Bīriņu pils saimnieki stāsta – to, cik liela nozīme muižas saimnieciskajā dzīvē savulaik bijusi ūdenstornim, ilgu laiku nemaz nav zinājuši. Muižnieka Augusta Pistolkorsa piezīmēs bijis apraksts par 1863.gadā izraktu aku, kas aprīkota ar ūdensvadu uz virtuvi, un par ūdenstorni, kas pēc laika uzcelts. Tomēr par to, kā tas darbojies, nebija nekas zināms. Tikai pētot senās fotogrāfijas, atklājies, ka tornī bija uzstādīta tiem laikiem moderna ūdens apgādes sistēma.
“Pats mehānisms izdomāts 19.gadsimta vidū, ir patents, Amerikā patents ir. Vēja rotors, kas ļauj sūknēt ūdeni. Un 19.gadsimta otrajā pusē šāda sistēma izplatījusies pa visu pasauli. Arī Latvijā, acīmredzot, ir bijis pieejams, ir bijusi iespēja nopirkt šādu mehānismu,” stāsta SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” arhitekts Artūrs Lapiņš.
Līdzīga sistēma savulaik bijusi ierīkota vairākās Latvijas muižās, tomēr lielākoties vēja rotori gājuši zudībā. Tāpēc paveicies, ka Bīriņos esošais saglabājies tik labā stāvoklī, ka to bija iespējams atkal uzstādīt. Protams, ūdeni tas vairs nepumpē, tomēr tornī šo sistēmu var iepazīt un izpētīt.
“Turpat tā aka, var redzēt zem šīs stikla grīdas, no kuras to ūdeni sūknēja augšā, kurā telpā tas ūdens glabājās, cik tas līmenis. Tagad var iekāpt tur iekšā, apskatīties. Ir maketi lejā, lai var redzēt, kā tad tas ūdens, tā sistēma, kur tas plūda, paštecē apgādāja visu muižas centru ar ūdeni,” stāsta Bīriņu pils līdzīpašniece Solvita Muižniece.
Ūdenstorņa pirmajiem apmeklētājiem pārsteigumu un sajūsmu raisīja arī Ūdenstorņa ekspozīcijas dizaina autore Vineta Radziņa izveidotā ūdens istaba. “Lai cilvēkiem, ienākot šeit, ir gan pārsteiguma moments, gan zināmā mērā meditācija. Ja mēs tagad ļoti, ļoti klusu stāvētu, tad mēs dzirdētu, kā ūdens skalojas. Ir sajūta, ka tu esi ūdenstornī pašā iekšā tajā ūdenī, ūdens stihijā,” stāsta Radziņa.
Ūdenstorņa atjaunošanai līdzfinansējums tika gūts Latvijas un Igaunijas kopīgi realizētā projektā “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”. Tajā kopumā darbi notiek 26 dažādos objektos, seši no tiem atrodas Vidzemē.
