ĪSUMĀ
- Līgas un Māras semināros tiek aktualizētas tādas tēmas kā ģimenes attiecības, komunikācija, robežu noteikšana, vardarbība un attiecības ar bērniem.
- Lai gan Latvijas sabiedrībā par šīm tēmām ilgstoši nebija ierasts runāt, laika gaitā dalībnieki semināros kļuvuši drosmīgāki un aktīvāki diskusijās.
- Līga un Māra uzsver, ka visbiežāk problēmas ģimenēs saistītas ar vēlmi kontrolēt citus un nesaskaņām komunikācijā.
- Kopš Līga ģimenes konsultē attālināti, virtuālās tikšanās ir teju katru dienu. Savu darbu viņa veic bez maksas kā ziedojumu Latvijai.
Abas terapeites novērojušas, ka pēdējo gadu laikā cilvēki Latvijā kļuvuši atvērtāki – vairāk gatavi runāt par savām problēmām un meklēt risinājumus.
Līga Ruperte ir psiholoģijas zinātņu doktore un ģimenes terapeite, kura pirms vairāk nekā 40 gadiem iesāka pasaules latviešu ģimeņu "3x3" kustību ASV, Garezerā. Neatņemama Latvijas "3x3" nometņu nodarbību klāsta sastāvdaļa ir "Ģimeņu seminārs", ko kopš 1992. gada ik vasaru viņa vada kopā ar Māru Tupesi.
Māra savu izglītību ieguvusi pamatā kā sociālais pedagogs un lielāko mūža daļu veltījusi tieši darbā ar grūti audzināmajiem pusaudžiem ASV skolās. Viena no galvenajām atklāsmēm, ko gūst ikviens nometnes dalībnieks, kurš apmeklējis šo semināru: problēmas ir visās ģimenēs.
Ģimeņu konsultēšana – ziedojums Latvijai
Ar Līgu satiekamies virtuāli: kaut arī pēdējos gadus kopš pandēmijas viņa Latvijā nav bijusi, sarunas, konsultācijas, intervijas un saikne ar Latviju ne mirkli nav apsīkusi. Gluži otrādi! Līga stāsta, ka, ja savulaik nometnes laikā reizēm abas ar otru semināra vadītāju Māru pat nepaspēja uz vakariņām, jo individuālās konsultācijas ieilga un visiem gribētājiem tās bija jāpagūst sniegt nedēļas laikā, tad tagad attālināti viņas grafiks ir pilns teju katrai gada dienai. Tas ir Līgas ziedojums Latvijai – viņa ik gadu konsultē "Ģimeņu semināru" dalībniekus, pārus un atsevišķus interesentus, kas šādu vēlmi izsaka. Arī pēc mūsu sarunas Līga runās vēl ar četriem latviešiem, kuri pie viņas vērsušies kā pie ģimenes terapeites.
Ideja par "Ģimeņu semināriem" tapa jau ASV: "Es gribēju, lai ir kāda vieta, kur cilvēki var brīvi izteikties par savu latvisko identitāti, jo lielai daļai, ieskaitot mani, bieži tā latvietība bija līdz kaklam, jo tā nebija viegla lieta," ar sev ierasto tiešumu un humoru vienlaikus atzīst Līga. "Vecāku acīs nebijām pietiekoši "labi latvieši", savukārt bērniem – visa bija par daudz, bet mēs jau to nedrīkstējām skaļi teikt, jo tas bija mūsu svēts pienākums – būt latviešiem. Tad es gribēju, lai mums būtu tāda vieta, kur mēs varam brīvi runāt par to – par to, kāpēc mēs to darām?"
Protams, toreiz Amerikā mērķis "Ģimeņu semināram" bija saistīts ar viņiem aktuālo situāciju – ar to, kā tikt galā ar ģimenes problēmām divkultūru vidē, dažkārt arī divkultūru ģimenē. Tas ietvēra arī tādas tēmas kā bērnu audzināšana, jo, ja tas izdevās labāk, tad arī vieglāk gājis ar latvietības lietu.
Deviņdesmito gadu sākumā Līgas un Māras vadītie "Ģimeņu semināri" līdz ar pirmajiem "3x3" saietiem nonāca Latvijā. "Latvijā bija pavisam savādāk, jo padomju laikā psiholoģiju nemācīja, par to nerunāja, tāpēc man likās, ka ir svarīgi [to darīt]. Mērķis bija runāt par ģimeņu psiholoģiju, savstarpējām attiecībām, komunikāciju. Un acīmredzot tas bija vajadzīgs, jo no dalībniekiem dzirdēju atsauksmes, ka seminārs esot kā tāds "gaismas stars".
