Turklāt normatīvo aktu traktējums šajā jautājumā joprojām ir neviennozīmīgs. Neskaidrības šajā jautājumā radās 1. jūlijā īstenotā reforma administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss šajā datumā zaudēja spēku, bet tā vietā atbildība par dažāda veida pārkāpumiem tika novirzīta uz desmitiem nozaru likumiem.
Līdz ar šo likuma maiņu atbildība par aizliegtu simbolu izmantošanu sadalījās divās daļās. Likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteikts aizliegums simbolus izmantot tieši šī veida pasākumos. Savukārt Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā noteikts aizliegums simbolus izmantot jebkurā citā vietā.
Vēstures ekspertiem gan joprojām ir sava interpretācija par šo simbolu izmantošanu.
“Laiki mainās, un ir cita situācija, un katra vara nāk ar savu simboliku. Šodien mums ir Latvija, neatkarīga Latvija, brīva Latvija. [Rīgas pieminekļu] aģentūras uzstādījumā svarīgi, ka vispirms ir pieminekļi, kas ir veltīti brīvības cīņām, pieminekļi, kas ir saistīti ar Latvijas valsti, – lielie simboli. Un, protams, kaut kur parādās kaut kāda padomju laika simbolika, tad tā arī izsauc arī milzīgu reakciju,” norādīja Rīgas pieminekļu aģentūras direktors, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis.
“Gan nacistiskā, gan padomju laiku simboliku ir aizliegts lietot dažādos masu pasākumos, īpaši jau tādos, kas varbūt glorificē šīs varas. Kā atsevišķi izņēmumi šeit ir saistīti ar teātra izrādēm vai kaut ko tādu, kur tas vienkārši ir kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Līdzīgā gadījumā varētu attiekties pret šāda laika simboliku [uz ēkām], ja mēs aizsargājam kādu tā laika ēku. Konkrēti es šeit varētu minēt divus objektus, kuros šī simbolika ir saskatāma un kuri atrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstos. Tā ir Zinātņu akadēmijas augstceltne, tātad bijušais Kolhoznieku nams. Un otra ir Spilves lidostas ēka, kurā tā laika atsevišķas telpas ar interjeriem ir saglabājamas un aizsargājamas kā mākslas piemineklis,” norādīja arhitekts, arheologs, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis Jānis Asaris.
Likumos paredzēti trīs izņēmumi. Simbolu izmantošana nav sodāma, ja simbols netiek izmantots slavinošā nolūkā. Tas nozīmē, ka simbolu var izmantot personisku mērķu vadīts vai, piemēram, ironiskā veidā. Tāpat šis aizliegums nav attiecināms uz vēsturiskām būvēm, kurās šie simboli ir iestrādāti. Otrkārt, sodāma nav rīcība, ja simbols tiek demonstrēts izglītošanas nolūkā vai zinātniskiem mērķiem, kā arī simbols tiek izmantots mākslā. Te jāuzsver, ka tēlniecība ir viens no mākslas veidiem, tādēļ šāda likuma pieņemšana automātiski neparedz vēsturisku pieminekļu nojaukšanu.
“Interpretācija tad ir policijas un iestāžu ziņā: vai tā ir arhitektūra vai kas tamlīdzīgs. Jebkurā gadījumā, ja ir publiskā vietā šī simbolika, tad tas ir aizliegts. Un šajā gadījumā es zinu, ka, piemēram, tas ir uz margām tiltam, kas agrāk saucās Oktobra tilts. Tagad, kad tas likums ir mainīts, tad no vasaras tas vairs nav atļauts. (..) Nu tas varētu būt viens no pirmajiem darbiem, kas varētu būt [darāms] Rīgas domei,” komentēja 13. Saeimas deputāts, vēstures zinātņu doktors Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība).
