"Lielākais pārsteigums manā izpētes darbā ir senas, pazudušas pilsētas atklāšana mūsdienu Luksoras pilsētas teritorijā: tā ir pilsēta, kas pastāvējusi valdnieka Amenhotepa III laikā. Nekad nebiju domājis, ka atklāšu pilsētu! Tā ir Zelta pilsēta, jo celta tā dēvētajā Zelta laikmetā, valdnieka Amenhotepa laikā: Kad šis valdnieks nomira, viņa dēls Ehnatons valdīja šajā pilsētā 40 gadus, bet pēc tam pārcēlās uz Amārnu. Tas bija pārsteigums... Un tāda pilsēta Ēģiptē tikai atrasta pirmoreiz! Mēs maz zinām par senajām pilsētām, un šajā pilsētā mēs atklājām septiņus lielus apgabalus," – tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio 3 – Klasika stāsta mūsdienu arheoloģijas leģenda – pasaulslavenais eģiptologs un vēsturnieks Zahi Havass (Zahi Hawass), kurš veicis revolucionārus atklājumus Heopsa, Teti un Gīzas piramīdās, kā arī personīgi vadījis Tutanhamona mūmijas ģenētisko pētījumu komandu.
12. septembrī viņš bija ieradies Rīgā, lai nolasītu vienīgo lekciju interesentu pārpildītajā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, atklājot aizraujošākos faktus un noslēpumus no Senās Ēģiptes dzīves.
Zahi Havass bijis Ēģiptes Augstākās senlietu padomes ģenerālsekretārs un daudzu gadu garumā veicinājis sabiedrības izpratni par senlietu glabāšanu, pārraugot izrakumus un piedaloties pētījumos. Ēģiptes toreizējais prezidents Hosni Mubaraks (1928-2020) viņu 2009. gada beigās paaugstināja par kultūras viceministru. 2011. gadā Zahi Havass kļuva par Senlietu valsts ministru, bet pašlaik vada Zinātnes komiteju, kas pārrauga "Scan Piramids" projektu.
Havass veicis revolucionārus atklājumus Heopsa un Teti piramīdās, viņa darbības laikā 1990. gadā tika atklātas piramīdu celtnieku kapenes Gizā, tika veikta arī izpēte Zelta mūmiju ielejā, atklājot artefaktiem bagātu senu nekropoli. Turklāt viņš arī piedalījies 22 jaunu muzeju izveidošanā Ēģiptē, sarakstījis vairākas grāmatas, tai skaitā "Abusimbelas noslēpumi", "Ramzess II" un "Uzlecošās saules tempļi", "Smilšu noslēpumi: mani Ēģiptes pagātnes meklējumi"…
"Klasika" ar slaveno eģiptologu tikās mākslas muzejā "Rīgas birža", ar ko Zahi Havess iepazinās savas vizītes laikā.
Kāda bija Kleopatra – to nezina neviens
Inta Zēgnere: Vieni no spilgtākajiem iespaidiem, ar kuriem man, piemēram, asociējas Ēģipte, saistās ar filmu "Kleopatra". Sena, ļoti dārga un iespaidīga filma. Ko jūs domājat par šo filmu? Cik autentiska tā ir?
Zahi Havess: Par Kleopatru mēs zinām ļoti maz, un lielākā daļa no tā, ko zinām, saistīta ar to, kā Šekspīrs viņu atspoguļojis savā lugā. Bet vēsturiski par viņu zinām ļoti maz. Savukārt filma ir ļoti labi uzņemta! Protams, kad tu uzņem filmu, tu jau rēķinies ar to, ka tā ir fikcija, tas ir izdomājums. Bet, protams, filma bija ļoti laba – ar Elizabeti Teilori galvenajā lomā.