Pirms 30 gadiem par problēmām nerunāja
"Pirmo reizi, kad mēs ar Līgu strādājām kopā, bija 1992. gada Engures "3x3" nometne. Mums bija grupā ap 30 cilvēku," atminas grūti audzināmo pusaudžu skolotāja un psiholoģe Māra. "Tolaik nebija lielas mijiedarbības starp mums un auditoriju, jo ļaudis nebija pieraduši pie šāda veida semināriem. Es domāju, ka cilvēkiem bija neērti daudzu iemeslu dēļ. Tātad it kā varētu teikt, ka ļaudīm nebija problēmu tajos laikos, jo, cik atceros, neviens nelūdza ar mums privāti parunāties. Bez šaubām tas tā nebija – viņi vienkārši nebija gatavi atklāti runāt."
Lai gan pirmajos semināros cilvēki vairāk klausījušies abās vadītājās, jo bija sagatavojušies uz lekciju, tomēr palēnām arī Latvijā cilvēki atvērušies un sākušās diskusijas. "Atnāca, cerēdami uz lekciju, un, protams, mēs mēģinājām viņus iesaistīt, bet tas bija gandrīz neiespējami," atceras Līga.
Māra savukārt līdz šai dienai atceras ļoti aizkustinošu brīdi pēdējā semināra dienā Engurē: "Cilvēki aizpildīja savu tā saukto "vērtību ģerboni", kur ar zīmējumiem, nevis vārdiem, bija jāatbild uz jautājumiem: kas ir lielākais personīgais sasniegums; ko visvairāk gribētu saņemt vai sajust no citiem; ko darītu, ja atlicis tikai gads, ko dzīvot, bet var atļauties visu; kas ir lielākais ģimenes sasniegums; kāda ir lielākā personīgā kļūda vai negatīvā īpašība; trīs lietas, ko gribētu uzrakstīt uz sava kapa. Kad visi bija pabeiguši, lūdzām padalīties ar savām atbildēm, ja bija ar mieru. Ļaudis bija ar mieru dalīties, un es jutu, ka daudz cilvēku raud… Mēs arī. Tas bija kaut kas īsts un patiess."
Ar laiku cilvēki nāca ar abām terapeitēm konsultēties arī individuāli, un problēmas daudz neatšķiras no šodienas nebūšanām.
Tās bijušas problēmas ar komunikāciju ģimenē, ar ģimenes un personīgo robežu noteikšanu, vēlmi konktrolēt citus, emocionālo, seksuālo un fizisko vardarbību. Tāpat seminārā tika aktualizētas tādas tēmas kā ārpuslaulības sakari, alkoholisms, saprašanās un konflikti ar bērniem un arī radiniekiem.
Līga turpina: "Tagad es varu droši teikt, ka situācija ir lielākoties mainījusies: viņi mācās tikpat daudz viens no otra, kā no mums. Jo cilvēki runā par savām problēmām un par sev, savai ģimenei derīgiem un piemērotiem risinājumiem. Savukārt mēs abas pieslēdzamies, stāstot to, ko psihologi un teorijas saka par attiecīgām lietām. Izmantoju piemērus no savas vairāk nekā 50 gadus ilgās prakses darbā ar ģimenēm un arī no savas dzīves. Sarunās un diskusijās viņi paši daudz palīdz cits citam. Tā kā mēs nedzīvojam Latvijas vidē, dažreiz pat nezinām, par ko cilvēki runā, ja tas tieši ir kaut kas ļoti specifisks." Līga atzīst, ka šajos gados "Ģimeņu seminārā" mainījes ir arī tas, ka aktīvi piedalās vīrieši – turklāt ne tikai semināros, pāru un individuālās konsultācijās, bet arī bērnu audzināšanā.
Vai atšķiras ģimeņu problēmas Latvijā un ASV?
Visās ģimenēs ir problēmas, atgādina Līga, atbildot uz jautājumu par atšķirībām ģimenēs dažādās pasaules vietās. "Visiem ir problēmas, vienlaikus nevar spriest no vienas ģimenes, ka problēmas attiecas uz visu sabiedrību."
Ir noteiktu problēmu un jautājumu loks, kas rada šīs atšķirības, drīzāk neatkarīgi no tautības vai mītnes zemes. "Tas, kas ietekmē vai norāda uz to vai citu problēmu loku, ir, piemēram, kultūras un reliģijas ietekme, finansiālais stāvoklis, dzīvesvieta u. tml. Tas attiecas uz ģimenēm kā Latvijā, tā arī Amerikā," norāda Līga.
Māra domā, – pats fakts, ka savstarpējās attiecībās ir problēmas, ir normāls.
"Cilvēkiem ir jāmeklē ceļš uz to risinājumu. Jāatceras, ka atrisinājumu ir daudz un tie var būt dažādi – kas der vienai ğimenei, nederēs citai. Var meklēt risinājumus, bet, ja cilvēki nav ar mieru paskatīties objektīvi uz sevi un meklēt kompromisu attiecībās ar otru cilvēku, tad diez vai kaut ko varēs atrisināt," ir pārliecināta Māra.
