Kopš bērnības dara to, kas patīk
Mareka spožā "Counter-Strike: Global Offensive" karjera sākās 2017. gadā, kad viņš parakstīja pirmo līgumu ar profesionālu e-sporta komandu "Elements Pro Gaming", taču patiesībā viss sākās krietni agrāk, kad Mareks datorspēles spēlēja kopā ar tēti.
"Viss sākās ar to, ka sešos gados man uzdāvināja disku ar spēli "Counter-Strike 1.6", un es ļoti ilgu laiku savā bērnībā spēlēju to spēli, jo man tā ļoti patika. Pašā sākumā manam tētim bija dators. Viņš arī brīvajā laikā spēlēja spēles, un es spēlēju kopā ar viņu. Bija jautri un ļoti interesanti," stāstīja Mareks.
"Beigu beigās es nonācu kompānijā, kurā cilvēki spēlēja labi visas spēles, un es biju viens no tiem, kurš, iesākot spēlēt kaut kādu spēli, velta tai tik daudz laika, lai spēlētu labi. Es biju pārāks par citiem, un viņi jautāja, vai negribu pamēģināt izsisties.
Tajā brīdī man tas likās tik nesasniedzami. Nevienā brīdī nelikās, ka kaut kas tāds var vispār sanākt," viņš atzina.
Podkāsts "5 zem 25"
Pieci.lv jaunākais orģinālsatura podkāsts "5 zem 25" stāstīs par pieciem ietekmīgiem Latvijas jauniešiem, kuri līdz 25 gadu vecumam sevi jau ir pierādījuši starptautiskā mērogā.
Podkāsta "5 zem 25" paredzētas piecas epizodes, kurās piedalīsies:
- divkārtējā Eiropas volejbola čempione un olimpisko spēļu ceturtās vietas ieguvēja Tīna Graudiņa,
- epidemiologs, pasaules olimpiāžu uzvarētājs un Oksfordas doktorantūras students Ņikita Trojanskis,
- profesionālās līgas e-sportists Mareks Gaļinskis,
- viena no Latvijas populārākajām digitāla satura veidotājām Paulīne Paucīte,
- "Spēlmaņu nakts" godalgotais aktieris un režisors Klāvs Kristaps Košins.
Ar laiku Mareks sāka braukt uz turnīriem Rīgā, iesaistījās "Goexanimo" datorklubā un iepazinās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem.
"Es spēlēju labi, un citi latviešu labie spēlētāji pamanīja mani. Tad sāku braukāt pa Baltijas turnīriem. Tad mani pamanīja viens krievu spēlētājs, kurš bija vecāks, pasauca uz savu komandu. Kad viņi saprata, ka es esmu tas, kas viņiem ir vajadzīgs, es parakstīju līgumu. Kad tu paraksti līgumu, tas nozīmē, ka tas jau ir nopietni, ka tu esi oficiāli pro līmenī," stāstīja Mareks.
E-sportists atzina, ka viņa vecāki ne vienmēr ir bijuši sajūsmā par dēla nodarbošanos, taču tajā pašā laikā viņiem nebija iemesla to aizliegt, jo Marekam vienmēr bijušas gan labas sekmes, gan aktīva sociālā dzīve ārpus mājas.
"Bija tā, ka mamma bija dusmīga uz tēti, ka es spēlēju spēlītes, jo viņš spēlē. Tad tētis bija dusmīgs uz mani un teica, lai nespēlēju spēlītes, jo tad mamma neļaus viņam spēlēt. Tas bija riktīgi smieklīgi, bet beigās bija ultimāts – lai es mācos labi skolā. Turklāt esmu ļoti sociāls cilvēks un man nav problēmu iziet ārā ar draugiem uzspēlēt futbolu. Es ar vecākiem vienmēr varēju sarunāt laiku spēlēm," stāstīja Mareks.
"Tā arī tas sanāca, un es visu bērnību nodarbojos ar to, kas man patika, un vecākiem nebija nekādu problēmu," viņš piebilda.
Turklāt e-sports ir ļoti ienesīga nodarbošanās.
Jau ļoti agrā vecumā Mareks sāka pelnīt pietiekami labi, lai vecāki saprastu – no šī hobija var veidoties karjera.
Pareizie cilvēki apkārt
Mareks atzina, ka gan viņa vecāki, gan draugi un līdzcilvēki apkārt vienmēr ir bijuši ļoti saprotoši un atbalstoši. Tāpat arī profesionālajā e-sporta vidē, – vienmēr blakus ir kāds mentors, kas palīdz.
"Piemēram, kad parakstīju savu pirmo līgumu, manā komandā bija vecāks cilvēks, kurš mācīja un rādīja man pareizo ceļu, kur man jāiet un kur man stiepties uz priekšu. Vienmēr manā dzīvē man tādi cilvēki bija apkārt, man laikam paveicās. Ar laiku, kad esi guvis tik daudz iedvesmas, tas tev dod spēku," stāstīja Mareks.
"Viņam, piemēram, bija tās prasmes un zināšanas par to, kā tikt līdz augstākajam līmenim un kā tas ir, būt augstākajā līmenī. Kad tev ir cilvēks ar tādām zināšanām, tu kā sūknis visu paņem sev. Un tā man arī sanāca. Es vienmēr visas zināšanas izspiežu ārā, un tad es eju prom," viņš skaidroja.
Tas sasaucas ar Mareka domu gājienu par to, ka dzīvē pats galvenais ir sevis uzlabošana, neatkarīgi no tā, ar ko nodarbojies.
