Vai tas ir normāli?

Cilvēkam nepieciešams veselīgs miegs: kā atpazīt un ārstēt miega traucējumus

Vai tas ir normāli?

Emocijas: Ko darīt, ja izjūtam spēcīgu aizvainojumu, naidu vai bezspēcību

Krāpšana attiecībās: kāda tā var būt un vai attiecības iespējams pēc tam atjaunot

Kā krāpšanu attiecībās uztver sievietes un vīrieši. Stāsta psihoterapeite Aina Poiša

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 6 mēnešiem.

Jo sarežģītākas emocionālās attiecības ar otru cilvēku, jo spēcīgāka ir vajadzība pēc mīlestības, kas bieži noved pie krāpšanas. Kamēr sievietes sānsoli uztver kā pāridarījumu pārim, ģimenei un bērniem, vīrieši biežāk tiek aizskarti personīgi, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” vērtēja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. 

Tas, kas notiek sabiedrībā, zināmā mērā ienāk arī pāra attiecībās, sprieda Poiša: “Patērētāju attieksme ļoti ienāk attiecībās – mēs sākam otru cilvēku patērēt. Ja mums jāsaskaras ar kādām grūtībām, mēs labāk atbrīvojamies no tām un meklējam kādu īslaicīgu apmierinājumu.”

Viņa skaidroja, ka katrās pāra attiecībās ļoti svarīga ir tuvība – gan emocionālā, gan seksuālā, gan intelektuālā, kas iespējama tikai tad, ja abi pie tā strādā. Jo sarežģītāka ir emocionālā pasaule, jo lielāka vēlme pēc tuvības. 

“Jo sarežģītākas būs emocionālās attiecības ar otru cilvēku, jo spēcīgāk parādās neirotiska vajadzība pēc mīlestības. Tā bieži vien izpaužas tieši seksuālā formā, kas aizved pie sānsoļiem,” Poiša norādīja. 

Viņa vērtēja, ka pastāv zināmas atšķirības starp to, kā faktu par krāpšanu pārdzīvo sievietes, kā ar to tiek galā vīrieši. 

“Sieviete biežāk to uztver – “kā tu MUMS to varēji nodarīt”, mūsu ģimenei, mūsu bērniem, mums kā pārim, līdz ar to tā slodze tikt galā ar aizvainojumu, dusmām, nodevības sajūtu, manuprāt, sievietēm trāpa smagāk, jo viņas tur to zemeslodi “mēs” savās rokās,” Poiša sprieda. 

“Vīrietim biežāk tas ir “kā tu MAN to varēji nodarīt”, ja sieviete ir pārkāpusi robežas. Vīrietis tiek aizskarts personīgi savā vīrišķībā, sieviete tiek aizskarta attiecībās, no kurām viņa sagaidīja drošību,” viņa piebilda. 

Tālāk seko jautājums par katra spējām piedot, norādīja psihoterapeite. No malas to uzspiest nav iespējams, jo tas ir pārāk personīgs jautājums. Poiša stāstīja, ka pazīst gan pārus, kas spējuši pārkāpt šim aizvainojumam pāri, gan cilvēkus, kas to nespēj, un abi gadījumi ir normāli. 

“Mēs varam skaisti filozofēt par to, ka laulība ir iespēja diviem indivīdiem radīt jaunas dvēseles īpašības un piedzīvot garīgo izaugsmi un savu iekšējo spēku. Cik brīnišķīgi tas izklausās, bet, kā mēs zinām, reālā dzīve ir reālā, un mēs esam reāli cilvēki ar savu bagāžu,” viņa vērtēja. 

Līdz ar to  reizēm pietrūkst spēka grūtības pieņemt kā izaicinājumu. Psihoterapeite norādīja, ka viena iespēja, kā šādas situācijas risināt, ir piedāvāt šādā situācijā iepauzēt, mazliet atdalīties vienam no otra un satikties tad, kad var mierīgi pārrunāt visu notikušo. 

Ja beigās viens no pāra nolemj, ka nākotni kopā neredz un otram to pasaka, pateicoties par pavadīto laiku kopā, Poiša vērtēja, ka tas ir viscivilizētākais veids, kā cilvēkiem aiziet no attiecībām, lai gan tas nav vienkārši. “Tāda drosme un godīgums ir augstāk vērtējams,” viņa piebilda. 

 

"Vai tas ir normāli?"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti