Ko mums nes klimata pārmaiņas
Uz liela starptautiska centra izveidota modeļa bāzes veidoti arī scenāriji, ko klimata pārmaiņas nesīs Latvijai. Tas parāda, ka arī pie mums laikapstākļi kļūst ekstrēmāki, tostarp paaugstinās temperatūra, sevišķi ziemās. Kāpums gaidāms arī attiecībā uz nokrišņiem, kuru būs par 20–25% vairāk. Sagaidāmi arī intensīvāki pērkona negaisi, kas nes sev līdzi tādas bīstamas parādības kā krusa un stipras vēja brāzmas, kas jau pēdējos gados radījušas ne mazums postījumu visā Latvijā, pastāstīja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
"Vasarās biežāk būs arī sausuma periodi, kam sekos ļoti intensīvas lietavas.
Un šādi gadījumi ir sliktāki nekā tad, ja ilgākā laika periodā līst vai [ir] mitrs. (..) Kā mēs redzējām, daudzi pēdējās dienās jau laivoja pa ielām, pa laukiem," sacīja Vīksna.
Tāpat pieaug karstuma viļņu intensitāte un ilgums.
Ūdens pilsētā
Līdz ar klimata pārmaiņām nu jau gadus desmit pasaulē arvien populārāka kļūst zaļā infrastruktūra, zināja stāstīt pilsētplānotājs, SIA "Grupa93" vadītājs Neils Balgalis. Tas nozīmē parkus un apstādījumus izmantot ne tikai pastaigām un atpūtai, bet arī kā līdzekli lietus ūdens pārvaldībai.
Balgalis skaidroja, ka pilsētās ir ļoti daudz cietā seguma, bet jaunāki risinājumi paredz nevis novadīt lietus ūdeni, bet gan pilsētas veidot kā sūkli. Tāpēc vajadzīgs pēc iespējas vairāk teritoriju, kur iespējams akumulēt lietus ūdeni iespējami tuvāk vietai, kur tas nolijis. "Ideālais uzstādījums – lietus ūdens kā mūsu resurss, nevis kā bīstamība. Domāt, kā savaldīt šo masu, kur šo ūdens masu konkrētajā laikā izmantot vislabāk. Nu, tas ir izaicinājums," viņš norādīja.
Kā to risina Rīgas dome?
"Rīga ir būvēta pirms kāda laiciņa, iespējams, mazliet citiem laikapstākļiem. Mēs skatāmies uz priekšu, ko varētu darīt, lai mazinātu potenciālās sekas," sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, piebilstot – pilsētai plāni ir, bet ne tik bieži tiem seko nauda:
"Problēmas it kā ir apzinātas, bet rīcība varētu būt labāka."
Viņš pastāstīja, ka jaunajos projektos mēģina arvien vairāk domāt par sūkļiem, kur lietus ūdens varētu uzkrāties dabiski, un par ūdens kolektoru veidošanu.
"Kopējā virzība ir mēģināt iet prom no tā saucamajām betona vannām, kur visur ir asfalts,
no kura gandrīz vai nav iespējams ūdeni dabūt nost. Bet mēģināt izmantot infrastruktūru, lai pa mazajām kanalizācijas akām lietus ūdens noplūst zemē," pastāstīja Zeps. To gan nav iespējams izdarīt visur, jo zem ielām ir virkne komunikāciju.
Tikmēr pilsētplānotājs Balgalis zināja stāstīt, ka pasaulē tiek veidoti ļoti interesanti risinājumi lietus ūdens savākšanai, piemēram, skeitparku izmanto kā rezervuāru. Un risinājumus var veidot tieši pie mājas lokālā līmenī, piemēram, parkā un skvērā, kā arī radīt risinājumus zem ielām. Taču esot būtiski, lai attiecīgās prasības būtu katrā infrastruktūras rekonstrukcijas projektā.
Mainīt būvnormatīvus
Vīksna no Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pastāstīja, ka klimata pārmaiņu modeļi, kas tika veidoti 2000. gados, nu jau piepildās. Taču problēmas rada tas, ka normatīvajos aktos aizvien par pamatu tiek ņemtas novecojušās klimatiskās normas. Tiesa, vairākus gadus tiek strādāts pie tā, lai tās atjaunotu būvniecībā.
Piemēram, lietus un kanalizācijas ūdeņi Rīgā centralizēti tiek virzīti uz attīrīšanas iekārtu. Lai to nenoslogotu vēl vairāk, paredzēts, ka jaunām ēkām atsevišķi jāveido lietus ūdeņu novade. To gan ne vienmēr var izdarīt.
Dome pašlaik meklējot iespēju, kā normatīvajos aktos iestrādāt jaunus noteikumus par lietus ūdens kolektoriem, pastāstīja Zeps.
Balgalis piebilda, ka Rīgā, piemēram, Skanstes attīstības pamatā ir ielikta ilgtspējīga notekūdeņu sistēma. Turklāt attīstītājam esot pat lētāk veidot zaļo infrastruktūru uz vietas, jo lietus ūdens novadei pieslēgšanās kanalizācijai var būt dārga. Tiesa, šādas zaļās teritorijas atņem vietu auto stāvlaukumiem, kas nozīmē patīkamāku vidi iedzīvotājiem, bet prasa labāku sabiedriskā transporta sistēmu. "Tas kopējais labums ir saistīts," viņš sacīja.
Vai Vecrīgai jārēķinās, ka tā regulāri slīks stiprās lietavās? Zeps apliecināja, ka sarežģītāk ir rast risinājumus pilsētas daļās, kas jau blīvi apbūvētas.
Tāpat viņš atzina, ka ar problēmām nākas saskarties pat nesenajos projektos: "Kaut vai Radziņa krastmalā, kas tik tikko uzbūvēta, nav no kā pasmelt un aplaistīt puķes, kad ir karstums. Tur arī nav izveidotas kolektoru sistēmas, un mums gandrīz jādomā, no kurienes pievest dzeramo ūdeni, lai augus saglābtu.
Ir lietas, kuras mēs pamanām šodien, bet pirms trīs gadiem esam palaiduši garām."
Sausums un karstums
Līdzās intensīvākiem nokrišņiem garāki kļūst arī sausuma viļņi, stāstīja Vīksna. Lai gan tas vairāk ietekmē lauksaimniecību, cieš arī pilsētas.
Piemēram, šovasar Rīgā bija jādomā par koku laistīšanu, lai tie neizkalstu. "Konstatējam, ka beigu beigās mums tas ūdens jāved klāt, kas atkal maksā. Maksā savā ziņā, jo mēs neesam laikus padomājuši, kā veidot iekšējās vai lokālās aprites sistēmu," stāstīja Zeps.
Attiecībā uz karstumu pilsētplānotājs mudina saprast koku vērtību pilsētā un neveidot vienlaidus, masīvas teritorijas bez augiem.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Tikmēr oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.