Būdama skolotāja un psiholoģe, Māra sniegusi gan individuālas konsultācijas Latvijā, gan arī vairāk nekā 30 gados iepazinusi Latvijas "3x3" nometņu dalībnieku ģimenes, tomēr visu savu aktīvā darba mūžu nodarbojusies ar grūti audzināmiem pusaudžiem ASV.
"Pēc šīs pieredzes man nav daudz lietu, kas izraisa izbrīnu. Tad, kad sākām strādāt Latvijā, nevis tikai "3x3" nometnēs, mani pārsteidza noteiktas situācijas ģimenēs, kuras mēğināju saprast no konkrētu iesaistīto cilvēka viedokļa bez nosodījuma. Piemēram, māte, kura četrus un piecus gadus vecus bērnus ieslēdz dzīvoklī, lai varētu iet strādāt; vecāki, kuri bez uzraudzības atļāva maziem bērniem iet pašiem peldēties; vecāki, kuri sūdzējas par verbāli varmācīgiem skolotājiem, kuri izsmēja viņu bērnus par neveiksmēm, tomēr vienlaikus teica, ka situāciju nevarot labot, jo skolotāju nedrīkstēja atlaist no darba. Mani pārsteidza arī, ka bērnus un jauniešus, kuriem ir atšķirīgs mācību vielas uzņemšanas process, ieliek speciālā skolā; ka ļaudis noliedz, ka var būt seksuālā varmācība dažādās vidēs, ieskaitot ģimenēs; vai ka skolas direktors atļaujas uzmākties savām jaunajām skolotājām, draudot ar atlaišanu no darba."
Ģimeņu problēma numur viens – katrs grib kontrolēt
Abas konsultantes uzsver, ka grūti vispārināt un kādu ģimeņu psiholoģiskajās konsultācijās dzirdēto jautājumu dēvēt par galveno, svarīgāko vai būtiskāko. "Es domāju, ka vispārināti varētu teikt, ka gandrīz katrs grib izrādīt kontroli pāri otru: "Dari tā, jo es tā vienmēr esmu darījusi, un tas ir pareizi"; "Ko kaimiņi domās, ka tu staigā tā apģērbusies?"; "Tos mazbērnus gan jūs esat izlaiduši!; "Vai tev nav kauna, ka tu pie savas mammas nebrauc katru nedēļas nogali?" Un tādā garā varētu turpināt… Ir jāmācās runāt, lai neveidotu otram cilvēkam vainas apziņu un vienlaikus saprastu ğimenes robežas. Kā abas ar Līgu atkārtoti esam teikušas: komunikācija ar citiem ir smalka māka, kas jāiemācās mums visiem," pauž Māra.
Kaut arī abām ir liela profesionālā pieredze darbā ar ģimenēm, bērniem un jauniešiem ASV, šobrīd aktīvajā darbā viņas vairs nav. Jautāta par to, kas ģimenēs ASV varētu būt aktuālākās problēmas, viņa stāsta: "Man šķiet, ka nav tik lielas atšķirības starp ğimenēm ASV un Latvijā. Nepārzinu narkotiku lietošanas statistiku Latvijā, bet Amerikā tā ir liela problēma, it sevišķi tas attiecas uz pretsāpju medikamenta fentanila lietošanu. Visas ğimenes – kā Latvijā, tā ASV – cīnās ar telefonu lietošanu un sociālo mediju ietekmi, kā arī pazemošanu, apvainošanu jeb mobingu skolās."
Līga savu psiholoģes darbu Latvijā uzsāka caur "3x3" nometnēm, toties tagad tas jau stipri pārkāpis "3x3" robežas, jo bezmaksas seminārus gan kopā ar Māru, gan individuāli Līga dažkārt piedāvā arī grupām vai organizācijām ārpus "3x3". Semināru dalībniekiem viņa piedāvā individuālas un pāru konsultācijas; protams, arī tās, tāpat kā jebkuras Līgas konsultācijas, ir bez maksas.
"Tas ir mans ziedojums Latvijai – kopš nevaru ierasties klātienē, konsultēju attālināti caur "Zoom". Priecājos, ka pēdējos gados piesakās arī vīrieši."
Kad norādu uz to lielo darbu, ko viņas izdarījušas Latvijas ģimeņu labā vairākās desmitgadēs, Līga atsmej: "Es jau nezinu, ko viņi dara mājās pēc nometnes vai tad, kad izslēdz "Zoom". Jā, bieži dzirdu atsauksmes, ka, aizbraucot no nometnes, viņi ģimenēs vairāk kopā pavada laiku, vairāk runā par sev svarīgām lietām. Tā kā gribētos cerēt, ka "Ģimeņu seminārs" ir ietekmējis. Un, ja konsultācijas ir palīdzējušas runāt par jūtām, vēlmēm, mērķiem, ja viedokļu atšķirības izraisa nevis tikai strīdus, bet vedina uz kopīgu risinājumu meklēšanu, tad prieks un gandarījums ir milzīgs!"
