Vienības gatve ir viena no platākajām Rīgas ielām. Vienā ielas pusē ir divas gājēju ietves, starp kurām ir kastaņu aleja. Braukšanas daļa sastāv no četrām braukšanas joslām, divām katrā virzienā. Tad ir perons un tramvaja sliedes, aiz kurām ir vēl viena iela, kā arī vēl viena ietve.
Tomēr veloceliņam nepieciešama atsevišķa vieta. Ar brauktuvi to apvienot nevar – vēsturiskais bruģis. Apvienot ar kādu no gājēju ietvēm nebūtu droši. Risinājums – veloceliņš caur kastaņu aleju.
"Veloceliņa izvietojums ir paredzēts, lai paredzētu pēc iespējas drošāku telpu visiem satiksmes dalībniekiem.
Tādēļ tas ir daļēji nodalīts no šī gājēju ceļa," pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Par gaidāmo celiņu priecājas LTV raidījuma “4. studija” skatītājs, Ziepniekkalna iedzīvotājs Renārs: “Man patīk te braukt ar velosipēdu un skūteri.”
Tiesa, veloceliņa izbūvei tiks ziedoti vairāki koki, tostarp vairāki bērzi Vienības gatvē.
“O, nē, kokus nevajag zāģēt. Kur tad paliks mūsu zaļumi?” pauda Ziepniekkalna iedzīvotāja Zenta.
Viņai piebalsoja apkaimes iedzīvotāja Maija: “Protams, ka kokus vajadzētu atstāt.”
Projekta sešos kilometros kopumā plāno nozāģēt 29 kokus. Tiesa, iecerēts arī stādīt jaunus kokus un krūmus.
“Līdz ar to mēs ne tikai zāģējam, bet arī stādām. 2016. gadā, kad tika izstrādāts šis projekts, notika arī minēto koku ciršanas publiskā aptauja, kuras ietvaros tika saņemts tikai viens iebildums bez viedokļa. Līdz ar to jau sen ir saņemts akcepts, ka šie koki tiks cirsti.
Uzreiz jāmierina, ka mēs esam uzdevuši autoruzraudzībai skatīties un vērtēt, vai kāds no kokiem tomēr projekta ietvaros nav saglabājams, un meklēt citus risinājumus,” pastāstīja Vaivods.
Tikmēr Torņakalna iedzīvotājus mulsina fakts, ka šis veloceliņš vedīs gar teju 100 gadus vecu kastaņu aleju. Vai būvniecības darbi neizpostīs kastaņu sakņu sistēmu?
“Tā tika stādīta 1936. gada pavasarī, kad šo ielu pārdēvēja par Vienības gatvi. Pirms tam tā bija Jelgavas šoseja. Un stādīja kastaņus, un ierosinātājs bija [Kārlis] Ulmanis. Un Ulmaņa pavadībā pavasarī arī tika stādīts,” zināja stāstīt Torņakalna kapu pārvaldnieks Valdis Gavars.
Par situāciju uztraukta arī Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa, norādot, ka veloceliņš būs tuvu vecajiem kokiem. Kalniņa arī izteicās: "Šī aleja, šie kastaņi pavasarī visus tik ļoti iepriecina, kad ir šīs kastaņu sveces. Kad mēs braucam Rīgā iekšā, Rīgā ārā, tas ir tik skaisti. Ļoti skumji, ka veloceliņš, kurš ir ļoti zaļš transports pēc būtības, kas pēc būtības ir labs, – ka [tā dēļ] ir jācērt koki."
Tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns skaidroja, ka ietekme uz kokiem būs atkarīga no rakšanas dziļuma būvdarbu laikā: “Attiecībā par to, ko var bojāt vai nebojāt veloceliņa uzbūve, atslēgas vārds ir – cik dziļi raksimies. Ja mēs ierokamies dziļi un nocērtam kokiem balsta saknes, tas var atstāt iespaidu uz to veselības stāvokli.
Ja veloceliņš tiek ierīkots, nerokoties dziļi, saudzējot balsta saknes, tādā gadījumā, protams, tas iespaids uz šiem kokiem būs krietni mazāks.”
“Šobrīd ir piesaistīts sertificēts arborists, kurš arī sniedz savu viedokli gan par šo sakņu sistēmas aizsardzību, gan iespējamiem risinājumiem veloceliņa izbūves rezultātā,” pastāstīja Vaivods no Satiksmes departamenta.
Rīgas dome iecerējusi, ka 5,7 kilometrus garais veloceliņš sāksies pie Akmens tilta un beigsies Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā. Būvniecības darbi apstiprināti jau 2016. gadā. Veloceliņa būvniecības darbus plānots pabeigt šī gada nogalē, ja, protams, to pieļaus laika apstākļi. Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka Torņakalnā veloceliņa izbūves darbi sāksies jau šīs nedēļas nogalē vai jaunās nedēļas sākumā, tāpēc ir gaidāmi dažādi ierobežojumi, kas neērtības sagādās gājējiem.
