ĪSUMĀ:
- Atslogot pilsētas centru un attīstīt industriālo teritoriju
- Bažas par ''Natura 2000'' teritoriju
- Satrauc arī ekonomiskais slogs nākotnē
- Eksperta atzinumu sniedza arī ornitologs
- Tilta izmaksas - vairāki desmiti miljoni eiro. Jāmeklē finansējums
Atslogot pilsētas centru un attīstīt industriālo teritoriju
Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte stāsta, līdz ar jauno tiltu iecerēts ekonomiskajā apritē iekļaut ievērojamu pilsētas teritorijas daļu – aptuveni 300 hektāru platībā, kas šobrīd netiek izmantota.
“Mums šobrīd tātad ir liela teritorija pilsētā, kas netiek izmantota, un tā netiek izmantota tikai tāpēc, ka tai nav infrastruktūras piekļuvei,” skaidroja Osīte.
“Līdz ar to, ja mēs varam izveidot šo infrastruktūru un attīstīt industriālo teritoriju dažādām ražotnēm, loģistikas uzņēmumiem, tad tas noteikti ir ieguvums. Tāpat būs iespējams novirzīt tranzīta plūsmas no pilsētas centra uz mazāk apdzīvotiem rajoniem, kas nozīmē, samazināt sastrēgumus, trokšņu līmeņa pārsniegumus pilsētas centrā un radīt priekšnoteikumus arī ceļu satiksmes negadījumu samazināšanai. Tāpat jāatzīmē, ka paredzētais transporta pārvads uzlabos operatīvo dienestu mobilitātes spējas nodrošināt visas teritorijas sasniedzamību,” pauda Osīte.
Pa labi - tilta atrašanās vieta kartē. Avots: "jelgava.lv". Klikšķināt, lai palielinātu.
Bažas par ''Natura 2000'' teritoriju
Lai arī pašvaldībai savi argumenti skaidri, ne vienam vien jelgavniekam gan joprojām ir grūti saprast un pieņemt to, ka tilts šķērsos Lielupes palienes pļavas, kurām piešķirts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss – “Natura 2000”, jo pļavās sastopama nozīmīga augu un putnu daudzveidība.
Būtībā pilsētas vidū šī teritorija ir atsevišķa sala, ko dēvē par Pils salu. Tā ir arī viens no pilsētas tūrisma objektiem. Applūstošajās pļavās ganās arī savvaļas zirgi, šobrīd jau 80, par kuriem rūpējas Einārs Nordmanis.
“Nostāja tāda, ka ļoti satrauc šī tilta ietekme uz vidi ilgtermiņā, jo visi pētījumi par ietekmi uz vidi ir vairāk vai mazāk teorētiski pieņēmumu veidā, tur nekad nevar zināt, kāda būs patiesā ietekme,” sacīja savvaļas zirgu ganāmpulka īpašnieks Einārs Nordmanis.
“Jau esošais tilts, kas iet gar pili, [tur ir] troksnis praktiski ir dienu un nakti, tas tilts atrodas apmēram kilometru no šejienes un apmēram pusotru kilometru no vietas, kur būs paredzēts jaunais tilts. Tas nozīmē, ka tas trokšņu kopējais fons jau būs starp šiem abiem tiltiem vai vēl apmēram tādu pašu gabalu uz priekšu.
Faktiski lielākā daļa Pils salas dabas lieguma būs šajā trokšņu zonā. Tas var traucēt tieši šajā liegumā aizsargājamām putnu sugām ligzdošanas laikā un vispār dzīvot,” pauda Nordmanis.
“Visvairāk mani satrauc tas, ka ilgtermiņā var izrādīties, ka pēc šī tilta uzbūvēšanas paiet, teiksim, 10 līdz 15 gadi, un vienā brīdī izrādās, ka šis liegums vairs nav aktuāls kā tāds. Putni šeit vairs neligzdo, ainava ir kļuvusi tāda, kāda tā ir, un tātad nav vairs nekāda īpaša pamata šeit būt ''Natura 2000'' teritorijai.
Es teiktu, ka tā ir tāda dabas svētnīca pašā pilsētas centrā. Ne katra Eiropas pilsēta var ar kaut ko tādu lepoties,” sacīja Nordmanis.
Satrauc arī ekonomiskais slogs nākotnē
Līdzīgs satraukums par plānotā tilta ietekmi uz dabas liegumu ir arī biedrībai “Jelgavas attīstībai”, kas aktīvi seko līdzi pilsētas attīstības plāniem un mēģina noskaidrot sabiedrības viedokli, lai ieceres būtu pārdomātas un tālredzīgas.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš piebilst, ka plānotais tilts varētu radīt arī ekonomisku slogu pilsētas iedzīvotājiem nākotnē.
