- Ekocīds un kara ietekme uz vidi.
- Cieš arī lauksaimniecība un pārtikas ražošana.
- Kahovskas HES iznīcināšanas sekas.
- Ilgtermiņa sekas uz vidi un paliekošie riski.
- Vides inspektoriem liels slogs. Kāda ir starptautiskā palīdzība?
Ekocīds un kara ietekme uz vidi
Rihards Plūme: Karš norisinās jau desmit gadus. Skaidrs, ka vide ir cietusi jau ilgstoši. Varbūt varat raksturot, kāda kopumā bija situācija vēl pirms pilna mēroga kara?
Dmitrijs Zaruba: Patiešām, karš turpinās jau aptuveni desmit gadus, un ietekme uz vidi šobrīd ir novērojama, it īpaši no agresora puses. Bet, kad 2014.gadā sākās karadarbība, galvenā problēma bija raktuvju applūšana ar ūdeni. Ūdens krājās un draudēja nokļūt virszemes ūdeņos, un attiecīgi tas būtu piesārņojums Ukrainas pilsētu ūdensapgādei. Pirmkārt, protams, austrumos. Protams, kad notika karadarbība, cieta meži, cieta augsne un bija piesārņojums. Bet ne tādā mērogā, kā tas notiek tagad.
Tagad, kopš Krievijas agresora iebrukuma Ukrainas teritorijā, mēs katru dienu uzskaitām zaudējumus, fiksējam visus šos notikumus, kas ietekmē vidi. Jau ir aprēķināta summa aptuveni 2,3 triljonu hrivnu apmērā, kas, manuprāt, pārrēķinot eiro, ir kaut kur ap 55-56 miljardiem eiro. Līdz šim tā ir tikai neliela daļa no tā, ko varam saskaitīt, jo ne visas vietas mēs varam sasniegt un iegūt datus. It īpaši jau tur, kur notiek karadarbība.
Nereti Krievijas pastrādāto noziegumu sakarā tiek piesaukts vārds genocīds. Taču ir arī termins "ekocīds". Vai jūs varētu, lūdz, raksturot, kas tieši ir ekocīds un cik šādi gadījumi fiksēti Ukrainā?
Ukrainas tiesību aktos ekocīds ir definēts kriminālkodeksā. Tā ir liela mēroga ietekme uz vidi, kas radusies, teiksim tā, cilvēka iejaukšanās dēļ. Bet Eiropas praksē, cik atceros, ekocīda definīcija joprojām tiek apspriesta, turklāt starptautiskajā tiesā. Ukrainā pirms pilna apmēra iebrukuma sākuma bija viens ekocīda gadījums, kuru atklāja tiesībsargājošās iestādes. Un kara laikā tika fiksēti divi vai trīs, es šobrīd nevaru precīzi pateikt, jo tieši ar ekocīda gadījumiem nodarbojas tiesībsargājošās iestādes.
Kā tieši kara laikā vide tiek postīta? Tie ir sprādzieni, noplūdes?
Jā, tā ir militārās tehnikas ietekme, tā ir dambju iznīcināšana, kā Kahovkas ūdenskrātuve tika bojāta sprādziena rezultātā. Tās ir gan raķešu apšaudes, gan artilērijas apšaudes, dažādas raķetes, dažādas tehnikas detaļas un mīnas, kas nokļūst gruntī. Dažādi toksiski savienojumi, tie viennozīmīgi piesārņo grunti. Kad deg tehnika, piesārņojums nonāk arī gaisā. Ūdenī no militārā aprīkojuma sadegšanas un izmantošanas nonāk dažādas eļļas. Principā tā ir galvenā ietekme uz vidi.
Acīmredzami kara dēļ viennozīmīgi cieš savvaļas dzīvnieki. Kāda ir situācija tieši šajā ziņā?
