ĪSUMĀ
- Soliņu trūkst gan Rīgas centrā, gan apkaimēs.
- Rīgas Apkaimju alianses vadītājs aicina vietvaru pievērst uzmanību mikrorajoniem.
- Apvienība “Pilsēta cilvēkiem” ar paraugu mudina pašvaldību darboties aktīvāk.
- Rīgas vietvara šogad sola uzstādīt konkrētām pilsētas daļām raksturīgus soliņus.
Soliņu trūkst gan Rīgas centrā, gan apkaimēs
Nostaigājot vairākus kilometrus pa Rīgas centra ielām, Latvijas Radio novēroja, ka piesēst un atvilkt elpu var tikai dažās vietās. Ja neskaita sabiedriskā transporta pieturvietas un parkus, pašvaldības uzstādītie soliņi ir atrodami, piemēram, Brīvības bulvārī pretim Ministru kabineta ēkai, Miera ielā un atjaunotajā Bruņinieku ielā.
Bet tādās ielās kā, piemēram, Brīvības, Skolas, Baznīcas, Elizabetes, Emiļa Melngaiļa un Antonijas ielā soliņi nav manīti. Uzrunātie cilvēki par to ir neapmierināti, norādot, ka to trūkst arī apkaimēs:
“Pie veikaliem, pie pieturām, starpceļos, starpās, lai var apsēsties un atpūsties. – Jums tas sagādā kādās neērtības, ka to nav? – Ļoti.”
“Parkos ir labi, bet par ielām būtu jāpadomā. Ir tādas vietas, kur cilvēkiem nepieciešams piesēst un atpūsties. Soliņu neesamība grūtības var radīt, ja cilvēki ir piekusuši, slimi vai ir gados veci. Viņiem soliņi būtu ļoti nepieciešami.”
“Agrāk Ķengaragā soliņu bija daudz. Vasarās uz tiem bieži gulēja bezpajumtnieki, un tos lauza. Ļoti daudzi soliņi bija salauzti. Tāpēc arī pārstāja uzstādīt. Es noteikti gribētu, lai to būtu vairāk. Kājas piekūst. Cilvēks var staigāt maksimums divas stundas. Tā laikam ir tāda fizioloģija.”
“Pēdējā laikā šur tur parādās. Man patīk Jaunajā Teikā, kur es dzīvoju. Noteikti varētu būt vairāk tādu atpūtas vietu.”
Aicina vietvaru pievērst uzmanību mikrorajoniem
Uz soliņu deficītu norāda arī Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons, aicinot vietvaru pievērst uzmanību mikrorajoniem. Izņemot atsevišķas vietas, kā, piemēram, Sarkandaugavā esošais Aldara parks, apkaimēs publiskā ārtelpa esot vājā līmenī.
“Patīkama pilsēta ir tāda, kur ir patīkami atrasties uz ielas, kur ir satikšanās ar cilvēkiem. Nevis tā, ka katrs dzīvo savā mājoklī un iziet uz ielas saņemt kādu pakalpojumu – tā nav gluži tāda pilsēta, kas asociējas kā laba vieta dzīvošanai.
Lai pilsēta būtu vieta dzīvošanai, tai ir jābūt tādai, kur publiskā ārtelpa, piemēram, ielas un zaļās zonas ir tādas, kur gribas pulcēties.
Sarunāt tikšanos nevis kafejnīcā tirdzniecības centrā, bet, piemēram, ārā. Tad soliņi ir tas, ar ko jāsāk,” pastāstīja Jansons.
Soliņi ir jāuzstāda, rūpīgi apdomājot konkrētas vietas, uzskata Jansons, norādot, ka tiem jāatrodas vietās, kur bieži ir daudz cilvēku, kur satiksme nav tik intensīva un kas neatrodas zem namu logiem.
“Pilsēta cilvēkiem” ar paraugu mudina pašvaldību darboties aktīvāk
Soliņu problēmai aktīvi pievērsušies apvienībā “Pilsēta cilvēkiem”. Lai mudinātu pašvaldību darboties aktīvāk, organizācija kopā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem un vairākiem uzņēmumiem izveidojusi koku stumbru aizsargus, kas vienlaicīgi ir sols un divi galdi.
Mēbeles atrodas Tērbatas ielā blakus krustojumam ar Brīvības bulvāri un Merķeļa ielu. Iniciatīva ir noslēgums iepriekš iesāktajam projektam, kura laikā ar biedrības palīdzību iestādīja divas liepas.
“Patīkamai videi jābūt ne tikai parkos, bet visā Rīgā kopumā, īpaši ielās, pa kurām cilvēki staigā un nokļūst no [punkta] a līdz b. Tāpēc tur vajag samazināt satiksmi, lai būtu patīkamāk sēdēt uz soliņiem. Soliņu ielās šobrīd gandrīz nav. Ok, tagad ir atjaunota Bruņinieku iela. Tur ir uzlikti soliņi, bet, ja mēs padomājam par citām ielām, man uzreiz īsti nenāk prātā, kur soliņi būtu ik pēc pārsimt metriem. Vēl viena problēma –
lai varētu uzlikt soliņus, ietvēm jābūt maksimāli platām un vēlams, protams, [lai būtu] arī zaļumi,”
uzsvēra apvienības pārstāve Gunita Piterāne.
Rīgā šogad sola uzstādīt konkrētām pilsētas daļām raksturīgus soliņus
Atzinīgus vārdus iniciatīvai velta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone no “Jaunās Vienotības”. Viņa aicina arī citām biedrībām būt aktīvām, skaidrojot, ka pilsēta ir kopīga visiem.
Vides uzlabošanā savu artavu dos arī vietvara, šogad uzstādot 150 soliņus, no kuriem vairāk nekā puse būs apkaimēs,
piemēram, Bolderājā, arī uz veloceļiem Ziepniekkalns–centrs un Imanta–Daugavgrīva, bet pārējā daļa – centra ielās, piemēram, Krišjāņa Valdemāra, Elizabetes, Stabu, Merķeļa un Čaka ielā.
“Tā ir tēma, kas ir jārisina tālāk, jo āra mēbeles mums arī ir vajadzīgas. Cilvēki ir dažādi. Vieniem patīk vienkārši pasēdēt, citiem tā ir fiziska vajadzība – viņi nemaz nevar garus gabalus nostaigāt. Miskastes arī ir ļoti sāpīga tēma, kuru esam uzsākuši risināt,” skaidroja Andersone.
Andersone arī atklāja, ka pašvaldība atlasa soliņu dizainus un katrs no veidoliem būs raksturīgs kādai konkrētai pilsētas daļai.