Globālais latvietis. 21. gadsimts

Dzīve Anglijā, Francijā un tagad sapņu zemē - Latvijā. Tiekamies ar Ilonu un Zintu Uskalēm

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Kustība "2x2" šogad svin 60. jubileju

Par diasportas politikas aktualitātēm izvaicājam Elitu Gaveli no Ārlietu ministrijas

Latviešu valodas, identitātes un latvietības stiprināšana – aizsākas jauns trīs gadu posms plānam darbā ar diasporu

Prioritātes attiecībā uz tautiešiem ārvalstīs nemainās, taču ir nianses, kur izkristalizējas, ka finansējumu vajag vairāk, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Kā atzina raidījuma viesi, liela nozīme ir arī informācijas apritei, lai par plānotajām aktivitātēm diaspora arī uzzinātu.

Šis gads ir svarīgs, jo ar to aizsākas jauns trīs gadu posms "Plāns darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam" – svarīgākais uzdevums, strādājot pie šī plāna, bija savlaicīgi iesākt sarunas ar diasporas organizācijām par to, kas ir svarīgākie pieturas punkti un kādi jaunievedumi būtu nepieciešami, sadarbojoties ar diasporu. Prioritātes diasporai ir nemainīgas – atbalsts diasporas organizācijām, tai skaitā diasporas mediju stiprināšana, izglītības jautājumi, latviešu valodas un kultūras saglabāšana, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecībā un zinātnes attīstībā, kā arī – jo īpaši svarīgi pasākumi remigrācijas veicināšanas jomā.

Dokumenti

Plāns darbam ar diasporu 2024.-2026. gadam

Lejuplādēt

167.73 KB

Plānā norādīts, ka Latvijas diasporas lielums 2023. gadā ir vismaz 420 tūkstoši cilvēku.

"Plāna darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam īstenošana ir pierādījusi, ka tajā izvirzītās būtiskākās prioritātes – latviešu valodas, identitātes un latvietības uzturēšana, satīklošanās, jaunatnes piesaiste un diasporas aktīvāka iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, kā arī remigrācijas veicināšana – ir tās jomas, kurās ieviestās vērtīgās iniciatīvas ir jāturpina arī plānā darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam," sacīts dokumentā.

Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele skaidroja: "Prioritātes jau nemainās. Ir nianses, izkristalizējas, ka vienam vai otram rīcības virzienam vajag vairāk finansējuma vai paplašināt virzienu, bet tas, ka mums jāstrādā un jāiemācās strādāt un lobēt, tostarp diasporas organizācijām, lai mēs saņemtu papildu finansējumu nākamajiem gadiem. Šajā 2024. gadā papildu finansējums nav paredzēts, mēs dzīvojam ar tiem nepilniem trīs miljoniem eiro gada budžetu visām diasporas organizācijām, visām valsts institūcijām, kas rīko un organizē pasākumus diasporai. Ar februāri mēs uzsāksim straujas diskusijas, jo plāns, prioritātes, kas ir vajadzīgas, ir saliktas."

Laba ziņa, ka pēc trīs gadu pārtraukuma uzsāks darboties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programma, kas paredz 400 000 eiro ik gadu ieguldīt darbaspēka piesaistei un jaunu darbavietu izveidei, domājot par remigrāciju.  

Kā skaidroja Amerikas latviešu apvienības valdes locekle un informācijas nozares vadītāja Linda Zālīte, lietas uz priekšu kust, attīstoties personīgam dialogam: "Šis dialogs ir ne tikai svarīgs ar Latviju, diasporas konsultatīvo padomi, ne tikai ar medijiem, bet arī ar vietējiem latviešiem Amerikā. Tā ir mana prioritāte – izveidot šo personīgo dialogu. Viena lieta ir radīt informāciju, otra, – vai tā sasniedz dzirdīgas ausis, vai cilvēki zina un ir informēti."

Vēstniece Elita Gavele piekrita, ka dialogs jāveido, jo nereti, esot Rīgā, diasporas konsultatīvajā padomē, rodas maldinošs priekšstats, ka cilvēki zina par diasporas darba plānu, diasporas likumu, bet, parunājot ar cilvēkiem, izrādās, ka nē, informācijas joprojām pietrūkst: "Mēs nevaram izbraukāt visas diasporas biedrības un organizācijas, bet komunikācijai ir jābūt." Tādēļ arī šogad un turpmāk informācijas apritei jābūt ļoti aktuālai darba plānā. To uzsvēra arī Laima Ozola no Īrijas, portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redaktore, sakot, ka

aktuālais jautājums – Valsts aizsardzības dienests – nezināšanu nepiedos. Tas ir temats, kur izskaidrojošam darbam būs izšķiroša nozīme.

Finansējuma jautājums, protams, aktuāls. Ne velti Laima Ozola sacīja, ka ar nepacietību gaida, kad Ārlietu ministrija izsludinās pieteikšanos projektu konkursam: "Mums jau kaudzīte stāv, gaida, neatklāšu vēl, kas, bet saistībā ar jauniešiem un bērniem. Nav noslēpums, ka Īrijā šobrīd ir ļoti augstas īres maksas un ir novērojama aktīva remigrācija, tāpēc jāsagatavo bērni un jaunieši tam, lai varētu atgriezties Latvijā, valodas prasmes jāuzlabo. Savulaik kā pirmie Īrijā 2015. gadā uzsākām valsts valodas prasmes pārbaudi, ko pēcāk pārņēma citas diasporas. Tāpat arī kā pirmie aizsākām informēšanu par Valsts aizsardzības dienestu."

Amerikas latviešu apvienības valdes locekle un informācijas nozares vadītāja Linda Zālīte, runājot par finansēm, piebilda: "Es esmu dzirdējusi komentārus – kā mēs varam ņemt naudu no Latvijas, mums jādod nauda Latvijai. Es domāju, Amerikā cilvēku, latviešu domāšana, ka mums pašiem jātiek galā, vairāk jāfokusējas uz to, ko mēs varam dot Latvijai, nevis ko Latvija var dot mums. Saprotams, runa ir par mazākiem pasākumiem, mēs esam pieraduši paši sponsorēt un paši maksāt par braucienu uz latviešu skolu, rīkot pasākumus, bet vienmēr ir jauki, ka Latvija palīdz. Kad savulaik es strādāju latviešu skolā Ņūdžersijā, saņemot atbalstu no Latvijas, mēs varējām bagātināt pasākumus, ielūdzot mūziķus un māksliniekus no Latvijas, bet ikdienā… man ir teikts: "Neņemiet naudu no Latvijas, mēs meklēsim naudu Latvijai"."

Savs viedoklis par palīdzību diasporai ir arī vēstniecei: "Paprasīt naudu Latvijai… mūsu bērni Latvijā iet skolā un viņiem nav jāmaksā par mācībām, par telpām. Dejotāji dejo tautas dejas, viņiem nav jāmaksā īre par kultūras nama telpām. Mēs neesam līdzvērtīgā situācijā. Un skola arī, mēs jau finansējam ap simt skolām pasaulē. Tas finansējums jau ir minimumu minimums, lai varētu apmaksāt skolu telpas un kādas lietas skolotājām kaut vai, lai viņas varētu atbraukt un pasniegt stundas. Mums tas ir pats par sevi saprotams, Latvijas valsts mums to garantē. Mums neliels pienākums pret diasporas bērniem, sevišķi tiem, kuri mācās latviešu valodu."

"Globālais latvietis. 21. gadsimts"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti