Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte deviņus gadus dzīvojusi Londonā, bet nu atgriezusies Latvijā. Viņa Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" salīdzināja Apvienotās Karalistes un Latvijas medicīnas jomu un pieejamību: "Lielbritānijā veselības sistēma ir līmeņota, lai vienkāršāki gadījumi nokļūst pie vispārējiem ārstiem, rezidentiem, bet sarežģītākos gadījumos būtu iespēja nonākt ekspertu uzraudzībā. Pie eksperta nokļūšana ir ilga."
Atšķirībā no Latvijas, maksas medicīna Apvienotajā Karalistē neesot augstā līmenī, valsts apmaksāta medicīna ir pieejama gan bagātam, gan nabagam. Protams, turīgāki ļaudis mēdz meklēt palīdzību maksas medicīnas lauciņā, bet tomēr labākie eksperti darbojas valsts apmaksātā medicīnas jomā, viņa skaidroja.
Interesanti, ka Apvienotajā Karalistē nav iespējas iegūt ārsta privāto tālruņa numuru vai kā citādi sazināties "pa draugam" ar vēlamo mediķi, kas Latvijā ir tomēr šad tad mēdz notikt.
Beinere sacīja, ka, atgriežoties Latvijā, bijis mazliet dīvaini pierast pie tā, ka līdzās oficiālai kārtībai ir neoficiālā sistēma – piekļuve speciālistiem ir tiešāka un ātrāka, tādējādi ir divas paralēlās sistēmas, ko paši ārsti pieļauj, piemēram, ieliekot starp konsultācijām zināmos pacientus, paziņas vai arī paralēli strādā gan valsts apmaksātās, gan privātās medicīnas iestādēs.
Reizumis cilvēki britu medicīnas sistēmai mēdz neuzticēties arī tāpēc, ka ģimenes ārsti virknei kaišu mēdz izrakstīt vienādus pretsāpju līdzekļus. Beinerte norādīja arī uz valodas faktoru, kas ietekmē uzticēšanos: "Pilnīgi noteikti jutu līdzcilvēku diasporas latviešu vidū, ka savs ir savs un savā valodā, latviešu valodā, veselības pakalpojums šķiet daudz uzticamāks un saprotamāks, jo ne visiem valoda ir tik spēcīga, lai saprastu medicīniskus terminus un sarežģītas diagnozes, kad tās skaidro. Tieši tas, ka tu vari savā valodā saņemt pakalpojumu pie speciālistiem, pie kuriem iets jau daudzus gadus, ir zināms, jo mamma vai māsīca gājusi, tad ir ļoti liela uzticība, un uzticībai ir liela loma medicīnas rezultātu sasniegšanā."
Saistībā ar diasporas latviešu ārstēšanos Latvijā dažbrīd rodas arī viļņošanās Latvijas sabiedrībā – sak, mēs jau paši netiekam pie ārsta, un tad vēl atbrauc tie, no ārzemēm, un nosmeļ mūsu iespējas tikt pie labiem mediķiem.
Šo apgalvojumu Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele nosauca par mītu: "Tas tā nav. Bet šie ārvalstu pacienti noteikti neietekmē mūsu iedzīvotāju tikšanu pie labiem speciālistiem, jo medicīnas iestādes ir ļoti atvērtas un fleksiblas, un var strādāt un veikt operācijas ārvalstu pacientiem arī sestdienās vai sešos no rīta. Viņi ir pretimnākoši, lai vietējie pacienti nepaliktu bez speciālista ārvalstu pacientu dēļ. Šo varam nolikt plauktiņā. Bet, ja runājam par tautiešiem, tad esam uz viņiem fokusējušies un ļoti vēlamies, lai viņi nepazaudē saikni ar Latviju, lai viņiem vienmēr ir vēlme atgriezties Latvijā kādā brīdī. Un tāpēc mēs jau no 2017. gada īstenojam akciju ar ārstiem, kad katru reizi 7-8 dažāda veida speciālisti brauc uz dažādām pilsētām Lielbritānijā, Īrijā, Norvēģijā, kur bez maksas konsultējam tautiešus. Tas neietekmē pacientus Latvijā, jo šie speciālisti turp dodas savās brīvdienās, parasti konsultācijas tautiešiem mītnes zemēs sniedz sestdienās un svētdienās."
Kā uzsvēra Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, katrs šāds pacients ir ieguvums Latvijas ekonomikai: "Šie cilvēki par pakalpojumiem šeit Latvijā tērē naudu. Veselības tūrists te uzturas ilgāk nekā atpūtas tūrists un arī tērē vairāk, nereti izmantojot arī atpūtas tūrisma piedāvājumu. Tieši tādēļ veselības tūrists ir vērtīgs tūrists."
Turklāt veselības vai medicīnas tūristi, tostarp diasporas pārstāvji, izmanto maksas medicīnas pakalpojumus, jo viņiem bezmaksas jeb Latvijas valsts apmaksāti pakalpojumi nav pieejami.
Zīmīgi, ka nereti medicīnas un veselības tūristi uz Latviju brauc pēc dārgiem pakalpojumiem, piemēram, pēc neauglības diagnostikas un ārstēšanas, mākslīgās apaugļošanas, bariatrijas, plastiskās ķirurģijas, arī zobārstniecības, īpaši implantoloģijas manipulācijām. Tieši tāpēc veselības tūrisms ir ienesīgākais no tūrisma veidiem. Pērn Latvijā ieradās 28 tūkstoši veselības tūristu, lielākoties no Lielbritānijas, bet ne visi ir diasporas pārstāvji, lielākā daļa – Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuri brauc uz kuņģa samazināšanas operāciju jeb bariatriju un arī veikt uzlabojumus pie plastikas ķirurgiem. Tāpat der atcerēties, ka allaž ir vērts noskaidrot, vai un kādas ir iespējas, ka mītnes zemes sociālās apdrošināšanas sistēma palīdz segt kādu daļu medicīnas pakalpojumu izmaksu par ārstēšanos Latvijā.
"Globālais latvietis. 21. gadsimts"
