Rīgas kanālā siltajā laikā savairojušās zilaļģes

Līdzīgi kā daudzās citās ūdenstilpēs Latvijā, siltā laika ietekmē Rīgas kanālā savairojušās zilaļģes, novēroja aģentūra LETA.

Kanāla ūdens iekrāsojies zaļā krāsā, un tā virspusē vietām veidojas zaļgana masa. Zilaļģu savairošanos kanālā apstiprināja arī pašvaldībā.

LETA jau ziņoja, ka zilaļģu dēļ Rīgā nav ieteicams peldēties Daugavas peldvietās Lucavsalā un Ķīšezera peldvietā pie Cimzes ielas. Latvijas Radio skaidroja, ka pagaidām tas ir ieteikums, nevis aizliegums peldēties: "Nākošajā nedēļā šo vietu apsekosim, veicot ūdens paraugu ņemšanu. Tad informācija būs pilnīgāka no mūsu puses. "

Normunds Kadiķis, Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir dabiski virszemes ūdens iemītnieki, kuru masveida savairošanās risks pieaug, palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausam laikam. Tāpat zilaļģēm būtiskas ir barības vielas. "Ja ūdens ekoloģiskā kvalitāte nav pietiekami laba un tur ir organisko vielu piesārņojums, pastiprināti savairojoties, zilaļģes atmirst un pēc tam var izdalīt toksīnus, kas apdraud peldētājus," skaidroja VI pārstāvis Kadiķis.

Jutīgākiem cilvēkiem, saskaroties ar zilaļģu izdalītajiem toksīniem, var rasties alerģiskas ādas reakcijas, retāk kuņģa un zarnu trakta, nervu sistēmas vai aknu darbības traucējumi, ja norīts liels ūdens daudzums.

"Zilaļģes cilvēkam bīstamas kļūst, kontaktējoties ar ādu. Ja tiek norīts liels ūdens daudzums, piemēram, ja mājdzīvnieki dzer ūdeni ar zilaļģēm, var akūti saindēties. Skandināvijā ir ziņots par gadījumiem, kad mājlopi, kas dzirdināti ar šādu ūdeni, aiziet bojā. Cilvēkiem galvenais apdraudējums ir ādas alerģiskās reakcijas," norādīja Kadiķis.

VI skaidro, ka sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja iedzīvotāji redz, ka kādā peldvietā ūdens virsmu sedz zilgalnzaļa plēve, tad ir jāziņo VI, tās mājaslapā aizpildot peldvietas novērojuma anketu.

Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku. Tieši šajā periodā toksīnu koncentrācija ūdenī ir visaugstākā un pastāv vislielākais risks veselībai.

Peldēties aizliegts, ja peldvietā zilaļģes parādās masveidā un pārklāj peldvietas ūdens teritoriju. Šādā ūdenī nav ieteicams arī makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti