Kāds raidījuma "4. studija" skatītājs jautāja, kādēļ Vairoga ielā ir dzīvojamā zona, bet, piemēram, Zemgala gatvē, Brīvības, Čaka, Barona, Pērnavas, Artilērijas un citās ielās, kuras būtībā atrodas turpat līdzās, neskaitās dzīvojamā zona, tāpēc pa tām ik dienu var pārvietoties tūkstošiem transportlīdzekļu. Kāpēc dažu ielu iedzīvotāji pat viena dzīvojamā rajona robežās ir priviliģētāki par citiem?
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis skaidroja: "Lai uzstādītu zīmi "Dzīvojamā zona", ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, konkrētajā zonā nedrīkst atrasties sabiedriskā transporta maršruti. Nevajadzētu būt tranzīta ceļiem – tādiem, kur pārvietojas kravas transportlīdzekļi. Un viens no nosacījumiem ir – konkrētajā zonā nevajadzētu būt arī sabiedriskajām iestādēm, lai neveidotos transporta plūsma kā tāda, jo dzīvojamās zonas nosacījums jau pats par sevi ir šī dzīvojamā zona."
Tātad, ja ielā atrodas skola vai bērnudārzs, tas var liegt iespēju tur uzstādīt "Dzīvojamās zonas" zīmi.
Bet kā, piemēram, iedzīvotājiem ir jārīkojas, ja rodas vēlme panākt, lai konkrētajā teritorijā izskatītu iespēju ierīkot "Dzīvojamās zonas" zīmi?
"Parasti tas notiek tā, ka Rīgas domes Satiksmes departaments saņem iesniegumu vai no apkaimes biedrības vai no iedzīvotājiem par to, ka viņi vēlas, lai tajā ielā, kur viņi dzīvo, un tuvējā apkaimē tiktu ieviesta šī te dzīvojamā zona. Šie iesniegumi tiek izskatīti, izvērtēti un tad ne visos gadījumos, bet pārsvarā Satiksmes departaments pasūta CSDD auditu. Šajā auditā tiek sniegtas rekomendācijas, kas tieši konkrētajā teritorijā būtu jāuzlabo, lai tur varētu ieviest dzīvojamo zonu," skaidroja pašvaldības pārstāve Lelde Rudzika.
Tomēr Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) apgalvoja, ka vairumā gadījumu par iespēju izvietot ceļazīmi "Dzīvojamā zona", izlemj konkrētās pašvaldības Satiksmes departaments.
"Lielākoties šāds aicinājums izvērtēt šādu ceļazīmju izvietošanu ir tajos apstākļos, kad tiek izbūvēti jauni infrastruktūras objekti,
ceļi, kur tiek veidots jauns projekts, un tad vēršas pie mums, lai mēs izvērtējam, vai attiecīgajā ceļa posmā ir nepieciešams izvietot attiecīgās ceļazīmes un infrastruktūras," skaidroja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Par dzīvojamo zonu var tikt pasludināts iekšpagalms kādam lielākam apdzīvotam rajonam. Piemēram, Dainas iela, kas savieno Artilērijas ielu un Barona ielu, atbilst visām prasībām, lai šeit ierīkotu dzīvojamo zonu. Nav ne sabiedriskā transporta, ne smago transportlīdzekļu plūsmas. Irbītis atzīmēja: "Tiklīdz tā iela paliek kā caurbraucama iela, tad īsti šis dzīvojamās zonas risinājums nestrādās."