Slidenās brauktuves Latvijā lielākoties kaisa ar sāli. Ledu un sniegu tas "saēd" ātri un kārtīgi, taču vienlaikus pietiekami sāpīgi var iegrauzt arī automašīnas virskārtu, ritošo daļu un pat dzinēja telpu.
Tautā saukto "ziemas netīrumu" ietekmē rodas dzelzs korozija jeb rūsa. Un vienīgais, kā savu transportlīdzekli no tās pasargāt, ir neļaujot sālim nokļūt uz automašīnas neaizsargātajām detaļām.
To var panākt, izmantojot speciālus aizsarglīdzekļus. Taču pirms tam auto ir kārtīgi jānotīra, un ziemā tas jādara regulāri. Specializētajās automazgātuvēs tas parasti notiek vairākos posmos – no sākuma tiek veikta priekšmazgāšana, tad mazgāšana, skalošana, vaskošana, atkārtota skalošana un visbeidzot arī nosusināšana.
"Priekšmazgātājs ir svarīgākā nianse, jo tas palīdz dabūt nost visus tos netīrumus un sagatavot tālāk jau mazgāšanai," raidījumam skaidroja "Smart Service" klientu attiecību vadītāja Katrīna Poga.
Priekšmazgāšanas laikā tiek atmiekšķēti lielākie netīrumi, un, jo netīrāks auto, jo ilgāks šis process būs. Pēcāk tiek uzklātas aktīvās putas, kas atmiekšķē visus netīrumus, un tad to visu noskalo – no augšpuses uz leju.
Poga klāstīja, ka vislabāk tīrīšanā esot izmantot augsta spiediena mazgāšanas iekārtas, proti, tādas, kas pieejamas pašapkalpošanās vai servisa automazgātavās: "Ar spiediena palīdzību tu tiec klāt visām vietām, kur ir radušies netīrumi: riepām, arkām, pat daļēji apakšā zem mašīnas. Tu vari tādā veidā nosist visus šos netīrumus, kurus tu nevari [nomazgāt] ar dārza šļūtenes palīdzību, kurai nav spiediena."
Vienlaikus lietotu un vecāku auto īpašniekiem jābūt uzmanīgiem, jo spēcīgās ūdens un tīrāmo līdzekļu šaltis jau ieplīsušas gumijas blīves ap durvīm un stikliem var bojāt vēl vairāk.
Ja spēkrats ir īpaši netīrs, automātiskās mazgātavas nebūs labākā izvēle, jo to birstes var kaitēt ne tikai personīgajam, bet arī citiem automobiļiem, kas tiks mazgāti pēc tam. "Viņas šos netīrumus: akmentiņus, šķembas, kas ir uz tavas virsbūves, un smiltis, šajā procesa laikā izkaisa, izkliedē pa visu mašīnu, uzsūc sevī, un nākamajai mašīnai, kas brauks, viņu atdod," brīdināja "Smart Service" pārstāve.
Par šādu auto mazgāšanas veidu skeptisks arī cits raidījuma uzrunātais eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Automobiļu katedras docents Gundars Zalcmanis. Viņš piebilda, ka automātiskās mazgātavas ir paredzētas tikai mēreni netīrām automašīnām: "Tāpēc ir programma, kad samiekšķējam, tad ar birstēm apstrādājam, noskalojam, nožāvējam. Bet, ja atbrauc ar totāli netīru automobili, tad tā programma jau nesaprot, ka viņai ir trīsreiz ilgāk jāmiekšķē. Protams, tur jau var būt dažādi iestatījumi, bet, ja būs ļoti, ļoti netīrs, mēnesi, divus nemazgāts automobilis, tad, līdzko neatmiekšķē tos netīrumus, mēs ar tām birstēm vienkārši sapostām."
Ziemā nomazgātais auto arī obligāti jāpārklāj ar vasku, jo tas virsbūvi palīdzēs aizsargāt no dubļiem un citiem netīrumiem.