Pirmkārt, kara ietekme ir arī uz Ukrainas dabas lieguma fondu, kur mīt liels skaits putnu un savvaļas dzīvnieku,
kuri diemžēl militāro darbību dēļ atstāj savu atrašanās vietu un neatgriežas. Tas, protams, ietekmē šī dabas lieguma fonda nākotni. Liels skaits dzīvnieku, protams, karadarbības laikā, kā jau teicu, atstāj savu atrašanās vietu. Bet ir pat gadījumi, kad no Krievijas Federācijas puses, teiksim, šakāļu bari, kuri nekad nav bijuši Ukrainas teritorijā, migrē pie mums, un viņi, teiksim, apdzīvo noteiktas meža platības un tamlīdzīgi. Proti, pakāpeniski mainās fauna. Un tā nav tikai ietekme, jo dabas lieguma fonda teritorija tiek iznīcināta. Mēs to īpaši redzam tagad Doneckas apgabalā, Luhanskas apgabalā, Hersonas apgabala teritorijā, Zaporižjā, kur mums bija lieli rezervāti.
Un vēl arī ir dažādu kaitīgu vielu piesārņojums gan gaisā, gan augsnē. Kāda ir situācija šajā ziņā?
Kas attiecas uz lielu piesārņojumu, mēs to aprēķinām, pamatojoties uz jaunām metodēm, kas tika izstrādātas 2022.gadā Krievijas Federācijas zaudējumu aprēķināšanai. Ir septiņas šādas metodes, tās attiecas uz ietekmi uz atmosfēras gaisu, ūdens resursu piesārņojumu, ietekmi uz dabas lieguma fondu, jūras akvatoriju un tamlīdzīgi, un zemes resursiem.
Piemēram, es varu sniegt jaunākos skaitļus, kas tika aprēķināti. Par naftas produktu dedzināšanu, piemēram, tie ir 137 miljardi hrivnu. Par mežu ugunsgrēkiem mēs aprēķinājām 1 triljonu hrivnu un sešus miljardus hrivnu par citiem ugunsgrēkiem. Par ūdens resursu piesārņojumu 48 miljardi, par ūdenstilpņu aizsērēšanu gandrīz 9 miljardi, patvaļīga ūdens resursu izmantošana – 26 miljardi, zemes piesārņojums aptuveni 1 triljons hrivnu. Šie ir aptuvenie skaitļi, kas šobrīd ir pieejami, taču, protams, tie nav galīgi, bet tikai sākotnējie.
Vai karadarbības dēļ ir kāda veida piesārņojums, kas izplatās arī pāri Ukrainas robežām?
Pirmkārt, tas attiecas uz ūdenstilpēm, protams, kad ūdens, piemēram, tas, kas nokļūst Azovas jūrā vai Melnajā jūrā, izplatās pa akvatorijiem. Liela ietekme uz vidi ir arī siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Kādi ir riski cilvēka dzīvībai vai veselībai no postījumiem, kas videi tiek nodarīti? Pirmkārt, es domāju tie ir saistīti ar ūdeni?
Nu, tas ir ūdens un gaiss. Viennozīmīgi, brīdī, kad cilvēki ieelpo gaisu, kura sastāvā ir sadeguši produkti, vai ir arī toksiskas emisijas atmosfērā, ūdenstilpēs, ūdenī, tas ir liels skaits kancerogēnu, kas ietekmē cilvēku veselību. Un diemžēl mēs to redzēsim vēl desmit gadus, līdz, teiksim, viss beigsies. Ir statistika, ka
Ukrainā pieaug vēža slimību skaits. Protams, tas visu laiku ietekmē mūsu pilsoņu veselību.
Cieš arī lauksaimniecība un pārtikas ražošana
Varbūt varat pastāstīt, kā vides iznīcība ietekmē lauksaimniekus un pārtikas kvalitāti?
Nu, skatieties, liela teritorijas daļas tagad ir mīnēta un tam ir ietekme, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecību. Tur, kur ir atmīnēšanas iespējas, tur es redzu iespējas komercstruktūrām un valsts struktūrām iniciatīvu turpināt pētīt augsnes stāvokli, cik tā ir piesārņota un tad tālāk attiecīgi, kā to var izmantot lauksaimniecībā. Diemžēl šodien nav tik precīzu datu par šīm teritorijām. Protams, ir šo vielu ietekme, kas ir ieročos, kas parādās augsnē. Tie ir metāli, tie ir arī ķīmiskie savienojumi.
Tāpēc pēc tam tiks pieņemts lēmums par to, kuras zemes var izmantot turpmāk, par rekultivāciju, vai par zemes iekonservēšanu īslaicīgai neizmantošanai. Proti, līdz šim nav tik precīzu datu par to, kādas platības nevar izmantot lauksaimniecībā.
