Kad Gaujā viens pēc otra ieripo baļķi, vīri tos ar speciāliem ķekšiem savelk kopā, bet citi jau veido plostu. Vīrus ar sirmām galvām, kas vēl varētu būt bijuši Gaujas plostnieki, gan te neredzēt - paaudzes nomainījušās. Biedrības „Gaujas plostnieki” pārstāvis Jānis Vāvere, kurš ir viens no plostu sējējiem, stāsta, ka viss sācies pirms gadiem 17, kad grupa entuziastu nolēma izmēģināt, kāds tad īsti bijis Gaujas plostnieku amats. Strenču plostnieku tradīciju atjaunotājiem iesaistoties arī Eiropas plostnieku kustībā, ir pabūts daudzās valstīs, bet tikai Gauja dod patiesi neaizmirstamas emocijas.
Ieskatoties vēsturē, var teikt, ka savulaik, kad nebija kokvedēju autotransporta, koku pludināšana bija galvenais to pārvietošanas veids, un, kā stāsta biedrības „Gaujas plostnieki” valdes loceklis Ivo Laktiņš, Strenčus savulaik pat dēvēja par plostnieku galvaspilsētu.
Nākošgad saistībā ar plostnieku tradīcijām Strenčos būs vērienīgs starptautisks notikums - te savai asamblejai pulcēsies plostnieki no visas Eiropas.
