Ik gadu Eiropas vadošie bioētikas un medicīnas jomas pētnieki pulcējas starptautiskā konferencē, kura šovasar noritēja Rīgā. Pasākumā ar referātu par starptautiskās orgānu kontrabandas problēmu uzstājās arī tiesību eksperts Matass.
Anna Stroja: Jūs ar šo nelegālās orgānu transplantācijas problemātiku strādājat teju 15 gadus. Es atminos, ka mediji īpaši šo tēmu izcēla 2016. gadā, iespējams, tāpēc, ka parādījās pirmie ziņojumi par izmeklēšanām, un mediji sāka atspoguļot pierādījumus un daudz rakstīja par šo problēmu, bet tagad, manuprāt, par to runā mazāk. Kāpēc? Vai tas nozīmē, ka cilvēktiesību pamats ir uzlabojies un situācija kopumā Ķīnā ir labāka?
Deivids Matass: Es teiktu, ka mediji šo problēmu ikdienā nenosedz, nevis tāpēc, ka kaut kas ir mainījies, bet tieši tāpēc, ka nekas nav mainījies. Ziņas atspoguļo to, kas ir jauns, bet šī masu nogalināšana cilvēku orgānu dēļ Ķīnā nav jaunums, tas joprojām notiek tāpat kā iepriekš.
Tiesa, ir arī kaut kāda attīstība, bet tā notiek vairāk attiecībā uz likumiem, lai nepieļautu nelegālu orgānu transplantāciju Eiropas līmenī, tostarp Latvijā.
Kāda izmeklēšana patlaban notiek šajā jomā un kādus informācijas avotus jūs izmantojat savā darbā?
Mēs sākām ar virkni dažāda veida izmeklēšanām. Viena no tām ir intervijas ar cilvēkiem, kuri Ķīnā aizturēti savas pārliecības dēļ un pavadījuši laiku cietumā, bet tad tikuši ārā no cietuma un vēlāk no pašas Ķīnas. Mēs jautājām viņiem, ko viņi apcietinājumā ir redzējuši un kas notika ar viņiem un citiem apkārt esošajiem ieslodzītajiem. Un mēs turpinām to darīt.
Otrs informācijas avots ir aculiecinieki, cilvēki no šīs sistēmas iekšienes, kas stāsta par to, ko viņi ir darījuši vai redzējuši. Tāpat liela daļa informācijas nāk no Ķīnas oficiālajiem avotiem, kā arī tā, kādu propagandu Ķīnas institūcijas izmanto pret cietušajiem. Arī šos datus mēs turpinām izvērtēt.
Mēs kopā ar vēl diviem kolēģiem līdzfinansējam un esam izveidojuši starptautisku nevalstisku organizāciju, lai izbeigtu orgānu transplantācijas ļaunprātīgu izmantošanu Ķīnā.
Jūs esat tie, kas par šīm izmeklēšanām publicēja arī divas grāmatas – " Slaktiņš" un "Asiņainā raža". Tātad jūs ar šo problēmu saskaraties kā izmeklētāji, un jūs, pirmkārt, esat jurists, bet vai jūs varat izvirzīt arī jau reālas apsūdzības pret Ķīnas valdību?
Man būtu jāpiemin, ka mēs neesam vienīgie izmeklētāji šajā jomā. Ir virkne līdzīgu izmeklēšanu, kuras veic citi izmeklētāji, žurnālisti, ārsti un dažādas organizācijas. Šīs izmeklēšanas ir neatkarīgas viena no otras, bet visas ir nonākušas pie tiem pašiem secinājumiem. Šeit nav runa par trīs cilvēkiem pret Ķīnas valdību. Šeit ir dati pret Ķīnas valdību.
Visi, kas šo problēmu ir uzlūkojuši, nonāk pie viena secinājuma. Arī Ķīnas neatkarīgais tribunāls nonāca pie tā paša secinājuma, ka pierādījumi ir neapstrīdami.
Vai varat iezīmēt šos pierādījumus un faktus?
