Cena – lēnām kļūst pieejamāka
Elektroauto skaits pasaulē turpina palielināties, arī Latvijā, tomēr netrūkst skeptiķu, kas saka, ka ar elektrību darbināmi auto nevar izkonkurēt mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.
Visizplatītākais arguments ir saistīts ar elektroauto cenu. Pastāv uzskats, ka zem 50 tūkstošiem eiro šādu automašīnu nemaz nav iespējams iegādāties un lielākā daļa mājsaimniecību Latvijā to nevar atļauties. Bekers uz to norādīja: "Arvien vairāk to ir tieši tajā 25 tūkstošu segmentā. Visi pēc kārtas arvien vairāk iet kā reiz uz cilvēkiem sasniedzamo summu. Tie 25 tūkstoši pašlaik sāk kļūt par tādu jauno normu jaunajiem, mazajiem modeļiem. Jā, tie būs mazāki, bet tie ir pietiekami ietilpīgi."
Tāpat viņš atgādināja par elektroautomašīnu iegādei pieejamo valsts atbalstu.
"Idejiski šis auto paliek jau lietota auto cenā. Sarēķinot līzinga maksājumus parastai ģimenei, noņemot degvielas izmaksas, summa nostājas līdzvērtīga jau iekšdedzes dzinēja mašīnai," uzskata Bekers.
Pie uzlādes iespējām vēl jāstrādā
Nākamais arguments pret elektroauto ierasti ir uzlādes iespējas. Daudzi vērtē, ka Latvijā tās joprojām nav pietiekamas. Bekers norādīja, ka jaunas stacijas veras vaļā regulāri.
Čerņavskis gan vērtēja, ka visērtāk joprojām ir lādēt savu elektroauto mājās vai darba vietā. Viņaprāt, publiskie uzlādes tīkli vairāk domāti neparedzētām situācijām vai garākiem izbraucieniem.
"Es vairāk uzskatu tā, ka tam tīklam nav obligāti jābūt tādam, lai tu vari uzlādēties no tukšas baterijas līdz pilnai, bet pielādē tikai tik, cik tev vajag, lai tiktu līdz galapunktam," pauda Čerņavskis.
Savukārt Bekers skaidroja: "Šeit ir tā mūsu specifika, ka Rīgā 80% cilvēku dzīvo dzīvokļos, kas pret Eiropas Savienību ir pilnīgi pretējs rādītājs, tāpēc mēs runājam par publisko tīklu. Tas, kas mums ļoti trūkst, ir vidējā ātruma uzlāde jeb 22 kilovatu uzlāde tipiski, vai 11 kilovatu uzlādes tīkls, kas būtu pieejams katram pie mājas."
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Rīgas dome pašlaik cenšas šādu tīklu attīstīt. Cerams, ka tuvākajā laikā šī ideja arī realizēsies un katram pie mājas būs tā saucamais stabiņš, pie kura savu elektroauto uzlādēt, Bekers pauda.
"Tajā brīdī, kad kritiskā masa būs sasniegta, arī uzlādes operatoru interese vai spēja attīstīties būs lielāka, jo pašlaik tās investīcijas notiek ar domām nākotnē. Tās vienkārši ir ar domu, ka mēs nākotnei esam ielikuši kāju durvīs un esam stratēģiskos punktos jau pašlaik, jo neviens no uzlādes operatoriem biznesu nerēķina piecgadēs, bet daudz ilgākā laika posmā," uzsvēra Bekers.
Elektroauto priekšā komforta ziņā
Vēl viens būtisks aspekts, kas daudzus, iespējams, attur no elektroauto iegādes, ir pieradums. Saprotams, ka lielākā daļa cilvēku nekad nav sēdušies pie elektroauto stūres, tāpēc dabiskas ir bažas, vai tas būs tikpat ērts kā ierastā automašīna.
"Viens, protams, ir šie ekonomiskie ieguvumi, ja mēs salīdzinām degvielas patēriņu, un citi bonusi, kā, piemēram, iespēja izmantot autobusu joslas Rīgā un bezmaksas stāvvietas.
Bet īstenībā jau ļoti svarīga lieta, runājot par elektroauto un jebkuru automobili, ir braukšanas prieks. Ja paskatāmies uz tehniskajiem parametriem, pats švakākais elektroautomobilis būs krietni jaudīgāks par pašu labāko benzīnnieku, un no braukšanas dinamikas un emocijām, kuras tu iegūsti brauciena laikā, man liekas, ka e-auto ir krietni pārāks par iekšdedzes brāļiem," vērtēja Jansons.
Viņaprāt, ja autovadītājs ilgāku laiku pārvietojas ar elektroauto, tad ir grūti no jauna iekāpt atpakaļ dīzelītī. To apstiprināja arī Čerņavskis.
"Man ir arī iekšdedzes dzinēja mašīnas mājās. Jāsaka godīgi, ka vienai skati neesmu trīs gadus gājis, ja pat ceturtais jau nebūs tūlīt, un otrai es izeju katru gadu skati, bet tā netiek vispār lietota. Es vairs vispār neredzu iekšdedzes dzinēja mašīnai nekādu pielietojumu," pauda Čerņavskis.
