ĪSUMĀ:
- Rīgā kā dekoratīvo augu Daugavas krastos stāda invazīvo krokaino rozi.
- Tā ir ļoti āri augoša, īsā laikā spēj izveidot lielus laukumus, tā izspiež citus augus.
- Ir rīkotas par talkas, lai apturētu šīs rozes izplatību piejūrā.
- Rīgas dome skaidro: Pilsētā stāda citas šīs rozes šķirnes, kas neizplatās tik strauji.
- Dabas eksperti gan neiesaka stādīt nekādus krokainās rozes paveidus.
- Rīgas dome pašlaik meklē īsto augu, lai tomēr no krokainās rozes atteiktos.
Invazīvā krokainā roze Latvijā no Tālajiem Austrumiem ievesta jau 20. gadsimtā ar mērķi to stādīt kā dekoratīvo augu.
Agrāk roze stādīta mērķtiecīgi piejūrā – kāpu nostiprināšanai, skaistumam, arī apmeklētāju plūsmas ierobežošanai.
Tomēr krāšņais augs ar koši sārtajiem ziediem izplatījies viscaur Latvijā un vidē nav tik labvēlīgs, kā izskatās.
"Krokainā roze ir ļoti ātri augoša, un tā iet uz priekšu ar sakņu dzinumiem ļoti intensīvi. Salīdzinoši īsā laikā spēj izveidot lielus laukumus, lielas audzes. Jūras krastā, kur ir šie ļoti jutīgie biotopi, kur ir ļoti daudz aizsargājamo augu sugu, retu augu.
Šīs rozes saaugot – viņas izspiež visu un zem viņas neaug vairs nekas," stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre.
Tāpēc ir rīkotas pat talkas, lai apturētu šīs rozes izplatību piejūrā.
Tā spēj izdzīvot gandrīz visos apstākļos – gan auglīgās augsnēs, gan arī sāļā vidē.
Un tieši tāpēc Rīgā, Daugavas krastmalā, šis augs izvēlēts kā īstais apkārtējās vides zaļināšanai.
Tas radījis sociālo tīklu lietotāju sašutumu.
"Pilsētas objektos šobrīd ir jau izmantots šāds apstādījums. Pēc pieejamās informācijas šādi apstādījumi ir. Un jau šobrīd mēs redzam – pareizi ekspluatējot šo augu, viņš tad arī veiksmīgi aug. Tā labā lieta ir tāda, ka šī konkrētā roze, konkrētā šķirne ir izvēlēta... un paveids, kas nodrošina un neizplatās kā pamatsuga, šis jau ir tāds paveids," skaidroja Rīgas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Slimbahs.
Arī eksperte uzsver – krokainajai rozei ir daudz šķirņu un tieši pamatsuga ir visnaidīgākā.
Tomēr tas nenozīmē, ka šķirnes ir nekaitīgas, tāpēc tās iesaka labāk nestādīt.
"Tās varbūt ir nedaudz, nedaudz mazāk kaitīgas. Cita lieta, ka gan pamatsugas, gan šķirņu sēklas var pārnēsāt dzīvnieki un putni, tādā veidā izplatot viņas vietās, kur viņai nevajadzētu vairs augt," skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre.
Vai tiešām nebija citu variantu apstādījumiem? Domē saka – pilsēta pašlaik meklē īsto, lai tomēr no krokainās rozes atteiktos.
"Šobrīd šis ir atzīts kā labākais variants, ko šobrīd stādīt, bet pastāvīgi pilsēta lēnā garā no tā atkāpjas tālāk. Šobrīd, šajos objektos, kas vēl ir, šis figurē,
bet tiklīdz būs kāds piemērotāks variants pilsētas videi izvēlēts, tad noteikti pilsēta to mainīs un ies tajā virzienā," solīja Mārtiņš Slimbahs.
Vai tas nozīmē, ka krokainās rozes vietā drīz varēs redzēt citus apstādījumus? Tas pašlaik nav zināms. Zināms vien tas, ka pie pareizas kopšanas auga izplatību Rīga cenšas mazināt.
