Lēno deju vakari fon Stricka villā ir aicinājums un iespēja vēl šogad paspēt atzīties mīlestībā un tumšo ziemas vakaru sajūtas pārvērst gaišās un siltās emocijās.
Dūmakainā gaisā, virmojot sveču smaržai, pieklusinātu čukstu fonā atausa atmiņas par skolas laika ballīšu kautrību un pirmo uzdrošināšanos.
“Skaidrs, ka es sākumā biju kautrīgs. Bet kaut kādā vidusskolā, kad ballītes iegriezās... man tas asociējas ar kaut kādu seksualitāti pirmo. Mazāk ar pašu deju. Vienkārši varēja pabučoties!” atminas pasākumu rīkotājs fon Stricka villā Mārtiņš Mielavs.
Nastavševam, atšķirībā no ierastās solo spēles pie klavierēm, lēno deju vakars sniedza jaunu pieredzi muzicēt kopā ar citiem mūziķiem. Šoreiz ar mūzikas grupu “Ezeri”. Koncerta programmā – iemīļotas dziesmas no paša iestudētām izrādēm. “Lēnās dejas man asociējas ar intimitāti, ar tādu kā tuvību starp cilvēkiem… ka viņi var sajust kaut ko arī bez vārdiem!” saka režisors Vladislavs Nastavševs. “Aktu zāles! Iespēja kaut kā pietuvoties meitenei, kas tev patīk un uzlūgt viņu uz deju, un, iespējams, viņa piekritīs, un būs tā deja… tie lēnie gabali. Neteikšu, ka visas dziesmas, ko spēlēsim, būs lēnie gabali, bet tā noteikti būs sajūtu mūzika,” norāda Nastavševs.
Lēno deju vakara trauslā intimitāte klātesošajiem ļāva atslābināties no ikdienas un pirmssvētku kņadas un ļauties mūzikas dziedējošajam spēkam.
