Jaunuzbūvētajā, bet vēl oficiāli neatklātajā laipā satiktie cilvēki pauda prieku un gandarījumu par to, ka pilsētā ir tapis savā ziņā unikāls atpūtas un izziņas objekts, kuru var izmantot ne tikai pastaigām svaigā gaisā, bet arī izziņai, dabas un putnu vērošanai. Jaunais objekts, pēc iedzīvotāju domām, paplašinās pilsētā gan brīvā laika pavadīšanas iespējas, gan arī sekmēs tūristu piesaisti.
Objektā vairāk nekā gadu ilgušie būvdarbi ar tehnoloģisko pārtraukumu ziemā un trīs mēnešu pārtraukumu putnu gripas izplatības dēļ tuvojas noslēgumam. Darbus objektā plānots pabeigt līdz 15. novembrim, pastāstīja būvdarbu veicēja firmas "Lagron" atbildīgais būvdarbu vadītājs Vladimirs Pučkovs.
Patlaban projektā ir pabeigta koku laipu izbūve, sasaistot blakus esošas teritorijas un izveidojot pastaigu maršrutu pa Esplanādes purvāju. Uz koka laipām ir izbūvētas trīs skatu platformas, kas atrodas dažādās teritorijās pusēs, lai nodrošinātu iespēju apskatīt visu purvāja teritoriju, un izveidoti divi slēpņi dzīvnieku un purvāja vērošanai.
Skatu platformas nodrošina meža un purvāja apskati dažādos līmeņos. Laipās ir izbūvētas arī atpūtas vietas ar soliņiem, atkritumu urnām un putnu vērošanas sienu. Skatu platformā būs ierīkots binoklis putnu un teritorijas vērošanai. Izbūvēts ir arī takas apgaismojums.
Līdz projekta noslēgumam ir atlicis pabeigt Herpetologa takas izbūvi, izveidojot takas savienojumu ar koku laipu, ierīkot margas skatu platformai paugurā, aprīkot atpūtas vietas ar labiekārtojuma elementiem, uzstādīt konteinertipa tualeti, kas piemērota sievietēm, vīriešiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un videonovērošanas sistēmu, kas būs saslēgta ar Daugavpils pilsētas Pašvaldības policijas videonovērošanas tīklu.
Smagā tehnika būtu noslīkusi
Būvdarbu vadītājs norādīja, ka līdzīgi kā daudzos citos būvprojektos arī purva takas izbūvē būvniekiem nācās saskarties ar dažādam izaicinājumiem, kuriem risinājumus nācās meklēt uz vietas.
"Tā kā būvdarbi notika purva teritorijā, nodrošināt baļķu, dēļu un citu nepieciešamo būvmateriālu piegādi ar smago tehniku daudzviet bija neiespējami, jo šeit tā vienkārši noslīktu. Tādēļ daudzviet būvmateriālus nācās pārvietot, kājām brienot pa pārpurvoto teritoriju. Savukārt, lai tiktu līdz dziļākajām vietām – purva dziļums vietumis sasniedz pat trīs metrus –, nācās veidot pagaidu klājumu no dēļiem un stumt būvmateriālus ķerrās," pastāstīja Pučkovs.
Tā kā Esplanādes purvājs ir viena no lielākajām kaiju ligzdošanas vietām Eiropā, būvniekiem projektā nācās uzklausīt arī ornitologus. Piemēram, nācies atteikties no melnzemes ievešanas, bet iztikt ar to, kas bijusi pieejama uz vietas. Izmaiņas piedzīvojis arī pats projekts. Sākotnēji bijis paredzēts veidot dīķi purvāja vidusdaļā, bet vēlāk pieņemts lēmums par ūdenskrātuves izveidi pakavveida formā pa purvāja perimetru. Rokot purvājā, nācies piesaistīt modernu tehniku – ekskavatoru ar garo strēli.
Kaijas atgriezušās
Esplanādes mitrāja teritorijas hidroloģisko režīmu pirms Daugavpils aizsargdambja uzcelšanas 1830.–1841.gadā noteica Daugavas un tās pietekas Šuņupes ūdens līmeņa sezonālās svārstības. Esplanādes mitrāja teritorijā vēsturiski bija izveidojusies upju palienēm raksturīgā bioloģiskā daudzveidība.
Līdz mūsdienām saglabājies Šuņupes tecējums un savienojums ar Šuņezeru, tomēr pilsētas attīstībā būtiski mainījies vietas dabiskais hidroloģiskais režīms. Pilsētas attīstības rezultātā ir mainīta gan Šuņupes dabiskā gultne, gan traucēts tās tecējums.
Neskatoties uz lielo pilsētas ietekmi, Esplanādes mitrājam ir raksturīga pilsētvidei netipiski augsta bioloģiskā daudzveidība.
Esplanādes mitrāja nozīmīgākā vērtība ir lielo ķīru kolonija, kurā ik gadu ligzdo no 1000 līdz 2000 lielo ķīru pāri. Teritorija ir nozīmīga arī daudzu citu aizsargājamo un reto sugu dzīvotne. Kopumā Esplanādes mitrājā un tam piegulošajā teritorijā projekta pētījumos konstatētas 22 īpaši aizsargājamās vai citādi no dabas aizsardzības viedokļa nozīmīgas sugas.
Atbildot uz jautājumu par to, kā būvdarbus viņu ligzdošanas vietā uztvērušas kaijas, Vladimirs Pučkovs atzina, ka sākumā putni bijuši neizpratnē un uztraukušies par notiekošo, par ko liecinājusi viņu uzvedība. Savukārt šī gada pavasaris apliecinājis, ka viss ir kārtībā, jo putni apgriezušies ierastajās ligzdošanas vietās.
Projektā Esplanādes mitrājā izraktie dīķi un kanāli būtiski palielinājuši atklātā ūdens platības, ko putni izmanto kā atpūtas un papildu barošanās vietas. Jau pirmajā sezonā atklātā ūdens platības un piekrasti sāk apdzīvot augu un dzīvnieku sugas, kas nebija sastopamas teritorijā iepriekš. Ilgtermiņā atklātajās ūdens platībās attīstoties zemūdens veģetācijai, šo vieto nozīme tikai palielināsies, apgalvo speciālisti.
Projekts ļauj atjaunot purva ekosistēmu
Projekta "Tūrisma un dabas izziņas objekta "Latgales purvāja biodaudzveidība" infrastruktūras būvniecība Esplanādes purvājā" vadītāja Irīna Čelnova norādīja, ka projekta īstenošana ļāvusi ne tikai izveidot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūru Esplanādes purvājā, bet arī atjaunot purva ekosistēmu. Tādējādi nu pieejams būs ilgtspējīgs tūrisma pakalpojums un veselīga ekosistēma pilsētvidē.
"Lai izglītotu apmeklētājus par zemā zāļu purva ainavu, augu un dzīvnieku valsti, projekta gaitā Esplanādes purvājā ir izbūvēta arī Herpetologa taka, kas paredzēta kā aizraujošs, izzinošs papildus maršruts, kur apmeklētājs nedaudz savādāk varēs izjust dabas teritoriju. Taka brīžiem var būt mitra un pārplūdusi, tai ir iespējami šķēršļi – gan nokrituši koki, zari, gan purvājā mītoši dzīvnieki, gan liels mitrums un garas niedres," pastāstīja Čelnova.
Projektu Daugavpils pašvaldība īsteno sadarbībā ar Valsts reģionālas attīstības aģentūru. Tā kopējas izmaksas ir 1,3 miljoni eiro, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums – 340 tūkstoši eiro.
