Šeit nespriedīšu par alkohola negatīvo ietekmi uz fizisko un mentālo veselību. Mēs visi ļoti labi zinām, ka alkohols ir legāls atkarību raisošs apreibināšanās līdzeklis, ko sabiedrībā nereti uzskata par dzīves baudīšanas simbolu, ienesot miljoniem eiro gadā alkohola tirgotājiem uz cilvēku veselības rēķina. Nevēlos nosodīt nevienu, kam tīk apreibināties, atslābstot pēc smagas darba dienas vai lai atbrīvotos svešu cilvēku klātbūtnē.
2021. gada maijā par godu savai dzimšanas dienai izaicināju mammu – saderējām uz 500 eiro, ka abas gadu atturēsimies no alkohola lietošanas, lai novērotu pašas sevi un uzlabotu dzīves kvalitāti. Tā arī līdz šai dienai nav prasījies dzert grādīgo, jo pieradu pie neaizmiglotas apziņas, koncentrējoties uz personisko izaugsmi.
- Arī Tu gribi izaicinājumu?
Aicinu arī Tevi šajos atturēties svētkos no grādīgajiem dzērieniem, pārbaudīt savu raksturu un izbaudīt svētkus skaidrā. Un tas nebūt nenozīmē, ka palaidīsi garām jautrību. Pamēģini atturēties no apreibināšanās, piedalīties visos pasākumos un nodzīvot svētkus tā, it kā nekas nebūtu mainījies, vienīgi glāzēs svētku laikā lejot dzērienus bez grādiem. Drīksti izaicināt arī citus un lietot mirkļbirku #0promiles
Kā es tieku galā svētkos?
- Nereklamēju savu atturību
Atturēties ir mana izvēle, un neviens cits par to nav atbildīgs. Esmu pamanījusi – ja sāku skaidrot, kāpēc nedzeru, tad bieži nonāku neveiklās situācijās un pat esmu spiesta par to diskutēt. Tāpat kā man neviens nav jāpārliecina atturēties, tikpat nepatīkami ir tad, ja kāds cenšas pielauzt mani piedzerties. Lai no tā izvairītos, vairs nesaku, ka nelietoju alkoholu. Kad svinu ar savējiem, viņi jau zina, ka man piedāvāt dzirkstošos nav jēgas. Taču ja esmu kompānijā ar svešiniekiem, izvairos no šīs sarunas, novēršot uzmanību no šī jautājuma. Mīļā miera labad.
- Esmu galvenais bārmenis
Svētku pasākumos vienmēr piesakos būt par bārmeni. Man arī diezgan labi padodas, jo pirmais darbs bija aiz bāra letes. Uzmanīgi ballītē sekoju līdzi glāzēm, un redzot, ka kāda ir tukša, piedāvāju papildināt. Tādā veidā neviens nenojauš, ka nedzeru un nepiedāvā glāzi uzpildīt man. To izmantoju kā aizsegu. Uzskatu, ka piehaltūrēt kā bārmenei ir lielisks aizsegs – ja esi galvenais salējējs, neviens nepamanīs, ka nedzer alkoholu. Cienastā nesu dažādas sulas pakas un gāzētus ūdeņus, jo uzdzeramie nereti beidzas ātrāk nekā grādīgie.
- Sagatavoju atrunas
Vienmēr rokās turu glāzi – tā vieglāk tikt vaļā no piedāvājumiem ieliet. Ja nu esi tukšām rokām, tad iesaku sagatavoties arī brīžiem, kad ballētāji piedāvās iedzert, jautās, kāpēc nedzer, un dažos gadījumos pat izdarīs spiedienu, lai iedzertu kopā. Šeit palīdzēs neliela aktiermāksla. Ja vajag, vingrinies atrunām pirms ballītes. Labāk ir sagatavoties šādām situācijām, jūs jutīsieties pārliecinātāks, kad tās radīsies, un patīkami pārsteigts, ja tās neradīsies. Manas mīļākās atrunas:
- Es vēl nezinu, ko dzeršu, vēl nedaudz jāpadomā, Kad būšu izlēmusi, nekautrēšos cienāties, paldies par viesmīlību.
- Ja es izdzeršu kaut vēl vienu glāzi, mans urīnpūslis uzsprāgs.
- Es nezinu, kur ir mana glāze, iešu meklēt.
Vai reibums un iedzeršana ir daļa no personības?
Vai tava laime un labklājība balstās uz apreibināšanos? Nav noslēpums, ka alkohola ietekmē jūtamies pacilātāki un atļaujamies vairāk izpausties, turklāt pasākumos tas palīdz mazināt satraukumu, tāpēc atturībniekam Ziemassvētki un Jaunais gads ir kā ugunskristības. Tik daudz kairinājumu un aicinājumu. Vai arī tavas svētku ballītes norit nepārtrauktā alkoholisko dzērienu pavadībā? Šis ir brīdis, kad atturībnieki bieži salūst un atmet ar roku savai apņēmībai. Regulāra tostu saukšana, karstvīna sildīšana, liķieri un citi tik gardie svētku dzērieni Ziemassvētku pasākumos ir daļa no svētku mielasta un svētku svinēšanas. Svētku pasākumos satraukumu palīdz mazināt alkohols, tāpēc bieži izvēlamies atrunu: "Es dzeru tikai pa svētkiem!".
