Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" piedalījās latviešu jaunieši, kuri dzīvo ārzemēs, tur studējuši vai aktīvi iesaistās diasporas organizācijās un rīko dažādus pasākumus tautiešiem ārvalstīs: Gunta Bambāne, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāve, kura nesen atgriezusies Latvijā pēc augstākās izglītības iegūšanas ASV; Daina Auziņa, kura uzauga Lielbritānijā un jau no agra vecuma iesaistījās diasporas aktivitātēs, pirms četriem gadiem viņa nolēma pārcelties uz Latviju un šobrīd darbojas "Eiropas jauniešu kopienā"; Laima Kraule no Zviedrijas, kura iepriekš, dzīvojot Latvijā, aktīvi ir iesaistījusies diasporas pasākumu rīkošanā, 2020. gadā viņa piedalījās organizācijas "Eiropas jaunieši" izveidē; un Kārlis Kuškēvics no ASV, viņš ir Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) politiskais pārstāvis, studē un strādā Vašingtonā.
Zīmīgi, ka šobrīd dažādās latviešu organizācijās piedalās jaunieši ar dažādu pieredzi, kas gūta, dzīvojot ārpus Latvijas. Piemēram, Gunta un Laima dzimušas un augušas Latvijā, kur latvietības kopšanai ikdienā atsevišķas organizācijas nav nepieciešamas. Kārlis dzimis un audzis Amerikā, bet Daina Apvienotajā Karalistē, un tieši tur jau kopš bērna kājas gūta pieredze būt latviešu sabiedrībā, savā brīvajā laikā gan apmeklējot latviešu skolas un nometnes un piedzīvojot to, kā vecāki, dzīvojot prom no Latvijas, bijuši aktīvi latviešu kopienas sabiedriskie darbinieki.
Kārlis dalījās savā pieredzē: "Uzaugot Amerikā, īpaši bērnībā, mācoties latviešu skolā, tā nebija mana izvēle, tā bija spiesta lieta, bet, pabeidzot latviešu skolu un vidusskolu, tā kļūst par paša izvēli. Manā pieredzē lielāka daļa, visi, kas beiguši Garezera vasaras vidusskolu, turpina kKaut kādā veidā būt aktīvi latviešu sabiedrībā. Manā vidusskolas klasē bija 44 audzēkņi, un es teiktu, ka pēdējos piecos gados es esmu saticis visus kādā pasākumā. Es teiktu, ka lielākā daļa, kas ar latvietību uzaug, vismaz Amerikā, tupina iesaistīties latviešu sabiedrības norisēs. Mani tuvākie draugiem un tie latvieši, ar kuriem esmu uzaudzis, viņi turpina būt aktīvi".
Tikmēr Laimai un Guntai, dzīvojot Latvijā, pat nav bijusi lāga nojausma, kas notiek latviešu sabiedrībā ārpus valsts robežām. Šī jaunā pasaule iepazīta mirklī, kad pasaule pavērusies plašāka. Kā skaidroja Gunta, viņa par diasporas jauniešu organizācijām, kopienu, pulciņiem uzzinājusi, nokļūstot studiju gaitās Amerikā, kad, dzīvojot Sanfrancisko, jutusies vientuļa: "Godīgi sakot, tas lūzuma punkts man, iespējams, nāca tieši tad, kad es dzīvoju Sanfrancisko, jo es redzēju, ka cilvēki, kuri ir uzauguši ASV, iespējams, pat nav bijuši Latvijā, spēj būt latviskajā kultūrā un to izkopj un cik viņiem tā lieta, ja tā var nosaukt, ir svēta. Cik ļoti viņi deg par to. Tajā brīdī es nonācu pie atziņas, ka, dzīvojot un izaugot Latvijā, būšanu kultūrā es uztveru par pašsaprotamu. Nav tādas ļoti lielas enerģijas, ko likt, lai kultūra būtu, jo tā vienkārši ir. Tāpēc ir fenomenāli un fantastiski pieredzēt to, kā cilvēki ārpus Latvijas pieliek enerģiju, spēku un resursus, lai kultūru regulāri uzturētu."
Un tam līdzi nāk pievienotā vērtība, norādīja Laima Kraule no Zviedrijas, kura iepriekš, dzīvojot Latvijā, aktīvi ir iesaistījusies diasporas pasākumu rīkošanā, 2020. gadā viņa piedalījās organizācijas "Eiropas jaunieši" izveidē: "Ikviens jaunietis, jebkurā vecumā, mēs spējam iedot viens otram daudz zināšanu, pasaules redzējumu, atvedot jaunas idejas no citām valstīm. Tāpēc kopā nākšana ir svarīga – vai tas ir deju kolektīvs vai koris, vai kāds forums, jauno profesionāļu sanākšanas kopā vai hokeja spēles skatīšanās. Veidam nav nozīmes, svarīgi ir uzturēt kopienas sajūtu, lai mēs sajustu, ka visi esam kopā. Lai kurā pasaules malā arī neatrastos, mēs varam piezvanīt kādam draugam latvietim, daloties ar valodu, tradīcijām, satikties svētkos."
Turklāt, kā norādīja Kārlis, tad satikšanās veidu un iespēju latviešu jauniešiem ir daudz un dažādas.
Piemēram, Amerikā jaunatnes organizācija pastāv jau vairāk nekā 70 gadu. Te tiek koptas un saglabātas nemainīgās vērtības, tostarp būt aktīviem arī politiskajā laukā. Vienlaikus tiek meklētas jaunas iespējas kopābūšanai jaunatnes garā – piemēram, spēlējot volejbolu un citas sporta spēles.
"Mēs pēdējos gados ALJA esam atsākuši, nu jau divus gadus, rīkot slēpošanas nedēļas nogali, kur visi sabrauc uz Kolorado un tad visu nedēļas nogali slēpojam. Šogad Vašingtonā esam sākuši sadarboties ar lietuviešiem, meklējot saikni ar Amerikā dzīvojošiem lietuviešiem, jo jūtam, ka domāšanas veids un sajūtas mums ir līdzīgas, tāpēc tagad esam izveidojuši baltiešu volejbola līgu, kur katru ceturtdienu satiekamies, lai spēlēju volejbolu. Tā mums ir jauna pieredze."
Pieredze un bateriju uzlādēšana – tas ir dzinulis, kas motivē latviešu jauniešu kopā sanākšanu, kaut vai lai runātu latviešu valodā.