“Ņemot vērā arī to demogrāfisko situāciju, kāda ir, ja ir kaut kādas prognozes, ka pēc gadiem 10 Jelgavas pilsētas iedzīvotāji var samazināties līdz pat 20%, tad atkal jautājums, kas tad to tiltu lietos,” norādīja biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
“Vasarā mēs kā biedrība organizējām iedzīvotāju aptauju, lai saprastu par daudziem objektiem, par attīstību pilsētā, par tirgu, par autoostu, par infrastruktūru. Tas varbūt tā mazskaitliski un varētu apšaubīt to kvalitāti, bet tie aptaujātie cilvēki, kas bija, – tad jaunais tilts, [viņiem] tā bija vismazākā prioritāte, vairāk cilvēki interesējās par labiekārtotiem iekšpagalmiem,” stāstīja biedrības vadītājs.
Jānis Āboliņš arī piebilda, ka biedrība nav pret tilta būvniecības ieceri kā tādu, un uzsvēra, ka ir par attīstību, taču pilsētā ir arī citas vietas, kur, ja nepieciešams atslogot centru, satiksmes plūsmu varētu novirzīt, neskarot dabas lieguma teritoriju.
Šī vieta esot otrpus pilsētai – tas ir netālu no jau esošā tilta pāri Lielupei un Driksas upei, un starp dzelzceļa tiltu, kur būtībā infrastruktūra jau veidota tā, lai izbūvētu tās turpinājumu.
“Mēs piedāvājām arī un tika apskatīts, vismaz kaut kādos savos pasākumos un aptaujās par alternatīvu risinājumu – dienvidu šķērsojums ir paralēli tuvu pie dzelzceļa tilta kā turpinājums Aviācijas ielai, kas praktiski līdz upei jau ir gandrīz izbūvēts, tātad tur jau tā infrastruktūra no Rīgas puses ir. Nākotnē tur plānojas dzelzceļa stacija, arī autoostu pārnest, tas būtu ļoti loģiski, ka šajā vietā būtu tilts,” sacīja Jānis Āboliņš.
Pašvaldībā piebilst, tāpēc ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, bez kura ieceri tālāk virzīt nemaz nevarētu.
“Ir izskatītas alternatīvas, un arī dzelzceļa tiltam blakus ir vērtēta iespējamība veidot vēl vienu tiltu, bet šis tilts bija plānots jau no 1959. gada un pilsētas būvnieciskā situācija abos pilsētas krastos attīstījās, jau ievērtējot šo transporta koridoru, līdz ar to izvērtējot citas alternatīvas, tas nenestu to efektivitāti, kāda ir šobrīd, veidojot tiltu tieši šajā vietā, kur tas jau ir vairāk nekā pusgadsimtu plānots. 2019. gada oktobrī Ministru kabinets, arī balstoties jau uz šo birojā iesniegto IVN ziņojumu un sagatavotiem atzinumiem, ir izdevis rīkojumu, ar kuru atzīst, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētā darbība, tātad šī pārvada izveidošana ir vienīgais risinājums pilsētas satiksmes organizācijas, kā arī pilsētas Ziemeļu daļas sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī atzīst, ka transporta pārvads pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai,” klāstīja Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte.
“2015. gadā, kad uzsākām IVN ziņojuma izstrādi, kad bija sākotnējā apspriešana, kurā piedalījās 89 dalībnieki, un tika saņemti arī ļoti daudz priekšlikumi un ieteikumi, un tās galvenās bažas galvenokārt bija saistītas ar dabas vērtību aizsardzības un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Šobrīd IVN ziņojumā, tā kā tas ir izstrādāts atbilstoši programmai, šis ir ņemts vērā; un arī tas, kad jau bija ziņojuma publiskā apspriešana, kas notika 2019. gada pavasarī, nebija tādas konkrētas sabiedrības nostājas “pret” ieceri būvēt tiltu, bet, protams, joprojām bija bažas gan par dabas vērtībām, gan par Lielupes hidroloģiskā režīma izmaiņām, gan par Lielupes izmantošanu tūrisma un sporta vajadzībām un par ieceres īstenošanu kā tādu, kad notiks būvdarbi šājā salā,” sacīja Osīte.
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka vislielākais apgrūtinājums ir “Natura 2000” teritorija, pamatā ietekme varētu būt uz ornitofaunu. Un, lai saglabātu tajā esošās vērtības, tā teritorijas daļa, kas tiks skarta tilta vajadzībām, tiks kompensēta ar līdzvērtīgu teritoriju 56,8 hektāru platībā.
