Ieceres purva saglabāšanai – jau 30 gadus
Daugavpils ir viena no Eiropā retajām pilsētām, kuras gandrīz pašā centrā atrodas mitrājs – plaša pārpurvojusies teritorija, ko klāj niedru audzes, ir bagāta augu valsts un ko apdzīvo liels skaits putnu un dažādu dzīvnieku.
Iespaidīga, niedrēm un krūmājiem noaugusi teritorija atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā pie Latgales zoodārza. "Faktiski tas ir centrs, viens – divi kvartāli no pilsētas centra, un jūs jau esat šeit. Tā ir liela teritorija, kopumā ap 14 hektāriem," pastāstīja zoodārza direktors Mihails Pupiņš.
Neraugoties uz dabas unikalitāti, pilsētvidē nebūt nav pievilcīgākā ainava. Un par mitrāja likteni biologi galvas lauzījuši jau pirms vairāk nekā 30 gadiem.
"Tās ir tāds ilgstošs process. Pirms 30 gadiem, kad mēs te izveidojām Latgales zoodārzu, mums ar biologiem bija daudz ideju, kā šo teritoriju pārveidot. Jo tas bija purvājs, mitrājs nožēlojamā stāvoklī, ļoti piesārņots ar izgāztuvēm no visām pusēm. Tas bija sen, un jau tad mums bija doma, kā saglabāt dabu un pie reizes to izmantot ekoloģiskai izglītošanai, jau tad bija ideja te izveidot parku," atceras Pupiņš.
Reālie darbi šajā virzienā sākti pirms dažiem gadiem ar pamatīgu izpēti un vides sakārtošanu. "Reālās darbības sākās ar "Interreg" projektu sadarbībā ar Lietuvu. Tajā Latvijas vadošie dabas eksperti apsekoja visu un iezīmēja plānu, kas, kā un kur jādara, lai uzlabotu biotopa stāvokli un izveidotu purva taku.
Visi domā, ka dabas aizsardzībā labāk neko neaiztikt, taču tā tas nav," sacīja zoodārza direktors.
Viņaprāt, kādreiz cilvēkam ir arī jāiejaucas dabas procesos, īpaši, ja šie procesi notiek pilsētvidē, kur faktiski cilvēks jau ar savu klātbūtni ir iedarbojies uz vidi.
"Dabā notiek tā saucamā sukcesija, ezers pēc kāda laiciņa noteikti pārveidosies par purvu, purvs pārvērtīsies par pļavu, pļava aizaugs ar krūmiem, krūmi pēc kāda laika var pārvērsties par mežu. It īpaši strauji tas var notikt pilsētā, kur piesārņojums ir daudz lielāks. Tāpēc, ja mēs gribējām saglabāt šo mitrāju, bija ļoti svarīgi to ietekmēt. Eksperti domāja – ja mēs iekavētos ar dažiem gadiem, tad tie slavenie putni te vairs neligzdotu," skaidroja Pupiņš.
Pusotra kilometra taka
Tā, sakārtojot vidi, paralēli Daugavpilī sākās darbs pie purva parka un purva takas izveides. Taka stiepsies pusotra kilometra garumā ar vairākiem skatu laukumiem un putnu vērošanas vietām.
"Galvenais objekts ir taka, kas atrodas dabas vidē. Svarīgi ir to izveidot tā, lai nekonkurētu ar dabas vidi. Pirms tam tika veikti darbi pie mitrāja atjaunošanas, tas tika iztīrīts, padziļināts, jo ar laiku viss aizaug. Un tagad notiek darbi, kas ļaus to apmeklēt arī cilvēkiem, bet kas arī ne īpaši ietekmē vidi, jo jāiet jau purvā, skatīties purvu un pēc iespējas mazāk traucēt dzīvniekiem. Zem takas nav žoga, tur brīvi var pārvietoties dzīvnieki," skaidroja Pupiņš.
Mitrājā ir daudz kukaiņu, bezmugurkaulnieku sugu, viss mudž. Arī daudz augu sugu, kā arī vismaz 10–15 putnu sugas, 10–12 sugas bezmugurkaulnieku, 40–50 augu sugas. "Ja ir vērīgas acis, visa te ir daudz vairāk. Te ir mazie džunglīši Latgalē," sacīja zoodārza direktors.
Lai vairāk uzzinātu par šo taku un purva parka iemītniekiem, purva parku plāno digitalizēt – tam būs savs virtuālais gids, un notiekošajam parkā jau drīzumā varēs sekot no jebkuras pasaules malas.
"Tas būs projekts, kas ļaus izveidot virtuālu gidu, aplikāciju, kas pēc ģeolokācijas varēs cilvēkiem stāstīt, kā cilvēkiem iet pa maršrutiem, un brīdinās, kur var iet un kur ne, lai netraucētu dzīvniekiem. Jebkurš cilvēks no visas pasaules varēs paskatīties, virtuāli pastaigāties pa šo purva taku un uzzināt, kas notiek šajā biotopā. Tāpēc it kā šis projektiņš ir maziņš, bet tomēr ļoti globāls," sacīja Pupiņš.
Projekta realizācija sāksies jau ar 1. oktobri, bet
jaunā purva taka apmeklētājiem būs pieejama no novembra vidus.