"Man liekas, ka galvenais ir ar katru sekundi, ar katru mirkli palikt labākam un labākam.
Vienalga, ar ko tu nodarbojies. Ja tu sāc kaut ko darīt, daudz interesantāk taču ir palikt labākam un labākam tajā jomā, nevis sēdēt uz vietas. Tas ir attiecināms uz jebko," uzsvēra Mareks.
Kā piemēru viņš minēja neseno pārvākšanos uz paša nopirkto dzīvokli, kad, dzīvojot prom no vecākiem, pašam bija jāiemācās gatavot ēst.
"Nolēmu, ka man jāmācās gatavot ēst, tāpēc es skatos receptes, mēģinu, un tas ir interesanti, tas attīsta tavas smadzenes, attīsta tavu iekšējo uztveri vispār par visu to, kas tev ir apkārt. Tu jūties tik daudz labāk par sevi, ja tu redzi progresu, un tas man ir galvenais," viņš norādīja.
Latvijas vārds e-sportā
Mareks ir viens no pirmajiem celmlaužiem, kas nes Latvijas vārdu e-sporta pasaulē. Citās valstīs, piemēram, Amerikā, Vācijā, Ķīnā, Krievijā šī nozare ir krietni vairāk attīstīta un daudz populārāka.
"Visās lielajās valstīs tik ļoti jau ir pierādīts, ka e-sports kaut kas ir, ka cilvēki personīgi saprot, ka tas ir interesanti, ka ar to pelna naudu, ka tur var darīt jebko un to var darīt jebkurš. Kad cilvēki redz to piemēru, viņi grib pamēģināt un sāk spēlēt, un e-sports paliek populārāks un populārāks," stāstīja Mareks.
"Latvijas problēma bija tā, ka nebija piemēru, kas parādītu cilvēkiem, ka viss ir iespējams.
Kad parādījāmies mēs ar Helviju [Saukantu], ar broky, īpaši tagad, kad broky ir uzvarējis trīs starptautiskos S-Tier turnīrus, tas ir, trīs vislabākos turnīrus pasaulē pēc kārtas, tas ir ļoti labi. Esmu ļoti priecīgs par Helviju, īpaši tagad, kad viņš uzvarēja pasaules čempionātā. Man ir tiešām prieks, ka viņš ir parādījis visiem latviešiem, ka tas ir iespējams," norādīja spēlētājs.
Mareks atklāja, – lai gan šobrīd tādas iespējas vēl nav, nākotnē viņš cer radīt savu latviešu organizāciju vai spēlētāju komandu, kuru pats varētu vadīt.
"Es nezinu, varbūt vajadzētu atvērt arī kādu datorklubu, jo mums ir problēmas ar labiem datorklubiem, kur ir tiešām labs aprīkojums, kur varētu spēlēt un tiešām iegūt vislabāko pieredzi," viņš piebilda.
Pašam savs dietologs, psihologs un atbalsta komanda
Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā e-sports vēl ir diezgan maz atpazīts, ir dažādie stereotipi par e-sportistiem, vērtēja Mareks. Viens no populārākajiem ir, ka e-sportisti tikai sēž pie datora, viņiem ir slikta redze un liekais svars.
"Ir arī tādi gadījumi, protams, bet visās profesionālajās komandās ir dietologs, ir psihologs, ir pilna atbalsta komanda, kas pārbauda visu, lai spēlētājiem būtu vislabākais rezultāts, ko viņš sniedz, un tas viss ir atkarīgs no ķermeņa, no tā, kādā viņš ir stāvoklī," skaidroja Mareks.
"Tas ir stereotips par to, ka e-sportistiem ir slikta veselība, tā vispār galīgi nav," viņš uzsvēra.
Sagatavošanas nometnēs, piemēram, e-sportistiem ir pat sava pavāru komanda, kas gatavo pielāgotas un individuālas maltītes, lai uzlabotu sportistu fizisko sagatavotību. Tas gan ir tikai pasaules labākajās 15 komandās, zemāka līmeņa organizācijās atbalsta personāla nav.
Tāpat viens no stereotipiem, kas gan daļēji ir patiess, ir – ka visi e-sportisti ir ārkārtīgi lieli introverti.
"Lielākā daļa varbūt ir introverti. Varbūt viņi arī izsitās datorspēlēs tieši tāpēc, ka negribēja iet ārā un laiku pavadīja pie datora. Varbūt, ka tā ir taisnība.
Bet viņi nav tādi introverti, ar kuriem nav iespējams runāt. Viņi ir saprotoši, profesionāli cilvēki," norādīja Mareks.
Tāpat daudzi joprojām uzskata, ka datorspēles ir domātas pusaudžiem, ka pieauguši cilvēki ar to nepelna. Arī statistiska liecina, ka e-sportistu "labākie karjeras gadi" ir vecumā no 23 līdz 25, taču Mareks uzsvēra, ka karjera pilnībā atkarīga no paša cilvēka.
"Ir bijušas pārbaudes par to, kā mainās reakcijas laiks [dažādos vecuma posmos], bet tās izmaiņas ir tik ļoti mazas, ka tās neietekmē neko. Ietekmē tas, ka tu vienkārši audz kā cilvēks un mazāk laika velti spēlei. Jo tu iepriekš esi tik daudz veltījis laika, ka vienkārši sāc veltīt mazāk, un, ja tu veltīsi mazāk laika, tu sāc spēlēt sliktāk. Viss. Vecuma limita nav, vienkārši, ja tu spēlē slikti, tevi izmetīs," viņš skaidroja.
