Vikipēdiju ikdienā izmantojam diezgan daudz un labprāt. Par to liecina arī daudzi skolēnu, studentu un vienkārši zinātkāro izteikumi dažādos sociālajos tīklos, piemēram, "Prezentācija ķīmijā gatava! Paldies, vikipēdija un uzdevumi. lv", "Dabūju 4 mūzikas literatūrā, paldies tev, Vikipēdija", "Paldies, māte vikipēdija, ka palīdzēji man izpildīt tās sasodītās darba lapas ģeogrāfijā", "Paldies, Tev vikipēdija! Es visu mūžu Tevi cienīšu un mīlēšu. Tu vienmēr esi man blakus, kad man Tevi vajag".
Tie ir tikai daži no paldies, kas veltīti vikipēdijai – bezmaksas interneta enciklopēdijai, kuru veido un papildina paši interneta lietotāji brīvprātīgā kārtā. "Es kā parasts interneta, vikipēdijas lietotājs saskāros ar to, ka ar Latviju saistītas tēmas vikipēdijā diezgan bieži bija visai kritiskā stāvoklī. Tad nu niezēja pirksti kaut ko pielabot," saka Didzis Rudmanis - viens no vikipēdijas veidotājiem latviešu valodā. Tikšanās ar viņu notiek iepretim Brīvības piemineklim. Vēlāk Didzis izstāstīs, ka vikipēdijas raksts tieši par Brīvības pieminekli ir viens no pirmajiem ierakstiem latviski, kuru vikipēdijas lietotāji atzinuši par īpaši vērtīgu. Raksti latviešu valodā ātri kļuvuši arī par Didža prioritāti.
"Visnotaļ drīz es saskāros ar faktu, ka latviešu valodas vikipēdija bija visai patukša, jo tur bija tikai 10 000 ierakstu. Tad pārcēlos uz latviešu valodas vikipēdiju," saka Rudmanis.
Kā liecina pašas vikipēdijas statistika, pēdējās 30 dienās latviešu valodas vikipēdijā aktīvs bijis 271 lietotājs, bet meklētākie raksti šodien – par barikāžu laiku, Aspaziju un Dzintaru Sodumu.
Pats Didzis lielākoties veido rakstus par sportu. Bet ko domā otra puse – cilvēki par kuriem ir izveidoti raksti vikipēdijā? Radiomājas gaiteņos sastopamais žurnālists Didzis Melbiksis tieši pirms dažām dienām atklājis, ka vikipēdijā ir ieraksts arī par viņu. Informācija esot pareiza, kas izveidojis – Melbiksim nav ne mazākās nojautas. Viņš atzīst, ja ieraksts būtu bijis kļūdains, tad viņš to labotu. "Visiem, kas ir publiskajā telpā, savs publiskais tēls ir jākopj (..)," viņš norāda.
Šī iespēja labot rakstus, kas vikipēdijā dota gandrīz katram, ir arī problēmu avots. It īpaši jautājumos, kur iespējama dažāda interpretācija. Viņš atminas, ka plašas diskusijas ir bijušas par filmu "Padomju stāsts" - par to, kā būtu jāraksta par šo filmu un kas būtu jāakcentē.
Šobrīd vikipēdijā latviešu valodā ir nedaudz vairāk par 58 000 rakstu. Tas ir mazāk, nekā pamanījušies izveidot mūsu kaimiņi – igauniski ir vairāk par 130 000 rakstu, bet lietuviski – gandrīz 170 000. Tomēr Didzis Rudmanis neuzsver kaimiņu naskumu – svarīga esot arī kvalitāte. "(..) Ja mēs skatāmies uz vidējā raksta kvalitāti, (..) tad vidējais raksts latviešu valodā ir krietni kvalitatīvāks," saka Rudmanis.
Turklāt arī 58 000 ierakstu nav maz – šogad vikipēdija latviešu valodā pāraugs Latvijas padomju enciklopēdiju, kurā ir 60 000 šķirkļu.
Iespējams, apsteigt Latvijas padomju enciklopēdiju vikipēdijai izdosies ātrāk, pateicoties skolēnu un studentu devumam – vikipēdijas veidotāji aicinājuši skolotājus uzdot skolēniem nevis gatavot referātus un izmantot vikipēdiju, bet gan veidot vikipēdijas rakstus referātu vietā. Bet piedalīties vikipēdijas latviešu valodā veidošanā var katrs: ja sekojam vikipēdijas šā brīža veidotāju padomam – vienkārši jāsāk rakstīt.