Un mīnas, kas Ukrainā ir ļoti daudz, arī savā ziņā noteikti ir kaitējums videi.
Protams, uzspridzinot mīnu, tiek izmesti zināmi ķīmiskie izgarojumi, kas vēl vairāk piesārņo augsni. Varu teikt, piemēram, ja skatāmies vēsturē, Francijā Pirmā pasaules kara laikā daļu teritorijas nopirka Francijas valdība, tika izveidota tāda kā sarkanā zona, kur šo teritoriju joprojām nevar izmantot lauksaimniecībai, tā aizaug ar mežu. Un eksperti saka, ka šīs teritorijas atmīnēšana prasīs apmēram gadsimtu. Tad varat iedomāties, cik daudz laika prasīs tik lielas teritorijas atmīnēšana Ukrainā un tās tālāka izmantošana lauksaimniecībā…
Tagad tam ļoti nopietni seko ANO pārtikas programmas grantu projekti. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija palīdz šīs situācijas izpētē attiecībā uz zemes stāvokli turpmākajam darbam, izmantošanai lauksaimniecībā.
Cietušas arī aizsargājamās teritorijas, kā minējāt, un Ukrainā to ir diezgan daudz, ja nemaldos. Kāda ir situācija šajās teritorijās?
Es mēģināšu jums sniegt piemēru. Krimas teritorijā okupācijas laikā 2014.gadā atradās dabas lieguma fonda objekts ar kopējo platību 246 000 hektāru. No tiem 26 000 bija Sevastopolē un 220 000 Krimā. Un to visu ietekmē tas, ka iebrucēji faktiski iznīcina nacionālos dabas parkus un rezervātus. Piemēram, 2022.gadā tika aizdedzinātas un sadedzinātas aptuveni 9000 hektāri no Doneckas apgabala esošā nacionālā dabas parka "Svjati Gori". Faktiski, piemēram,
liela daļa aizsargājamo dabas teritoriju Hersonas reģionā ir iznīcināta un bojāta.
Bet diemžēl šodien mēs to nevaram ietekmēt. Un tikai pēc uzvaras un deokupācijas varēsim doties turp un skaitīt postījumus, ko radījusi Krievijas Federācijas militārā agresija.
Kahovskas HES iznīcināšanas sekas
Jau runājāt par Nova Kahovku. Šī līdz šim laikam uzskatāma par lielāko katastrofu…
Jā, tas patiesībā ir tas, ko mēs kā reiz saucam par ekocīdu.
Ko jūs teiktu par to, kāda tur ir situācija šobrīd?
Tagad lielākā daļa no kādreizējās Kahovkas ūdenskrātuves ir aizaugusi. Dņepras upe ir sasniegusi savus dabiskos krastus, varētu teikt.
Kad aizsprosts tika uzspridzināts, bija piesārņojums ar būvmateriāliem, kā arī gāja bojā liels skaits ūdens organismu un zivis. Kad Melnajā jūrā ieplūda saldūdens, jūras sāļums samazinājās, kas ietekmēja arī ķīmisko sastāvu un atstāja ietekmi uz dzīvajiem organismiem. Bija gadījumi, kad, nu, teiksim, tur uz vietas mainījās, piemēram, savvaļas putnu atrašanās vietas un tamlīdzīgi, jo teritorija faktiski bija izpostīta. 64 tūkstoši hektāru meža gar Kahovkas dambi applūda un applūda 17 medību platības aptuveni 403 tūkstošu hektāru platībā.
150 000 hektāru dabas lieguma fonda faktiski tika appludināti un dehidrēti.
No tā arī varu teikt, ka šīs situācijas dēļ varam zaudēt vairāk nekā 160 tūkstošus putnu un aptuveni 20 tūkstošus dzīvnieku. Tika ietekmēti arī pieci starptautiskas nozīmes mitrāji. Cieta 611 000 hektāru jeb deviņas piekrastes teritorijas. Ietekme uz vides stāvokli ir liela.
