Īru svētkos latviešu tautas tērpā
Latviešu kopienās ārzemēs svin ne tikai Latvijas svētkus, bet arī mītnes zemes svētkus, stāstīja Īrijas latviešu biedrības pārstāve Inga Zvirgzdiņa. "Mēs svinam īru svētkus, jo nevis nevaram nesvinēt, bet gribam tos svinēt. Ģimenēs, kurās aug bērni, viņi dodas skolas gaitās, un tur šie svētki tiek svinēti. Tos ienes arī ģimenēs, un mēs tos labprāt svinam," atzina Zvirgzdiņa. Vieni no šiem svētkiem ir Svētā Patrika diena, ko atzīmē 17. martā par godu Īrijas aizgādnim Svētajam Patrikam. "Mūs kā kopienu, latviešu diasporu un kolektīvus, aicina piedalīties šajos īru nacionālajos svētkos. Mēs ejam gājienā ne tikai Dublinā, jo katra sevi cienoša pilsēta, ciems svin šos svētkus – ar parādēm un pompu.
Mēs tajos piedalāmies, arī latviešu skoliņu audzēkņi iznes savu skolu karogus, plakātus un tērpus, latviešu tautas tērpus – tie, kuriem ir. Tas ir skaisti, svētku nekad nevar būt par daudz," uzskata Zvirgzdiņa.
Svinot īru svētkus, latvieši pamanās popularizēt Latviju – tie, kuriem ir tautas tērpi, īru svētkos tos tiešām valkā ar lepnumu, pievēršot apkārtējo uzmanību un vienlaikus kļūstot par Latvijas vēstnešiem katrs savā mītnes vietā. Īrijā norit daudz multikulturālu pasākumu, kuros latvieši arī piedalās – viņi svin arī ķīniešu jauno gadu un brazīliešu karnevālu.
Latvietību popularizē arī Frankfurtē
Frankfurtē, kur latviešu diaspora mīt multikulturālā vidē, ir iespēja popularizēt latvietību un Latviju ļoti dažādos svētkos, stāstīja Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa: "Frankfurte ir multikulturāla pilsēta, un mums katru gadu notiek kultūru parāde, kas nav piesaistīta nevieniem no vāciešu svētkiem.
Vienkārši tā ir iespēja vasarā visām te mītošajām biedrībām iziet ielās tautas tērpos ar savu mūziku."
Tuvojošos Mārtiņdienu vācieši svin kā kristīgos svētkus par godu bīskapam svētajam Mārtiņam, kurš dalījies savā apmetnī ar nabadzīgajiem cilvēkiem, viņus sasildot: "Bērniem šie svētki stāsta par rūpēm par citiem. Paralēles noteikti var atrast. Tā kā svētki ir tik izteikti vāciskajā vidē, tad mums biedrībā nav bijusi nepieciešamība atsevišķi atzīmēt Svētā Mārtiņa dienu vai "Oktoberfest", kas visiem pirmais nāk prātā, runājot par Vāciju. Es gan teikšu, ka "Oktoberfest" notiek tikai Bavārijā, Minhenē, vienā konkrētā pļavā, ierobežotā teritorijā. […] Bet tie noteikti nav svētki, kur būtu nepieciešama kāda īpaša identificēšanās, lai to rīkotu mūsu latviešu kopienā."
Savus svētkus atzīmē arī briti Latvijā
Tikmēr Kristīne Zvirbule, kura vada Lielbritānijas Tirdzniecības kameru Latvijā, stāstīja, ka tās galvenais uzdevums ir nodrošināt tirdzniecības sakarus, bet
laika gaitā sapratuši, ka arī biznesa cilvēki labprāt apvienojas, lai svinētu savu kultūru un svētkus.
Svētku integrēšana ikdienas biznesa kalendārā rada pievienoto vērtību dalībai kamerā. Vienas no šādām svinībām ir Gaja Foksa nakts, kurā atzīmē faktu, ka sazvērniekam Gajam Foksam neizdevās uzspridzināt Anglijas parlamentu. "Britiem tas ir nozīmīgs notikums. Mēs svinam ar milzīgu ugunskuru, kurā pēc tradīcijas sadedzina Gaja Foksa lelli, ko bērni darinājuši no salmiem. Vakara kulminācija ir uguņošana. Oriģinālais datums šiem svētkiem ir 5. novembris, bet mēs, pielāgojot darba ritmam te, Latvijā, svinam 10. novembrī, brīvdienā, un tas notiks Piņķos britu koledžā, un pasākums ir pieejams ikvienam," stāstīja Zvirbule.
"Emocionālā inficēšanās"
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece, kultūras socioloģe Līga Vinogradova mudināja aizdomāties, kas ir svētki un kāda ir to loma mūsu dzīvēs, neatkarīgi no to izcelsmes: "Jebkuru svētku svinēšanai ir mērķis. Mēs sanākam fiziski kopā – tas ir atslēgas vārds, ka mums ir jābūt klātienē. Mēs pamazām pārņemam viens otra emocijas, sociologi lieto tādu jēdzienu kā emocionālā inficēšanās.
Mūs pamazām pārņem emocijas, svinot svētkus, mums rodas kolektīvais pacilājums, tā "uhh" sajūta, ko svētkos piedzīvojam."
No minētās sajūtas rodas rezultāts – vienotība. Proti, mēs kā grupa, kas svin svētkus, esam vienoti. "Mums ir izveidojušies kopīgi simboli. Individuālā līmenī esam tik ļoti emocionāli uzlādēti, ka esam gatavi ielēkt nākamajā līdzīgajā notikumā. Iedomājieties, cik daudz rezultātu no vieniem svētkiem," pauda socioloģe. Jautājums, vai šos simbolus var iegūt tikai latvisku svētku svinēšanā? Jā, simbolus rada latviešu tautas tērps un latviskās vērtības, bet, ja tādus rada arī cittautu svētki, vai par to jāsatraucas?
Ārpus Latvijas dzīvojošie neizslēdz, ka jaunākajai paaudzei mītnes zemes svētki ir prioritāri, jo tie notiek skolās, piedaloties interešu pulciņos, piemēram, Īrijā dejo īru dejas, dzied īru dziesmas un spēlē īru teātri. Tieši tāpēc tā ir tā milzu atbildība un liels darbs iesaistīt jauno paaudzi arī latvisko svētku svinēšanā.
Kā uzsvēra sarunas dalībnieces, dalība mītnes zemes svētkos un to svinēšana nebūt nenozīmē, ka pazudīs latvietība – tas tikai dažādo, sniedz jaunas pieredzes un piedzīvojumus, ar vienu svarīgu priekšnoteikumu, ka ir sagatavota labvēlīga augsne, ar gruntīgiem pamatiem latvietībā.