“Ir paredzēts, ka tiek veidotas kompensējošas teritorijas Driksas upes kreisajā krastā un Lielupes labajā krastā tieši šādā platībā, un šajās teritorijās tiks nodrošināts piemērots ekstensīvs apsaimniekošanas režīms, un nākotnē tas varētu kļūt par ekoloģiski vienotu Lielupes palienes zāliena kompleksa daļu,” stāstīja Gunita Osīte.
“Lai samazinātu ietekmi uz ornitofaunu, tiltam ir paredzēta arī necaurredzama pret sadursmēm efektīvi marķēta vairogu siena vismaz 2,5 metru augstumā virs brauktuves līmeņa, kas samazinātu putnu sadursmi ar stiklotām virsmām un automašīnām. Vēl ziņojums nosaka, ka paredzētās darbības ietekmes mazināšanā paredzēti arī citi pasākumi, tajā skaitā ierobežojumu noteikšana būvdarbu veikšanai putnu ligzdošanas periodā, braukšanas ātruma ierobežojumu noteikšana uz tilta, zālāju un citu teritoriju apsaimniekošanas pasākumu veikšana,” stāstīja pašvaldības pārstāve.
Gunita Osīte vēl piebilda, ka šis ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums ir ļoti būtisks solis visā šajā procesā, jo pēc būtības pasaka, vai tiltu var vai nevar būvēt.
Un nākamais solis jau ir Jelgavas pilsētas domei pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres īstenošanu.
Viss tālākais process jau atkarīgs no finansējuma pieejamības.
Eksperta atzinumu sniedza arī ornitologs
Ornitologs Rolands Lebuss stāstīja, ka “izdevās atrast vienu interesantu teritoriju nedaudz uz leju no Pils salas Lielupes kreisajā krastā lejpus Driksas ietekas, kura pašlaik ir krūmaina un norobežo no upes valni. Ja to valni pārbīda tā kā uz tās teritorijas ārmalu, ja izveido kā applūstošu teritoriju un apsaimnieko kā zālāju turpmāk, tad šis zaudējums, kāds būs “Natura” teritorijai ar to tilta būvniecību – tā daļa, tās platības, kas aiziet zem tilta un blakus tiltam, tad tā daļa pat ļoti labi kompensē to zudumu, jo īpaši arī tāpēc, ka ir nedaudz tālāk no pilsētas.”
Ornitologs Rolands Lebuss arī uzskata, ka putni spētu iedzīvoties kompensētajā palienes teritorijā, bet vēlreiz uzsver, ka tā būs jāuztur.
“Tie laiki ir beigušies, kad upes pašas uzturēja palienes, kad ledus gabali šķūrēja krūmus nost un ilgi stāvēja ūdens virsū. Tagad tie plūdi – kādi ir, tādi ir. Tāpēc ir jāuztur, jo, ja to teritoriju tagad atjauno, izveidos par tādu ļoti skaistu palienu, bet tajā neko nedarīs, tad tur pēc laika būs kārtējais krūmājs,” norādīja ornitologs.
Tilta izmaksas – vairāki desmiti miljoni eiro. Jāmeklē finansējums
Uzklausot viedokļus, izskanēja vēl arī citi priekšlikumi, kā pēc iespējas dabai draudzīgāk risināt šo situāciju. Piemēram, būvējot koka tiltu vai pat izbūvējot tuneli, kas arī būtu Latvijā nebijis gadījums. Bet pašvaldībā gan saka, ka tad izmaksas būtu vēl lielākas.
Jau šobrīd tās lēšamas visai lielas. Būvprojekta izstrāde varētu izmaksāt 3 līdz 4 miljonus eiro, savukārt paša tilta būvniecība, ieskaitot nobrauktuves un uzbrauktuves, aptuveni 70 miljonus eiro.
Pašvaldība gan arī apzinās, ka līdz ar tilta būvniecību būs jārisina vēl citas problēmas – būs jāatrod kompromiss ūdens tūrisma un sporta pārstāvjiem, kā arī jahtu pārvietošanās iespējām.
Iepriekš izskanējuši arī viedokļi, ka jahtas netiks cauri, jo tilts būs par zemu, bet pašvaldībā piebilst, ja to celtu augstāk, tas arī projekta izmaksas tikai palielinātu. Un šobrīd, lai arī varētu teikt, ka tādas lielās diskusijas par plānoto tilta būvniecību ir beigušās, ņemot vērā, ka vēl priekšā ir būvprojekta izstrāde, iedzīvotāju ieteikumi tiks uzklausīti.
Kad varētu sākties tilta projektēšana, pašvaldībā saka, šobrīd vēl esot pāragri runāt. Ja finansējumu izdosies atrast jau šajā gadā, tad šogad, iespējams, būvprojektēšana arī varētu sākties.