Un diemžēl tas ietekmē cilvēku dzīvību un veselību, jo nav iespējams pietiekami paplašināt lauksaimniecības laukus. Paldies Dievam, ka nav bijis nopietns piesārņojums ar ķīmiskām vielām, lai gan ir lauksaimniecības uzņēmumi, kas lietoja pesticīdus, agroķimikālijas, bet, paldies Dievam, tas nenotika.
Un kādu kaitējumu notikušais atstās uz vidi nākotnē?
Meži – tie atkopsies, ja tam palīdzība nāks tieši no cilvēkiem, Ukrainas pilsoņiem un valsts. Kas attiecas uz zemi, kā jau teicu, tas ir ilgs laika posms, vajadzēs atmīnēt, pētīt augsnes stāvokli. Dažus objektus, kas nav atgūstami, protams, mēs tos pazaudējām.
Kā situācija attīstīsies tālāk, mēs vēl pilnībā nezinām, jo tiek iznīcināti lielie rūpniecības uzņēmumi un ķīmijas uzņēmumi. Tas viss nokļūst gaisā, tāpēc ir grūti prognozēt turpmāko Ukrainas vides stāvokli. To var teikt pēc kara beigām un ekspertu, zinātnisko institūciju pētījuma, kuri var izdarīt galīgos slēdzienus.
Ilgtermiņa riski
Ne reizi vien ir izskanējis liels satraukums par to, kas notiktu, ja atgadītos kāds nopietns incidents Zaporižjas atomelektrostacijā. Kādi šeit ir riski?
Tie ir tradicionālā piesārņojuma riski, kas parasti rodas nejauši un radiācijas piesārņojuma riski. Tā būtu teritorijas zaudēšana, Zaporižjas reģiona lauksaimniecības daļas zaudēšana un iespējama radioaktīvo elementu nokļūšana akvatorijā, Azovas jūrā, upēs, un tas atkal būtu piesārņojums Azovas un Melnās jūras ūdeņos.
Un kādi kopumā ir ilgtermiņa riski videi?
Ilgtermiņā, kā jau es teicu, tas galvenokārt ir saistīts ar augsni. Pēc noteikta laika tā atjaunojas, ja nenotiek liela bīstamo ķīmisko vielu uzkrāšanās. Un arī atmosfēras gaiss, protams, mainās. Bet viss tas, kas būs gruntī, tā būs liela problēma.
Vai ir ticis aplēsts, cik gadiem jāpaiet, lai atjaunotos kādas noteiktas lietas vai procesi vidē?
Nu, lūk, šeit kā analoģiju var ņemt Otro pasaules karu un to, cik daudz vajadzēja Eiropai, lai atgūtos pēc Otrā pasaules kara, vai citām valstīm, piemēram, Vjetnamai vai citām. Tas, protams, ir ilgs process. Kaut kas atjaunosies ātri, pēc dažiem gadiem, un kaut kas cits prasīs gadu desmitus, gadsimtus.
Kas ir uzskatāms par tādu videi nodarīto postu, ko var uzskatīt par neatgriezenisku?
Tas attiecas, piemēram, uz dabas parkiem. Tur ir tādi objekti, kas būtībā veidojušies tūkstošiem gadu vai pat vairāk. Tagad mēs tos zaudēsim. Bet, aprēķināt kaut kādā naudas izteiksmē, cik tas maksā, vai ir iespējams to atjaunot, to ir ļoti grūti pateikt. Jo es reiz minēju piemēru, ja, nedod Dievs, kaut kas notiktu ar Niagāras ūdenskritumu un tas tiktu iznīcināts. Vai būtu iespējams atjaunot sākotnējo Niagāras ūdenskrituma stāvokli…
Vai Ukraina ir vērsusies starptautiskajās institūcijās par kaitējuma atlīdzināšanu?
Starptautiskais zaudējumu reģistrs tika izveidots arī saistībā ar biotopu bojājumiem, ne tikai infrastruktūras bojājumiem un citiem zaudējumiem, ko nodarījusi Krievijas Federācija. Ukraina vāc pierādījumu bāzi. Kad tiks izveidots starptautisks mehānisms, kur varētu iesniegt prasības par reparācijām, tad Ukraina to noteikti darīs.
Vides inspektoriem liels slogs
Vēlētos vaicāt arī par pašas inspekcijas darbu. Kā tas ir mainījies un cik noslogoti ir darbinieki pēdējā laikā?
