"Skatoties internetā dažādus video ar avārijām, tas arī bija tas iemesls, kāpēc es viņu nopirku," Latvijas Televīzijai stāsta autovadītājs Ivans, kurš ir viens no daudziem autovadītājiem, kuri mašīnā uzstādījuši videoreģistratoru.
"Tā bija tīri sportiska interese izpētīt, kas tas ir par aparātu. Tā tas te ir pielikts, man netraucē, varbūt es kādam palīdzēšu, varbūt man dzīvē noderēs."
Gan gadījumos, kad nofilmēta avārija, kurā gadījies iekļūt pašam, gan arī, ja fiksēta citu spēkratu sadursme, videoreģistratoru ierakstītais materiāls aizvien biežāk kļūst par izšķirīgo pierādījumu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) izvērtēšanā.
"Mēs eksperti ļoti, ļoti priecājamies par šo lietu, jo mums strādāt ir vieglāk, daudz vieglāk, un es domāju, arī policija priecājas, jo arī viņiem strādāt ir vieglāk, jo divi liecinieki var savā starpā ņemties un strīdēties, bet tas, kas ir nofilmēts, tas ir nofilmēts," vērtē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) lektors, sertificēts tiesu eksperts Oskars Irbītis: "Mēs tā droši varam saskarties katrā 10.gadījumā, kur ir video ieraksts; jāsaka uzreiz, ka ar katru gadu tas kļūst kvalitatīvāks un kvalitatīvāks. Ja sākumā bija tādas miglas bildes, tad tagad HD formāts ir gandrīz katram".
Videoreģistratoru cenu amplitūda ir no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem simtiem, tomēr pašreiz arī par ļoti saprātīgu cenu ir iespējams panākt ļoti labu attēla kvalitāti, un arvien vairāk autovadītāji izvēlas iegādāties nevis speciāli tam domātās ierīces, bet kā videoreģistratorus izmanto mobilos telefonus.
Bet, neatkarīgi no tehnoloģijas veida, ierīce, kuru izmanto, lai fiksētu uz ceļa notiekošo, izrādās, jāreģistrē DVI.
Valsts nodeva par reģistrāciju ir gandrīz 30 eiro fiziskām personām un maziem uzņēmumiem un 57 eiro juridiskām personām.
Iemesls – fizisku personu datu aizsardzības likums. "Ir jānodala, vai tā ir videonovērošana un tiek novērots kaut kas, vai parastā filmēšana. Tas ir atkarīgs no tā mērķa. Ja mērķis ir filmēt konkrētu notikumu, tā būs filmēšana, ja attiecīgi mērķis ir ilgstoši ko novērot un arī konstatēt kādu pārkāpumu, tā jau ir novērošana. Ja mēs konstatējam, ka tiek veikta novērošana bez reģistrācijas, mums ir tiesības sodīt," uzsver DVI pārstāve Olga Graudiņa.
Speciālas pārbaudes gan inspekcija neveic, reaģējot tikai uz sūdzībām no personām, kas saskatījušas savu tiesību pārkāpumu. Pagaidām savu ceļu satiksmes novērošanas ierīci reģistrējuši vien daži desmiti autovadītāji. Arī Valsts policijā (VP), kas nereti izmanto videoreģistratoru fiksēto materiālu kā vienu no pierādījumiem, par šo ierīču reģistrāciju dzird pirmo reizi.
"Cik man zināms, reģistratori ir brīvi pieejami tirgū, nopērkami veikalā, un nekāda speciāla reģistrācija nav nepieciešama," sacīja VP Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs: "Ar reģistratoru jāsaprot, ka, ja tas uzstādīts automašīnā un jūs viņu aizmirstat noņemt, bieži vien tiek izdauzīts stikls, lai to nozagtu. Tā ka šeit ir koks ar diviem galiem, kad tas jums ir, jāņem nost, lai nerēgojas.''
Pamatojoties uz personu datu aizsardzību, videoreģistratoru izmantošana ir stipri ierobežota Šveicē un Luksmeburgā, kā arī pilnībā aizliegta Austrijā. Vācijā savukārt ir aizliegts ierakstīto materiālu publicēt un to ļoti reti izmanto kā pierādījumu tiesās. Bet teju par neizbēgamu auto aprīkojuma sastāvdaļu eksperti videoreģistratoru uzskata, ja paredzēts doties uz Krieviju.
