ĪSUMĀ:
- Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes parasti ir slēgtas.
- Šoreiz īpašā atklātā sēde bija par Teikā bijušā velotreka “Marss” vietu, kur paredzēta VDD ēka, bet iedzīvotāji uzstāj uz parku.
- Sēdē uzklausīja sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un vērtēja jau zināmos faktus.
- Komisijas pārstāvji secināja, ka vēl ir papildus vērtējami argumenti, kas iepriekš nebija izskanējuši.
- Komisija savu viedokli vēl neformulēja, bet visu apkopoto informāciju iekļaus komisijas atzinumā.
Saeimas Nacionālās drošības komisija, kuras sēdes parasti ir slēgtas, pirmo reizi ilgā laikā organizēja atklātu sēdi. Tajā komisijas deputāti ar apkaimju biedrību un VDD pārstāvjiem uzklausīja faktus un apmainījās ar viedokļiem par velotreka „Marss” izmantošanu nākotnē. Viedokļu atšķirības saglabājas. Inovāciju kustība „Vefresh”, kas ir viena no sabiedriskajām organizācijām, kas uzstāj uz parka izveidi bijušā velotreka vietā, apšauba piedāvāto alternatīvu par zaļās zonas izveidi stadionā pie netālu esošās Rīgas 45. vidusskolas.
„Ja Valsts drošības dienestam ir pamatotas bažas, ka viņi zaudēs finansējumu, ja mēs sākam pārbīdīt kārtis vai jums liekas, ka mums, darbiniekiem un iedzīvotājiem, nav bažu, ka, pārbīdot kārtis, mēs noteikti zaudēsim to parku pie 45. vidusskolas.
Mēs varam iedomāties, ka Rīgas domei iespējas atrast piecus miljonus eiro parka ierīkošanai tajā vietā ir tikpat tuvu nullei kā jums, zaudējot šo ēku Brīvības gatvē 207,” sacīja „Vefresh” viens no dibinātājiem Viesturs Celmiņš.
Sēdes laikā izskanēja arguments, ka, kontekstā ar jauno šķērsojumu nākotnē šajā vietā satiksme kļūs intensīvāka, tāpēc vajadzība pēc parka kļūs lielāka. Tomēr VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus uzsvēra, ka tas drīzāk liek apšaubīt šīs vietas piemērotību parka vajadzībām.
„Jūs paši nonākat nedaudz pretrunās, ka būs intensīva satiksme, kas apgrūtinās mūsu darbu. Mēs neesam iestāde, kam darbība būtu traucēta intensīvas satiksmes apstākļos, taču tas uzliek jautājumu, vai tā tiešām ir īstā vieta parkam vai skvēram,” sacīja Cinkus.
Viņš atzina, ka ir izvērtētas citas vietas, kas pieminētas kā alternatīvas VDD darbam, taču tās neatbilstu specifiskām drošības prasībām. Vienlaikus sabiedriski aktīvie rīdzinieki turpina uzstāt, ka nedrīkst ignorēt parakstījušos cilvēku viedokli.
„Tas, ka šīs ēkas celtniecību tur nolēma plānot un projektēt, ir maza kļūda, ko vēl var labot, bet tad, ja to ēku arī uzbūvēs, būs liela kļūda. Lieta tāda, ka parakstījušies 15 tūkstoši cilvēku. Mēs runājam par Valsts drošības dienesta ēku. Jūs gribat redzēt, ka cilvēki ķēdējas klāt pie kokiem? Uzbūvēt tieši tur Valsts drošības dienesta ēku un tad teikt, ka tā bijusi tieši tā labākā vieta? Cinkus kungs arī pats teica, ka tā nav ideāla vieta [šai ēkai]. Tad kāpēc mēs aizstāvam vietu, kas nav ideāla?” norādīja apvienības „Pilsēta cilvēkiem” aktīviste Gunita Piterāne.
Aktīvistiem esot arī arboristu novērtējums, ka līdzvērtīgs parks ar kokiem izmaksātu vairākus miljonus. "Tas ir tā vērts valstij pateikt - mēs atdodam šo vietu un kā parku, ieguvums sabiedrībai būs lielāks," uzskata Rīgas apkaimju alianses pārstāvis Māris Jansons.
Ar ēkas būvniecību saistītie dokumenti no 2017. gada ir klasificēti. Ministru kabinets objektam piešķīris nacionālo interešu objekta statusu, un tas nozīmē, ka būvatļaujas apstrīdēšana neaptur būvatļaujas darbību. Uzsākot no jauna Valsts drošības dienesta ēkas projektēšanu, tas aizņemtu ievērojamu laiku, jo arhitektiem un citiem speciālistiem jāsaņem atļauja strādāt ar valsts noslēpumu.
Aprēķini rāda, ka, sākot projektu no jauna, VDD ēka netaptu ātrāk par 2027. gadu.
Iekšējas pretrunas šajā jautājumā ir arī valdošajā koalīcijā. Jaunā konservatīvā partija iestājas pret ēkas būvniecību, norādot, ka nebūtu nekādi zaudējumi, ja drošības dienests paliktu strādāt vēl pāris gadus esošajās telpās. "Šajā situācijā, kad nav naudas mediķiem, pedagogiem, trūkst VUGD ugunsdzēsējiem, šajās situācijā mēs nevaram un nedrīkstam šķērdēties ar miljoniem," pauda deputāts Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).
Sēdes noslēgumā Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) žurnālistiem uzsvēra, ka komisija nesasteigs jaunu faktu un argumentu apzināšanu, lai varētu izteikt konkrētu viedokli par projekta virzību. „Attiecībā uz kādas ēkas celtniecību vai ne-celtniecību Saeima var likumdošanas jomā sarunāties ar valdību. Saeima neaptur būvobjektus un nepieņem lēmumus par attiecīgiem zemes gabaliem,” norādīja Kučinskis.
Diskusijas Nacionālās drošības komisijā par šo tēmu turpināsies slēgtās sēdēs.
KONTEKSTS:
Rīgā, Brīvības gatvē 207, – bijušā velotreka "Marss” vietā - plānots būvēt biroja ēku. Taču vietējie iedzīvotāji protestē pret biroja ēku tur, prasot veidot parku. Saistībā ar to savākti vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju paraksti, kuri iesniegti Saeimā. Zemes īpašnieks – „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) – apņēmies pagaidām šajā teritorijā kokus necirst un būvniecību neveikt.
Pēc tam, kad plašumā izvērtās iedzīvotāju iebildes pret koku izciršanu, publiski tika paziņots, ka plānotā biroja ēka bija paredzēta Valsts drošības dienesta vajadzībām.
Ēkas būvniecības iecere aktualizēja jautājumu par specdienestu apvienošanu. Viens no koalīcijas partneriem vēlētos visu trīs Latvijas specdienestu apvienošanu, savukārt premjers un prezidents ir pret šādu ieceri.