Kas ir "Falunguņ"?
"Falunguņ" ir Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa. Ķīnā šīs mācības piekritējus vajā, bet pasaulē tai ir daudz sekotāju.
Pierādījumi ir apkopoti arī mūsu grāmatās, kur lielākoties izmantoti dati no Ķīnas oficiālajiem avotiem. Piemēram, mēs runājām ar šiem cilvēkiem, kas tikuši ārā no Ķīnas cietumiem, un viņi stāstīja, ka ieslodzītajiem "Falunguņ" praktizētājiem veica asins analīzes un orgānu pārbaudes, bet tiem aizturētajiem, kas nav "Falunguņ" kustības pārstāvji, šādas pārbaudes neveica.
Šī testēšana netika veikta viņu veselības dēļ, jo vienlaikus šos pārliecības dēļ ieslodzītos arī spīdzināja apcietinājumā, bet šīs pārbaudes ir svarīgas arī transplantāciju gadījumā, jo ir jāzina asins grupas un audu tipa saderība.
Mūsu izmeklēšanā iesaistījās izmeklētāji, kas zvanīja slimnīcām un izlikās par tuviniekiem tiem pacientiem, kam nepieciešamas orgānu transplantācijas. Viņi prasīja slimnīcām, vai tām ir kādi orgāni tieši no "Falunguņ" sekotājiem, balstoties uz to, ka šīs kustības cilvēki piekopj veselīgu dzīves veidu un arī viņu orgāni var būt potenciāli veselīgāki. Mums ir šie zvani ierakstīti ķīniešu valodā, iztulkoti un šifrēti, lai cilvēki var tos noklausīties vai pārlasīt, kur slimnīcu pārstāvji apstiprina, ka viņiem ir šie orgāni pieejami.
Tāpat mēs analizējām Ķīnas slimnīcu mājas lapas, un tajās bija norādīts transplantāciju daudzums.
Mēs to visu saskaitījām un galu galā ieguvām skaitli 100 tūkstoši transplantu gadā. Vienlaikus Ķīnai ir arī oficiālie transplantāciju dati, bet tie nav tie, par ko mēs runājam, jo tie ir valdības izdomāti skaitļi.
Un kādi ir šie Ķīnas orgānu transplantācijas operāciju oficiālie dati?
Tie ik gadu mainās, bet tie ir ap 10 tūkstošiem gadā, kas tātad ir 10 reizes mazāk. Bet tas nav par mūsu analizēto skaitļu un oficiālo Ķīnas valdības skaitļu salīdzināšanu, jo mūsu skaitļi nāk no viņu pašu slimnīcām.
Vai ir kāda saikne starp šo transplantācijas centru izveides bumu divtūkstošajos gados Ķīnā un represiju sākumu tieši pret "Falunguņ" kustības cilvēkiem?
Jā! Es nezinu, vai viņi vēl to dara, bet agrāk četrās dažādās Ķīnas vietās veidoja sirds, plaušu, aknu un nieru transplantācijas reģistrus. Piemēram, aknu transplantu reģistrs bija Honkongā, bet pārējie bija kontinentālajā Ķīnā. Ķīna šos datus nekad nepublicēja, bet Honkongā tie bija publiski pieejami, un mēs redzam, ka aknu transplantēšana strauji pieauga pēc tam, kad sākās "Falunguņ" pārstāvju vajāšana.
Jāpiebilst, ka tad, kad mēs veicām mūsu pirmās izmeklēšanas, mēs skatījāmies tikai uz Ķīnas oficiālajiem datiem, bet mūsu pašu izpētītos datus ar medicīnas iestāžu aprēķiniem mēs pievienojām tikai 2016. gadā. Tātad pirmos 10 gadus, pat zinot tikai oficiālos orgānu transplantāciju datus, mēs nevarējām identificēt avotus, izņemot šos pārliecības dēļ ieslodzītos, bet, protams, problēma ir daudz dziļāka, jo skaitļi ir 10 reizes lielāki.
