Lielās lietavās vadītājam ir jāizvērtē situācija, vai nav kāda apbraucamā ceļa. Vēlams apstāties un pārbaudīt ūdens dziļumu pirms braukšanas. Viens no variantiem, kā noteikt peļķes dziļumu, ir ceļa apmalītes. Ja ūdens sniedzas virs tās – drošāk ir nebraukt.
"Ja tas ir līdz apmalītei, kas nozīmē, ka tas varētu būt apmēram vidējā statistiskā auto sliekšņa augstums, tad mēs vēl varētu lēnām braukt cauri. Ja ir pavisam dziļa peļķe un nav citu ceļu, tad diemžēl nāksies stāvēt un gaidīt, kad kaut kādā veidā atrisināsies šī situācija, jo iebraukt peļķē un tur palikt noteikti būs vēl nepatīkamāk un ilgāk. Mēs tāpat nekur neaizbrauksim un diez vai tas automobilis vēl brauks," skaidroja Vanks.
Vissliktākais, kas var notikt dziļā ūdenī, ir hidrotrieciens dzinējam.
Tas nozīmē, ka dzinējā ir ticis iekšā ūdens. Ja redzam, ka varam peļķei tikt cauri, tad tas jādara lēnam, jo, braucot cauri lielā ātrumā arī seklā vietā, auto var rasties bojājumi.
"Ja mēs to darām ātri, tad ūdens ar spiedienu šļakstās visur. Tas var nokļūt ne tikai dzinēja ieplūdes traktā, bet skart arī elektroniku. Ja tas nav jaunāks auto, tas nozīmē, ka vadu kūlis nav tai labākajā stāvoklī.
Ātri braukt pa dziļu ūdeni var tikai ar motorlaivu, bet ne ar automašīnu," uzsvēra Vanks.
Ja dzinējā ir ticis iekšā ūdens, tad sekas ir pamatīgs bojājums, norādīja apdrošināšanas kompānijas "Balta KASKO" produkta vadītājs Uģis Ieviņš: "Tas ir atkarīgs no tā, cik augstas kompresijas dzinējs tas ir, bet prakse rāda, ka remonts izmaksā ap 2000 eiro. Protams, jaunākām mašīnām būs vairāk, vecākām drusku mazāk, bet tas nav lēts remonts."
Ceļš parasti ir ar nelielu slīpumu, līdz ar to ir jābrauc pa augstāko vietu. Ja redzams, ka ceļa nomale iet slīpi lejā, tad jābrauc pa vietu, kas ir augstāka. Protams, jārespektē citi satiksmes dalībnieki, jo arī ūdens viļņi no citas mašīnas var būt bīstami transportam.
"Ja esmu paaugstinātās caurgājamības automobilī, kurš var izbraukt cauri jebkam un es braucu ātri – tas ir pilnīgākais egoisms. Tu vari izbraukt, bet tu vari izbraukt lēnām. Tev neko tas nemainīs, bet tu nepadarīsi šo situāciju bīstamāku pārējiem," skaidroja Vanks.
Jāatceras, ka gadījumā, ja auto ir iestrēdzis peļķes vidū un cilvēka dzīvībai briesmas nedraud – izkļūt no tā ir katra paša atbildība. Cita situācija, ja pats cilvēks netiek laukā no auto. Dienās, kad kopš svētdienas Latvijā plosījusies vētra un lielas lietavas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis vairāk nekā 200 zvanus ar lūgumu palīdzēt izvilkt iestrēgušo mašīnu kādā applūdušā ielā. Dienesti vērš uzmanību, ka viņi šādos gadījumos izbrauc, ja cilvēks nav spējīgs izkļūt no mašīnas patstāvīgi vai ir draudi veselībai.
