Stāvot sastrēgumā, ko Rīgā radījuši ielu remontdarbi, raidījuma skatītājai Ilzei radies jautājums, kāpēc Daugavā nevarētu ierīkot regulāru upju tramvaja satiksmi. "No Doles salas līdz pat Andrejostai varētu palaist regulāru upju tramvaja satiksmi, tāpat arī savienot Pārdaugavu ar Sarkandaugavu. Esmu gadiem braukusi šo posmu, tērējot turpat divas stundas vienā virzienā. Saprotu, ka vajadzīga infrastruktūra. Taču šogad, sakarā ar daudzajiem būvdarbiem, varētu iesākt vismaz pilotprojektu izmēģinājuma režīmā," pauda Ilze.
Savulaik upju transports, kas pārvadā pasažierus, Rīgā ir bijusi absolūta nepieciešamība. Daugavas pasažieru kuģīšu satiksmes vēsture rakstāma, sākot no 19. gadsimta vidus.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vēsturnieks Andris Cekuls norādīja, ka savulaik pāri Daugavai veda ļoti maz tiltu. "No Rīgas centrālās daļas uz Āgenskalnu. Tālāk uz Daugavgrīvu. Un visur tālāk bija pontonu tilti. Pirmais tilts pāri Daugavai tika uzbūvēts 18. gadsimta vidū. Ziemā tie tika nojaukti, līdz ar to cilvēki vienkārši ziemā pārvietojās pa ledu no viena krasta uz otru. Tieši tāpēc bija nepieciešama šī pasažieru kuģīšu satiksme," Daugavas satiksmes vēsturi atstāstīja Cekuls.
Tiltu būvniecība un autotransporta attīstība upes transportu Rīgā pamazām novirzījusi otrajā plānā, līdz tagad tas izzudis pavisam. Pa Daugavu vairs kuģo tikai izklaidei paredzētie kuģīši.
Rīgas domē apšauba iedzīvotāju gatavību pārvietoties ar ūdenstransportu
Balstoties uz pētījumiem, kas veikti pirms vairākiem gadiem, Rīgas domē (RD) ir visai noraidoša attieksme pret to, ka pašvaldība Daugavu varētu padarīt par vēl vienu sabiedriskā transporta joslu.
RD Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinators Kaspars Līcītis pauda, ka tas, salīdzinot ar "Rīgas satiksmes" pakalpojumiem, pasažieriem izmaksātu dārgāk. "Un jautājums – vai pasažieri būtu ar mieru maksāt par pārvietošanos pār upi? Tas ir pavisam cits veids, kā pārvietoties. Pirmkārt, jāņem vērā, ka tas ir pār upi. Ne visiem cilvēkiem patīk braukt pa ūdeni.
Līdz ar to šis jautājums ir vērtēts, un ir skaidrs tas, ka bez lielākām privātām investīcijām šādu projektu Rīgā nav izdevīgi īstenot," sacīja Līcītis.
Apšaubot iedzīvotāju gatavību ikdienā pārvietoties ar ūdens transportu, Rīgas domē neredz iespēju ieguldīt līdzekļus šāda projekta realizācijai.
"Jāsaprot, ka attiecīgi ir jāiegādājas prāmji, kas pārvietojas. Jāintegrē esošajā sabiedriskā transporta sistēmā. Jāpielāgo sabiedriskā transporta pieturas, lai būtu ērti ar to visu pārvietoties. Lai pasažieriem ērti. Jāsaprot – tas ir arī sezonāls pasākums," pauda Līcītis.
Iedzīvotāji pret upju tramvaju noskaņoti pozitīvi
Raidījums "4. studija" paviesojās ne tajā tālākajā Rīgas punktā – Voleros. Šeit atceras laikus, kad kuģītis piestājis un īsā laikā uz otru krastu pārcēlis pasažierus. Vietējais iedzīvotājs Aleksandrs pastāstīja, ka upju tramvaju bijis ērti izmantot, uz Vecmīlgrāvi tolaik varēja aizbraukt aptuveni 10 minūtēs, bet tagad ar autobusu jāmēro tāls ceļš.
Arī Andrejs upju tramvaja satiksmi atbalstītu. "Ja tramvajs būtu, būtu brīnišķīgi, ja uz Sarkandaugavu brauktu. Tas būtu super! Jo es strādāju tajā pusē. Man līdz darbam apkārt sanāk pusotra stunda ceļā," viņš sacīja.
Arī izklaides kuģīšu stūrētāji pauda pārliecību, ka ne jūras slimība, ne vienkāršas bailes no pārvietošanās pa ūdeni neatturētu iedzīvotājus izmantot upju tramvaju, lai ietaupītu tik dārgo laiku.
Koka kuģa "Darling" kapteinis Arnis Bērziņš mudināja sabiedrisko transportu Daugavā atjaunot, jo arī daudzviet Eiropā, tostarp Londonā, tāds ir pieejams. Turklāt Rīgas domes argumentu, ka tas būtu sezonāls pasākums, kapteinis apšaubīja. "Daugava jau neaizsalst. Tur vienmēr ir vaļā. Vismaz, kad gāja "Tallink", viņš jau gāja katru dienu," sacīja Bērziņš, norādot, ka upes tramvaja satiksme jāatjauno, citādi šobrīd Daugava esot "kā tuksnesis".
Rīgas domes pārstāvis Līcītis atzina, ka pēdējo gadu laikā saņemtas vairākas privātas iniciatīvas atjaunot satiksmi upē, bet tās nezināmu iemeslu dēļ apstājušās.