Cik zināms, daļa valstu un kopumā Eiropas Savienība ir reaģējušas uz šo izmeklēšanu un visu šo informāciju par nelegālu orgānu ieguvi, bet kādas šobrīd ir juridiskās iespējās Eiropā?
Šobrīd pastāv Eiropas konvencijas pret cilvēku orgānu tirdzniecību padome. Tā darbojas un tajā ir 15 dalībvalstis, varētu būt vairāk, bet Latvija jau ir to vidū.
Tātad mēs nevaram īpaši ietekmēt situāciju Ķīnā, bet varam veikt rekomendācijas iedzīvotājiem, lai viņi nekļūtu par šīs sistēmas klientiem. Cik liels ir šis Ķīnas nelegālo orgānu transplantāciju klientu loks tieši no Eiropas Savienības?
Tas ir tas, par ko mēs šobrīd runājam ar dalībvalstu dažādām atbildīgajām ministrijām. Ja kāds no Latvijas veiks šādu orgānu transplantāciju Ķīnā, viņam vēlāk būs nepieciešama arī Latvijas medicīnas sistēmas palīdzība, jo pēc procedūras būs jālieto arī medikamenti.
Tātad to vajadzētu zināt ārstiem, farmaceitiem un arī slimnīcām, jo pēc transplantācijas persona tiek svītrota no gaidīšanas saraksta.
Taču valdība to var nezināt, jo ārsti, farmaceiti ir pakļauti pacienta un ārstniecības personas konfidencialitātes pienākumam.
Tāpēc mēs ar valdībām runājam par to, ka šajā orgānu transplantāciju tūrisma jomā ir nepieciešams ieviest obligātu medicīnas darbinieku ziņojumu sistēmu.
Vai var piespriest kriminālsodu arī pacientam, kuram pārstāda šo orgānu?
Jā! Ja šis pacients no Latvijas dodas uz nelegālu transplantāciju Ķīnā, tā ir iesaiste noziegumā, kura dēļ kāds zaudē dzīvību, un par to šim cilvēkam jāuzņemas atbildība neatkarīgi no valsts piederības. Nelegāla orgānu transplantācija norit ne tikai Ķīnā.
Taču Ķīnā atšķirīgais ir tas, ka tas notiek ilgstoši, tas ir institucionalizēti, tas ir vērsts tieši pret ieslodzītajiem, kas aizturēti viņu pārliecības dēļ.
Vai jums ir kādas cerības, ka Ķīnas valdība varētu tikt oficiāli apsūdzēta šajos noziegumos?
Kriminālprocesā pie atbildības nevar saukt valdību, bet tieši konkrētas personas. Ķīnas valdību teorētiski var saukt pie atbildības, balstoties uz Genocīda konvenciju, kurā iesaistītas lielākā daļa valstu, tostarp Latvija un arī Ķīna. Taču šobrīd saistībā ar šo konvenciju nav tāda tiesas procesa pret Ķīnu.
Ir bijis Ķīnas sabiedrības tribunāls 2020. gadā Londonā. Un šī tribunāla spriedums bija, ka tieši Ķīnas valdība ir krimināls uzņēmums.
Ja šī bija publiska sabiedrības iniciatīva, tad kas tam sekos?
Nākošie soļi? Es domāju, ka cilvēces nākotne ir pašu cilvēku rokās šobrīd. Un nākošie soļi mums pašiem ir jāsper.
Vai ANO šeit ir kāda loma?
Jā, ANO ir iesaistīta. Cilvēktiesību padomē ir šie mehānismi un tā vairakkārt ir apspriedusi šo problēmu, kā arī izteikusi savas bažas par to un lūgusi neatkarīgu izmeklēšanu.
Nomainīt Ķīnas valdību no malas ir sarežģīti, bet mainīt to, ko mēs paši darām, tas nav tik sarežģīti. Un cilvēkiem ārpus Ķīnas būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu tur notiekošo saistībā ar nelegālu orgānu transplantāciju.