Protams, līdz 2022.gadam Valsts vides inspekcija veica tiešās darbības subjektu un uzņēmumu kontrolei. Bet 2022.gadā Ukrainas Ministru kabinets mums deva pilnvaras fiksēt ar Krievijas Federācijas agresiju saistītos notikumus un aprēķināt zaudējumus. Protams, tagad uz mūsu darbiniekiem gultas liels slogs.
Ja iespējams, pēc incidentiem, piemēram, raķešu triecieniem vai citiem incidentiem, kad attiecīgās tiesībsargājošās iestādes mūs jau ir ielaidušas šajā teritorijā, mēs braucam un fiksējam. Bet nesen bija gadījums, kad mūsu darbinieki Odesā devās fiksēt šādu notikumu, un viņiem izdevās pamest vietu līdz drošam attālumam, jo burtiski pēc dažām stundām notika raķešu uzbrukums. Paldies Dievam, ka visi izdzīvoja un bija veseli, bet jūs saprotat, kādos apstākļos mūsu pašreizējie darbinieki veic savu tiešo darbību.
Un jums tur ir bumbu patvertne, vai ne?
Protams, visur Ukrainā atrodas bumbu patvertnes, taču atkarībā no Krievijas izmantoto raķešu veida diemžēl ne visos objektos vienmēr var justies droši.
Es pieļauju, ka inspekcija noteikti sadarbojas arī ar citām valstīm un valstu ekspertiem. Kāda ir šī sadarbība, kādu palīdzību saņemta no ārvalstīm?
Jā, no kara sākuma 2022.gadā, mēs izveidojām operatīvo štābu, kurā bija dažādu ministriju un departamentu pārstāvji, kā arī starptautiski eksperti, kas mums palīdzēja izstrādāt metodes. Un šobrīd mēs sadarbojamies ar programmām no ANO, OSR, EDSO. Ukrainas Valsts vides inspekcija ir pievienojusies Eiropas IMPEL tīklam. Tas ir Eiropas valstu vides inspekciju tīkls. Arī tās mums palīdz. Bija pieņemts lēmums, un Ukraina iestājās bez maksas. Un līdz šim
visi starptautiskie eksperti, ar kuriem mēs sadarbojamies, sniedz mums savu palīdzību, lai pareizi fiksētu šos notikumus, savāktu pierādījumu bāzi un aprēķinātu kaitējumu, ko Krievija nodara videi katrā valstī.
Vēl par inspekcijas darbu runājot, jūs pats arī braucat uz vietas uz kādiem objektiem ikdienā, vai pamatā tas tomēr ir inspektoru darbs?
Vispirms, protams, to dara inspektors, bet dažreiz mēs kā vadība braucam uz objektiem. Kopš kara sākuma esam bijuši objektos Ļvivas apgabalā, Ivanofrankivskas apgabalā, Kijivas apgabalā, kad mēs braucām un fiksējām tur notikušo.
Kā karš ir ietekmējis dabas aizstāvju ikdienu? Skaidrs, ka arī daudziem ar vides uzraudzību saistītiem cilvēkiem noteikti ir nācies iestāties armijā.
Mums šobrīd bruņotajos spēkos ir 112 darbinieki. Četri diemžēl gāja bojā.
Diemžēl dažiem darbiniekiem, kas strādāja Doneckas un Luhanskas apgabalos, savu darbību veikšanai nācās pamest savas mājas un pārcelties uz citu Ukrainas daļu. Protams, tiem, kas atrodas zonās pie frontes, ir grūti. Tomēr mūsu darbinieki pilda savus pienākumus mūsu valsts attīstībai, mūsu uzvarai.
Inspektoriem jau laikam ir diezgan izaicinoši un bīstami darba apstākļi, strādājot frontes līnijas tuvumā.
Jā, protams. Bet tikai tur, kur to atļauj Ukrainas bruņotie spēki vai tiesībsargājošās iestādes.
Paldies jums! Cerēsim, ka karš pēc iespējas ātrāk ar Ukrainas uzvaru beigsies un nedz cilvēkiem, nedz arī apkārtējai videi vairs nenāksies ciest. Paldies jums!
Paldies, paldies!