Nu arī "Netflix" nesen izveidoja filmu "Karaliene Kleopatra", bet tajā Kleopatra tiek atveidota kā melnādainā. Tam es iebilstu. Ja viņu parādītu blondu, arī tad es iebilstu, jo viņa nebija ne melnādaina, ne blonda – viņa bija maķedoniete.
Bet par viņas dzīvi mēs zinām ļoti maz. Strādāju kopā ar kolēģi no Dominikānas Republikas, Ketlīnu Martinesu (Kathleen Teresa Martínez Berry), un mēs domājam, ka Kleopatra bija apglabāta templī pilsētā "Taposiris Magna" netālu no Aleksandrijas: tur viņas kapu meklēju vairāk nekā 11 gadus, bet neko neatradu. Bet Ketlīna tur strādā joprojām kopā ar okeanogrāfu Robertu Balardu (Robert Duane Ballard), kurš atrada Titānika vraku. Šobrīd notiek zemūdens izpēte, jo viņi domā, ka Kleopatrai tur ir jābūt, taču es tā nedomāju: uzskatu, ka viņai jābūt apglabātai netālu no viņas pils, kas tagad ir zem ūdens.
Katrā ziņā iespaidi no filmas ir ļoti spilgti – tur parādīts, ka viņa mirusi no čūskas kodiena!
Nē, tā nav taisnība.
Bet viņa bija brīnišķīga – to vismaz mēs zinām...
Neviens to nezina!
Bet ja viņa nebūtu brīnišķīga, tad Jūlijs Cēzars viņā neiemīlētos!
Mums ir saglabājušās tikai dažas statujas un monētas, kas liecina par Kleopatru, bet mēs nezinām, kā viņa izskatījās. Kaut gan, protams, viņa bija skaista – ja jau Jūlijs Cēzars un Marks Antonijs viņā iemīlējās…
Zelta pilsētā uziet vairāk nekā tūkstoš artefaktu
Kas jums pašam ir lielākais atklājums un pārsteigums jūsu izpētes darbā?
Tā ir senas pazudušas pilsētas atklāšana mūsdienu Luksoras pilsētas teritorijā: tā ir pilsēta, kas pastāvējusi valdnieka Amenhotepa III laikā. Nekad nebiju domājis, ka atklāšu pilsētu! Tā ir Zelta pilsēta, jo tā celta tā dēvētajā Zelta laikmetā, valdnieka Amenhotepa laikā, un, kad šis valdnieks nomira, tad viņa dēls Ehnatons valdīja šajā pilsētā 40 gadus, bet pēc tam pārcēlās uz Amārnu.
Un jūsu vadībā šī pilsēta tika atklāta! Kāda gan ir sajūta arheologam, kad viņš atklāj ko tādu? Jūs vadāties pēc intuīcijas, vai arī pirms tam ir kāda ļoti liela izpēte, tiek sastādītas kartes, veiktas kalkulācijas?
Nē, nekāda procesa tur nav! Tas bija pārsteigums... Un tāda pilsēta Ēģiptē tikai atrasta pirmoreiz! Mēs maz zinām par senajām pilsētām, un šajā pilsētā mēs atklājām septiņus lielus apgabalus…
Kāda bijusi ikdienas dzīve šajā pilsētā?
Mēs tur atradām darbnīcas, kurās meistari izgatavojuši statujas no granīta, izgatavojuši rotaslietas, tāpat arī ādas izstrādājumus, drēbes, bērnu rotaļlietas – šī pilsēta dzīvojusi ļoti darbīgi! Protams, tur bija mājas, kurās glabājās žāvēta gaļa, ko viņi ēda.
Vai atradāt arī kādas apslēptas zīmes, kuras gribētu saprast?
Nē, mēs sapratām visu, ko tur atklājām. Kopumā tur atradām vairāk nekā tūkstoš artefaktu. Piemēram, brīnišķīgu zilu keramiku no valdnieka Amenhotepa III laika.
Bet kādas bija bērnu rotaļlietas?
