Droša braukšana nav izvēle, tas ir pienākums – pret citiem satiksmes dalībniekiem un pret sevi pašu. Sevišķi tas jāatceras tādās dienās, kad braukšanu apgrūtina laikapstākļi, piemēram, vētra un spēcīgas lietavas.
Vanks uzsvēra, ka jebkuros laika apstākļos – lielā vējā, lietū vai pat karstumā, – ja cilvēks nejūtas droši braukt, labāk to nedarīt un izvēlēties citu veidu, kā nokļūt tur, kur nepieciešams nokļūt.
"Galvenais ir izsvērt savas spējas vadīt automobili dažādos apstākļos. Ja mēs jūtamies kaut nedaudz nepārliecināti… Nav jau pat jāgaida tādas vētras, kas šobrīd pie mums notiek, tas attiecas arī uz citiem laika apstākļiem, kas pie mums sastopami, –
ja nejūtamies droši, ka tādos apstākļos varam braukt, tad labāk izvēlēties nebraukt," ieteica Vanks.
Protams, tas ir īpaši aktuāli pēdējās dienās, kad daļā Latvijas plosās spēcīga vētra. Šādos laikapstākļos klāt nāk daudz papildu faktoru un risku, par kuriem, pat ļoti droši braucot, nevaram būt pārliecināti.
"Ja tiešām ir jābrauc, rūpīgi jāizvēlas maršruts un jābrauc ļoti prātīgi. Skriešanai šodien vispār nav nekāda pamatojuma. Šādos laika apstākļos, es uzskatu, ka pat atļautā ātruma ievērošana nav obligāta. Ir jābrauc tā, lai mēs zinām, ka mums ir iespēja nobremzēt, ir iespēja izvairīties no šķēršļa. Jāskatās, vai, iebraucot dziļi peļķē, mēs nenodarām kaut kādu ļaunumu citiem satiksmes dalībniekiem un tā tālāk," norādīja Vanks.
Visiem autovadītājiem vētras laikā jārēķinās, ka laikapstākļi ir neparedzami. Nav runa tikai par lūstošiem zariem vai pagaidu ceļa zīmēm, kas var ar vēju tikt paceltas gaisā. Arī lietus var kļūt tik spēcīgs, ka braukt kļūst apgrūtinoši. Slapjš ceļš arī mazina iespēju ātri nobremzēt.
"Tas, protams, ir atkarīgs no seguma, pa kādu mēs braucam konkrētajā brīdī, bet jebkura automobiļa vadāmība tiek ietekmēta tad, kad [ceļa segums] ir slapjš.
Ļoti labi to var redzēt, piedaloties satiksmē, – ir šoferi, kas varbūt labāk izjūt potenciālo saķeri un var normāli braukt, un ir tādi, kas baidās, jo nesaprot, kurā brīdī tas automobilis var saslīdēt," stāstīja Vanks.
Jārēķinās, ka, asfalta segumam kļūstot slapjam, bremzēšanas ceļš pagarinās un tiek ietekmēta arī automašīnas vadāmība kā tāda.
"Nu nevar vairs tik strauji bremzēt, piemēram, ja ir jāveic kāds ekstremāls manevrs, apbraukt šķērsli vai tamlīdzīgi. Skaidrs, ka tas automobilis vairs tik ātri nenoreaģēs uz stūres paraušanu uz vienu vai otru pusi. Protams, arī saslīdēšanas risks ir krietni lielāks," norādīja Vanks.
Ja šoferis labi pazīst un pārvalda savu automašīnu, un zina, kur ir tās spēju robežas, tad braukt var droši arī spēcīgā lietū un vētrā, bet tiem, kas jūtas nedroši, ir krietni grūtāk.
Bieži spēcīga lietus gadījumā autovadītāji mēdz apstāties ceļa malā, bet tas ir koks ar diviem galiem, vērtēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš.
"Ieteiktu skatīties prognozes un, ja iespējams, izvairīties braukt lielā lietū. Savukārt, ja jau uz ceļa sākas ļoti stipra līšana un mēs meklējam vietu, kur apstāties, vajadzētu pavisam nobraukt nost no ceļa," uzsvēra Krūmiņš.
Spēcīga lietus gadījumā redzamība autovadītājiem var būt ārkārtīgi apgrūtināta, tāpēc ceļa malā apturēta automašīna var radīt bīstamu situāciju tiem, kas ceļu tomēr nolēmuši turpināt.
"Tādēļ, ja sāk līt un es redzu, ka lietus turpināsies, bet man kļūst grūti visu kontrolēt un braukt droši, es meklēju vietu, kur nobraukt nost no ceļa. Ideāli būtu kāds stāvlaukums vai degvielas uzpildes stacija, vai ceļš, kur braukšanas ātrums ir mazs. Apdzīvotā vietā tas ir vieglāk, jo visur braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, bet ārpus apdzīvotas vietas tas var būt pagrūti," atzina Krūmiņš.
Ja vienīgais variants ir apstāties ceļa malā, nedrīkst aizmirst par papildu apgaismojuma – miglas lukturu – ieslēgšanu, lai automašīna būtu labāk redzama citiem autovadītājiem.
