Rīgā šajās dienās tiekas Viļņas, Tallinas un Rīgas galvenie eksperti UNESCO pasaules mantojuma saglabāšanā. Un mūsu galvaspilsēta ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām, taču ar savu pārvaldības struktūru nav tik veikla salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu.
Šobrīd top Rīgas vēsturiskā centra publiskās ārtelpas tematiskais plānojums, un publiskā ārtelpa – ielas, parki, krastmalas nav apmierinošā stāvoklī, uzsvēra Kušķis.
Viens no izskatāmajiem variantiem ir liegt automašīnām iebraukt Rīgas vēsturiskajā centrā, taču ir jānodrošina ērtas iespējas nokļūt vajadzīgajā vietā, neiebraucot centrā.
Ir paredzēts būtiski attīstīt velosatiksmes tīklu, un no automašīnām atbrīvoto telpu gribētu izmantot apstādījumu veidošanai.
Eksperts arī veltīja kritiskus vārdus iecerei koncertzāli būvēt Pasaules tirdzniecības centra vietā.
"Šeit ir ļoti uzmanīgi jāpieiet, nevar sasteigt tik būtiskus lēmumus. Ar koncertzāles būvniecību mēs varētu pilsētai iegūt lielāku labumu kaut kur citur droši vien, jo mums būs koncertzāle, bet nekas vairāk apkārtnē būtiski neizmainīsies.
Koncertzāle varētu būt tāds katalizators kādai problemātiskākai vietai. Nenosaukšu šobrīd, kur un kā tas būtu jāvērtē.
Ja mēs zinātu projektu, ja tāds jau būtu, tad par to varētu spriest bez emocijām. Šobrīd mēs nezinām, kas tur varētu atrasties, kā tas izskatīsies un ietekmēs parku," sacīja Kušķis.
Viņš atzīmēja, ka Kronvalda parks jau laika gaitā esot cietis no, viņaprāt, nepārdomātām būvniecības aktivitātēm. "Kā Kongresa nams, kas jau pamazām ir iedzīvojies, bet blakus tam ir izveidota pazemes autostāvvieta. Tās dēļ ir gan cirsti koki, gan pēc tam koki ir gājuši bojā, izveidojies pārlieku liels tukšs laukums (..)," sacīja eksperts.
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī, un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.