Keramikā ielika akmentiņus un grabināja... Nekas nav mainījies!
Bet kā ar mūzikas instrumentiem?
Mēs neatklājām instrumentus, jo tie bija gatavoti no koka un diemžēl nav saglabājušies, kaut gan, protams, mēs zinām, kādi tie ir bijuši. Jo uz kapavietām ir atklātas ainas ar mūzikas instrumentiem.
Dzirdēju, ka atrasta pat trompete!
Jā, bet visslavenākās tomēr ir flautas. Flautu spēlēja ikviens. Un bungas. Un arī arfu.
Interesanti, ka Senajā Grieķijā flauta skaitījās ne pārāk labs instruments izglītošanai un audzināšanai. Arfa laba, bet flauta – nē.
Toties flautu spēlēja ikviens – ikviens zemnieks varēja spēlēt flautu! Tas galu galā bija ļoti lēti, un viņi varēja pūst šajās stabulēs.
Zelta pilsētas atklāšana tika veikta 2020. gada beigās, 2021. gada sākumā. Atklājumi vēl turpinās?
Jā, es joprojām turpinu tur darboties. Ir atklāta arī kapsēta, kur apglabātas sievietes, kas skaitās dieva Amuna sievas. Šos izrakumus turpināšu.
Gatavojas paziņojumam par Nofreteti
Tutanhamona kaps tika atklāts 1922. gadā. Zināms, ka viņš mira, būdams vēl ļoti jauns – viņam bija 19. Vai zināms arī viņa nāves iemesls?
Skenēju Tutanhamona mūmiju, un zinu, ka viņš cietis no daudzām veselības problēmām, jo viņa tēvs bija apprecējis savu māsu. Un tad jau nāca kāds nelaimes gadījums, kura rezultātā viņš mira.
Jūs jau zināt, ka Latvija ir dzintara zeme – bijis arī Dzintara ceļš, un Tutanhamonam uz krūtīm ir dzintars. Vai varat pastāstīt, kāds tas izskatās?
Tas ir kā amulets.
Liels vai mazs?
Tāds vidējs. Bet ļoti svarīgi ir saprast, ka Tutanhamona laikā Ēģiptē bija viss – vienīgais, kā nebija, bija sudrabs. To veda no Palestīnas.
Un attiecības ar dzintaru? Ēģiptiešiem tas patika?
Jā, viņi izmantoja to amuletos, īpaši veidojot dažādus amuletus pēcnāves dzīvei.
Gribu vēl vaicāt par Nofreteti...
Jā, es
meklēju karalienes Nofretetes mūmiju, un domāju, ka drīzumā varēšu paziņot arī par kādu atklājumu. Valdnieku ielejā šobrīd veicu izrakumus, lai atrastu Nofretetes kapu. Ticu, ka Nofretete valdīja pēc sava vīra Ehnatona nāves.
Vai taisnība, ka pie Tutanhamona kapa tika atrastas norādes par Nofretetes kapavietu?
Nē, tā nebija taisnība – kāds britu arheologs tā domā, bet tā nav taisnība. Jo Nofretete nebija Tutanhamona māte.
Par piramīdām. Sākumā bija versija par to, ka tās cēluši vergi. Bet pēc tam parādījās otra teorija.
Atradu piramīdu cēlāju kapavietas – ja viņi būtu vergi, šādā veidā netiktu apglabāti! Bet viņi ir apglabāti kapavietās ar ļoti lielu godu.
Rada libretu operai, kuras pirmatskaņojums – nākamgad
Ja atgriežamies vēl pie Ehnatona un mūzikas. Interesanti, ka Ēģiptes kultūra visai spēcīgi ietekmējusi komponistus – daudzi veltījuši savus skaņdarbus Ēģiptei. Arī Filips Glāss sarakstījis operu "Ehnatons". Esat redzējis?