Turklāt šis pārklājums regulāri jāatjauno, norādīja Zalcmanis: "Tad, kad mēs ilgstoši braucam, tas vasks vai nu norīvējas, vai lielākoties ultravioletā starojuma un temperatūras ietekmē vaska daļiņas noveco un pārveidojas. Un pārveidojoties veidojas lipīgs slānis, pie kura sāk piesaistīties dažādi citi radniecīgi elementi. No organiskām vielām ir šie vaski, un no organiskām vielām ir arī atgāzu daļiņas, nesadegušās degvielas pilieni, uz virsbūves uzlijusī degviela un dažādi insekti – tie visi pielīp pie tā novecojušā vaska kā pie mušpapīra."
Aukstā laikā pašapkalpošanās mazgātavās savu spēkratu nav ieteicams tīrīt, jo augsti temperatūras kontrasti var nodarīt bojājumus virsbūves krāsai.
"Tā pamatideja ir tāda, ka parasti saka un raksta, ka mazgāšanas šķidruma temperatūra ir 45 grādi bieži vien. Kāpēc tā? To tipveida temperatūru nosaka tā – tas ir istabas temperatūrā mazgājot, tas ir tā kā visprastākā stikla glāze. Ja mēs aukstā glāzē ielejam karstu ūdeni, tad ir krik! – glāze tik strauji izplešas, ka saplīst. Un tas pats notiek ar krāsojumu. Ja mēs uz auksta krāsojuma strauji virzām karstu šķidrumu, tā krāsas plēvīte saplīst. Neredzam! Mikroplaisa, un tur uzreiz tiek klāt visi ūdeņi, skābes, sāļi, viss, ko var iedomāties. Tāpēc temperatūras starpība nedrīkst pārsniegt 20, maksimums 30–35 grādus," stāstīja eksperts.
Tātad principā jau pie +10 grādiem mašīnas krāsā var veidoties mazas, teju nepamanāmas plaisas. Tāpēc ziemā eksperts mudina šo darbu uzticēt ekspertiem, kas to paveiks mazgāšanai paredzētās un labi apsildītās telpās.
Mazgāt drīkst kā nedaudz brauktus, tā arī ceļā ļoti uzkarsušus auto, jo ritošo daļu, piemēram, uzkarsušos bremžu klučus, temperatūras kontrasti neietekmē.
Tāpat auto pēc tīrīšanas kārtīgi jānosusina, lai pēcāk neaizsalst durvis vai atslēgas caurums.
Salā pēc spēkrata pucēšanas nereti lielas galvassāpes var sagādāt aizsalušas durvis. Un no šādām nepatīkamām situācijām var izvairīties, apstrādājot to gumijas blīves ar silikonu.
Uzņēmumā "Smart Service" stāstīja, ka biežāk šoferi lieto izsmidzināmo līdzekli, taču nereti, to lietojot, pieļauj kļūdas. Piemēram, līdzeklis vienkārši tiek izsmidzināts uz auto gumijas daļām. Te gan der pieminēt, ka silikonu izmazgāt nevar, tāpēc šādas metodes dēļ auto salonā veidojas neiztīrāmi pleķi. Tāpēc pareizāk ir silikonu izsmidzināt vai uztriept uz lupatiņas, un tad ar šo drānu apsmērēt durvju blīves.
Tāpat raidījuma uzrunātā eksperte norādīja, ka silikonu nav vēlams uzklāt biezā kārtā, jo gumija zem tā "neelpo" un var sākt plaisāt.
Mazāk zināms fakts ir arī tas, ka regulāri jātīra ne tikai pats auto, bet arī motortelpa.
"Jāņem vērā, ka jebkurš pārklājums, eļļa, netīrums vai kombinācija, ar ko pārklājas, piemēram, motors, darbojas līdzīgi kā cilvēks, kas uzvelk vēl vienu mēteli uz esošā – viņam samazinās siltumapmaiņa ar apkārtējo vidi," pamācīja Zalcmanis, norādot: "Tāpēc tīrs motors labāk dzesējas. No iekšpuses viņu dzesē dzesēšanas sistēma, bet dzesēšanas sistēmas darbība ir attiecināma uz tīrām virsmām, no kurām siltums aiziet arī apkārtējā vidē."
