Jaunais veloceliņš Ziepniekkalns–centrs paredzēts 5,7 kilometrus garš un šķērsos Ziepniekkalna un Torņakalna mikrorajonu. Iecere izstrādāta 2016.gadā. Taču vietējie iedzīvotāji sašutuši, ka veloceliņa vajadzībām tiks nozāģēta virkne koku un bojāta vēsturiskā, Kārļa Ulmaņa stādītā kastaņu aleja.
Neraugoties uz iedzīvotāju iebildumiem, veloceliņa Ziepniekkalns–centrs izbūve rit pilnā sparā. Būvnieki jau sākuši strādāt pie vēsturiskajiem kastaņiem. Darbu pasūtītājs – Rīgas domes Satiksmes departaments – solīja veloceliņa vajadzībām nozāģētos kokus kompensēt ar citiem.
Taču esošo koku vērtību uzsver koku eksperts Edgars Neilands: “Koka vērtība mežā sasniedz 100, 200, maksimums 300 eiro. Turpretī pilsētā koka vērtība var sasniegt simts reizes lielāku vērtību nekā mežā. [..] Arī vadībai, pilsētu, būvvalžu, lēmumu pieņēmējiem, attīstības departamentiem ir jāsaprot, ka mums ir koki, piemēram, Vienības gatvē katrs 10, 20, pat 50 tūkstošus eiro vērts. [..]
Tie ir miljoni eiro, ko mēs zaudējam, un tad kodīsim pirkstos, ka jauni koki prasa piecdesmit gadus, pat vairāk, lai izaugtu.
Bet kur tad mūsu bērni augs? Un tas ir viens piliens, kāpēc cilvēki pamet pilsētas, Rīgu, varbūt pat Latviju, jo tā vide degradējas.”
Papildus tam aizvien nav skaidrs, kādēļ veloceliņš bija jāvirza tieši gar alejā augošajiem 88 kokiem.
“Mēs pieļaujam ļoti lielu kļūdu, jo veloceliņu vajadzēja izvietot ielas otrajā pusē, jo te ir vēsturiskā iela, kas ir diezgan nolaistā stāvoklī, tā ir sabrukusi faktiski. Te ir bedres un ir sajūta, ka vakar te ir beidzies Otrais pasaules karš,” norādīja auto žurnālists Kaspars Bergmanis.
Viņš arī vērsa uzmanību uz lietus ūdens novades problēmām, ko šajā ielā palīdz risināt tieši aleja: “Vienības gatve faktiski ir bez ūdens un kanalizācijas, viss lietus ūdens un sniegs dabīgi ieiet zemē iekšā. Tagad, ja tur uzbūvēs veloceliņu gar Bērnu slimnīcu, tad sanāks tā, ka sniega iesūkšanās vieta zemē arī samazināsies. Tātad plūdi un zīme, ka stiprā lietus laikā brauktuve tiek applūdināta, nepazudīs.”
LTV raidījuma “4.studija” rīcībā nonāca Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta veiktās vēsturiskās zirgkastaņu alejas apskates rezultāti. Tajā secināts, ka problēma ir ar nekorekti uzliktajiem dēļu vairogiem kokiem. Tikmēr kokiem jau ir vai tiek plānots norakt vidēji 50% no virsējās sakņu sistēmas, kas nodrošina ūdens un barības vielu uzņemšanu.
Nupat kļuvis zināms, ka departaments izlēmis 88 alejā augošos kastaņus pēc veloceliņa izbūves 10 nedēļas laistīt. Precīzāk: 6 nedēļas katru koku laistīs 3 reizes nedēļā, katram iztērējot 100 līdz 150 litru ūdens, pēc tam mēnesi 5 reizes nedēļā, tērējot to pašu daudzumu ūdens katram kokam.
Protams, šie glābšanas darbi nebūs bez maksas.
Pēc Rīgas domes pašas pasūtījuma sabojāto koku sakņu sistēmas glābšana ar laistīšanas metodi no rīdzinieku kabatas prasīs 64 372 eiro.
Taču koku eksperts Neilands lēš, ka zaudējumi var būt vēl lielāki: “Šajā alejā ir daži kastaņi, kas ir ideālā stāvoklī, ar plašu ēnu vainagiem. To cena var būt pat 50 000 un 100 000 eiro. Ja tiesā nonāk līdz tam, un es domāju, ka kāds no rīdziniekiem varētu mēģināt iesūdzēt būvnieku vai kādu citu par to, ka viņam tiek atņemti šie te koki, atrastos eksperti arī no citām valstīm, kas uzaicināti tiesā novērtēt, cik tad ir zaudējums, un tad pamēģināt piedzīt. Es domāju, ka tādam precedentam kaut kad ir jānotiek.”
“Ziniet, Atmoda sākās ar to, ka Dainis Īvāns apturēja Daugavas HES celtniecību, tad bija iesaistīta sabiedrība. Ja sabiedrībai ir loģika un vēlēšanās saglābt šos kastaņus, kuri strauji tiks iznīcināti, tad to vēl var apturēt. Tas viss ir no sabiedrības. Ja sabiedrība to grib, tad sabiedrība to var,” sacīja auto žurnālists.
To, vai veloceliņa izbūve būs ietekmējusi kastaņu sakņu sistēmu, varēs redzēt pēc pāris gadiem.