Šo operu neesmu redzējis, taču
pats esmu uzrakstījis operu "Tutanhamons", kurai mūziku radījis itāļu komponists Lino Zimbone no Katānijas. Tā tiks pirmizrādīta nākamgad – gatavojam šo pirmizrādi lielā muzeja atklāšanai.
Jūs rakstījāt libretu?!
Es uzrakstīju stāstu.
Un cik gara būs opera?
Divas stundas un 40 minūtes.
Vai pastāstīsiet par to kaut ko tuvāk?
Nē, nē, saglabāšu intrigu! Bet tajā es nesekoju vēsturei – tas ir izdomāts stāsts.
Pagājušajos gadsimtos komponisti Ēģiptes tēmai pievērsušies biežāk: Sensānss rakstīja savu Ēģiptes koncertu, Štrauss rakstīja maršu Ēģiptei.
Ir pat vesela grāmata, kurā apkopoti skaņdarbi, kas veltīti Ēģiptei vai arī tie rakstīti, iedvesmojoties no tās. Tur atrodami ļoti daudzi komponisti no visas pasaules!
Veiksme un pārsteigumi
Jūs zināt tik daudzus faktus par seno ēģiptiešu dzīvi. Vai varat pateikt, kas bija viņu dzīves vērtības – kā viņi dzīvoja, kas viņiem bija svarīgs?
Svarīgi bija tas, ka viņi ticēja aizkapa dzīvei. Dzīve uz zemes bija ļoti īsa, bez aizkapa dzīve – mūžīga. Tāpēc arī viņi aizkapa dzīvei ņēma līdzi visu – drēbes, pārtiku, rotaļlietas. Visu! Tutanhamona kaps tam ir labs piemērs: tur atrasti 5389 objekti, kas parāda, kā Tutanhamons grasījies baudīt pēcnāves dzīvi.
Vai jums mēdz gadīties pārsteigumi, kad veicat šos atklājumus?
Ļoti daudz! Kad tu, piemēram, atver sarkofāgu un ieraugi tajā zelta mūmiju... Ļoti daudz stāstu manā dzīvē ir saistīti ar pārsteigumiem. Kaut vai šīs zelta mūmijas – atrodi vienu zelta mūmiju, un pēc tam saproti, ka tur ir vesela zelta mūmiju ieleja! Tāpat arī slepenās durvis piramīdā, kuras tika atklātas. Ļoti daudz pārsteigumu!
Vai tas nav bīstami un bailīgi veikt šos atklājumus?
Nē, nē, tas nemaz nav bailīgi! Tas ir liels piedzīvojums – atklāt pagātnes noslēpumus...
Cik liela ir grupa, ar ko kopā darbojaties?
Tas atkarīgs no situācijas: tie var būt desmit zinātnieki un kādi simts strādnieki.
Tagad ir arī daudzas īpašas tehnoloģijas.
Es jau arī tās izmantoju – datortomogrāfiju, robotus piramīdās, ultraskaņu: tas viss palīdz izzināt Senās Ēģiptes noslēpumus.
Kā tiek saglabāti senie artefakti?
Mums ir īpaša komanda, kas nodarbojas ar konservāciju un šo artefaktu apzināšanu, reģistrēšanu. Esmu piedalījies daudzu muzeju celšanā: piedalījos Ēģiptes Nacionālā civilizācijas muzejā uzcelšanā – tagad atrodas mūmijas, uzcēlu Lielo Ēģiptes muzeju, kas tiks atklāts nākošajā gadā. Tūrisms ir ļoti svarīgs Ēģiptei, jo nauda, ko iegūstam no tūristiem, tiek veltīta [vēstures] saglabāšanai.
Visbeidzot – jautājums par veiksmi. Vai veiksme jūsu darbā ir nozīmīga?
Jā, protams, ļoti nozīmīga!
Ja nav veiksmes, tu vari strādāt visu mūžu un neko neatrast.
Tātad jūs esat veiksminieks?
Esmu gan…
