Šādu situāciju piedzīvojis Ojārs, kurš strādā par pastnieku un piegādā presi Salaspils bibliotēkai.
Viņš stāstīja, ka viņš, piegādājot presi bibliotēkai, vienmēr atstāja auto stāvvietā, bet vienu dienu viņu sagaidīja nepatīkams pārsteigums – “man logā iesprausta zīmīte, pārkāpis noteikumus, noskaidroju, ka tā ir zīme “apstāties aizliegts””.
“Otrā rītā es eju, pētu, jā, lūdzu, kreisajā pusē ir uzlikta zīme. Bet kā es, iekšā braucot šeit, varu redzēt to zīmi, kas ir kreisajā pusē?” brīnījās Ojārs.
Salaspils novada domes pārstāve Lolita Balcerbule par zīmes nepamanīšanu izsakās visai asi.
“Nu, kas tas tāds ir? Uz zīmēm ir jāskatās! Priekš kam tad viņas ir, naudu tērēt vienkārši, zīmes ražot?” viņa pauda.
Ojārs gan uzstāja, ka zīmi, iebraucot stāvvietā, nav iespējams pamanīt, turklāt viņš nesaprot, kādēļ pēkšņi šādas pārmaiņas te ieviestas.
Salaspils novada bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne skaidroja, ka zīmes uzstādīšanas “iniciators bija pēc būtības bibliotēka, mēs vērsāmies domē, domes speciālists izstrādāja plānu, sasauca speciālistus, apstiprināja šo plānu “Latvijas valsts ceļos”, un tā zīme tur jau kādu brīdi stāv”.
Raidījums gan pārliecinājās, ka zīmi, iebraucot bibliotēkas stāvvietā, pamanīt tik tiešām ir grūti, turklāt visu uzmanību piesaista ceļazīme labajā pusē.
Turklāt izrādās, ka Ojāra galvenā kļūda bijusi mašīnu novietot stāvvietas kreisajā pusē, jo tur, lai mašīnu atstātu, ir nepieciešama bibliotēkas atļauja.
Zīme kreisajā pusē attiecas tikai uz kreiso pusi, otra puse ir tā saucamā terminētā novietošana, pa dienu – stundu var likt cilvēki, bet ārpus bibliotēkas darba laika var likt absolūti bez termiņa.
Iemesls zīmes uzstādīšanai bijis pavisam vienkārš: cilvēki, kas nav bibliotēkas apmeklētāji, iepriekš bija pārāk iecienījuši stāvvietu.
Pašvaldības policijas dati liecina, ka tieši šajā stāvvietā uzreiz pēc zīmes parādīšanās saņemti vairāk protesti par šiem stāvēšanas ierobežojumiem, bet cilvēki šo zīmi ir pamanījuši – ir noformēti vairāki protokoli, vidēji kādi četri mēnesī.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis atzina, ka zīmes izvietošanā no standartu viedokļa nekas būtiski nav pārkāpts, “bet ir jautājums par labo praksi”.
“To, ko mēs redzam citās vietās - ja kādā stāvlaukuma daļā nedrīkst, piemēram, apstāties vai ir kādi īpašie nosacījumi, tad pārsvarā šo zīmi uzliek tā, lai tā ir redzama no laukuma. Galu galā zīmes tiek uzstādītas cilvēku interesēs, ne jau lai iekasētu sodus,” sacīja Irbītis.