Labklājības simbols
Pašreiz dzīvoju Melnkalnē – esmu šeit apmetusies uz nenoteiktu laiku, un alkohola patēriņu šeit nosaka kultūras tradīcijas. Melnkalne ir viena no Balkānu valstīm, kur centrālais dzēriens ir rakija. Ne tikai Melnklanē, bet arī citās Balkānu valstīs rakija ir labas veselības un labklājības simbols, ar kuru izrāda cieņu, laipnību un viesmīlību. Iepazīstoties ar vietējiem, ienākot pa durvīm, man vienmēr ielej rakiju. Vienmēr atsakos no dzēriena, kas noved pie abižošanās, to nolasot kā necieņu. Piedaloties arī dažādos pasākumos un viesībās, vienmēr saņemu piedāvājumu iemalkot kādu alkoholisku dzērienu. Mani vienmēr nopēta no galvas līdz kājām, kad atsakos, jo viņu acīs tas nav normāli – svinību laikā atturēties. Viesi sapulcējas, lai kopīgi piedzertos, tāpēc, manot kādu, kas atsakās, nereti nolasa to kā apvainojumu un necieņu.
Vairāk nekā gadu nodzīvoju arī Spānijā. Brokastīs vīns, pusdienās alus un vakariņās cava vai sangrija. Spānijas cava jeb dzirkstošais vīns tradicionāli tiek baudīts svētkos un simbolizē svinības un prieku. Spāņiem svinības ir arī ceturtdienas vakariņas vai piektdienas pusdienas, jo dzīve jāsvin katru dienu. Mums šķiet, ka svētki ir dažas reizes gadā, taču ne Spānijā. Sangrija tradicionāli tiek gatavota un baudīta kopīgi, daloties ar draugiem un ģimeni pie vakariņu galda karstākajos gada mēnešos. Protams, tradīcijas atšķiras no reģiona, taču alkoholam ir tik spēcīga loma saliedēšanās pasākumos, ka pat bērniem alkoholiskie dzērieni tiek atšķaidīti ar ūdeni. Nereti vakariņās Spānijā, kā arī Itālijā, esmu pamanījusi, kā bērni iedzer kopā ar vecākiem. Katra diena kā svētki!
Ziemassvētku tirdziņa aromatizētie dzērieni, saldie svētku liķieri un balzami rada svētku noskaņojumu, jo to simbolika ir tikpat nozīmīga kā mielošanās ar piparkūkām un mandarīniem. Aukstajos mēnešos sasildīties no vēdera dobuma līdz pirkstu galiņiem ar balzama groku ir daļa no pārziemošanas. Neraugoties uz augstajiem alkohola patēriņa rādītājiem Eiropā, manuprāt, pieaug tendence lietot alkoholu mērenāk, jo īpaši jauniešu vidū. Mums ir lieli mērķi un pie tiem ir cītīgi jāstrādā, tāpēc manā burbulī, kā esmu novērojusi, alkohols dara vairāk ļaunuma nekā labuma. Šķiet, izpratne par alkohola nelabvēlīgo ietekmi uz veselību strauji attīstās.
Sabiedrībā, kur saviesīgās tikšanās tiek rīkotas ap kokteiļiem, vīnu un alu, aizvien vairāk pamanu līdzīgi domājošos, kuri izvēlas atteikties no alkohola. Šī tendence nebūt nav tikai modes uzvedība, bet to nosaka atšķirīga filozofija, kuras prioritāte ir fiziskā un garīgā labklājība.
Kas šī ir par filozofiju
Arī garīgā veselība kā prioritāte Eiropā straujiem soļiem attīstās. Alkohola lietošana ir saistīta ar trauksmi, depresiju un miega traucējumiem, tāpēc atteikšanās no tā ir svarīga, lai sakārtotu uzskaitīto. Atteikšanās no alkohola ļauj būt klātesošam, veidot patiesas attiecības bez reibuma mākslīgi radītām simpātijām. Ne velti pirmajā atturības gadā atsijājās draugu loks.
Atturēšanās ļauj skaidrāk un mērķtiecīgāk izpētīt savas intereses, kaislības un identitāti. Šis sevis izzināšanas ceļojums ļauj noteikt savu ceļu, atbrīvojoties no sabiedrības gaidām. Atturēšanās no alkohola ļauj pilnībā apzināties un izmantot savu potenciālu, izpētīt radošos meklējumus un paust sevi tā, lai pašam būtu prieks un gandarījums.
Filozofija par atteikšanos no alkohola ir kas vairāk nekā tikai personīga izvēle vai boikots. Izvēle veido jaunu sociālo ainavu, kurā labklājība, autentiskums un apzināta dzīve ir virzītājspēki, bruģējot ceļu paaudzei, kas panākumus definē pēc saviem nosacījumiem.
Lai kurā valstī būtu, Melnkalnē, Spānijā, Portugālē, Itālijā vai tepat Latvijā, esmu novērojusi, ka apreibinošu dzērienu malkošana ir daļa no kultūras un sociālās dzīves, bet to, vai šovakar piedzerties, nolemsi tu pats.
Minimālistes dienasgrāmata
