tas tāds kā sapnis, sapņo, brauc ar velosipēdu, degoši, ātri un ugunīgi,” saka mākslinieks Gundars Kozlovskis.
Sākusi dvašot Uguns dvaša. Bet no ezera tiek izvilkta Līgo zivs. Mākslinieki strādāja nedēļu un izveidoja 12 skulptūras.
Kā saka tēlnieks Kārlis Īle, kurš guvis starptautisku atzinību, veidojot skulptūras no smiltīm, metāla, ledus, - uguns ir līdzsvaram: pēc darbiem ledusskapī gribas sasildīties. Uguns skulptūru festivāls notiek jau astoto gadu, un pēc neilga pārtraukuma tas atkal atgriezies Biksērē.
„Taisījām Rēķa kalnā, kas arī bija skaisti. Bet mēs sapratām, ka šie atspīdumi ir kaut kas īpašs. Un bez viņiem nevaram. Vēlamies radīt šo noskaņu ar atspīdumiem. Kā viens kolēģis teica - ezerā ir noslēpums,” norādīja tēlnieks Kārlis Īle.
Daudzi festivālu apmeklējot katru gadu, jo katru reizi esot redzams kas jauns. Turklāt uguns ir stihija, kas pievelk. Tai piemītot kas maģisks. Ļaudis stāsta, ka patīkot festivāla mierīgā noskaņa. „Esmu pirmo reizi un ļoti patika mākslinieku izdoma un - kā visiem latviešiem – uguns,” saka festivāla apmeklētāja Regīna Cirvele.
Kā atzīst mākslinieki, veidot uguns skulptūras nav viegli. Jāņem vērā fizikas likumi, lai viss turas kopā un kustas. Turklāt nekad nevar zināt, kā uguns uzvedīsies. Kad iedegas Vēlmju koks, katrs var piemest pagali, proti, savu vēlmi.
Uguns skulptūru ieskauti, savu meistarību rādīja arī uguns žonglieri, kuru dejas visi vēroja ar aizturētu elpu.
