Par laikapstākļiem runā tad, kad nav ko citu teikt, bet mēs gaidījām, lai tik būtu aukstāks, lai jauna krāsa deķim, un tagad mēs gaidām, lai siltāks, mums šogad sliktu laikapstākļu nebūs, mums ir tikai labi laikapstākļi, stāstīja rokdarbnieces.
Viņas apņēmušās tamborēt deķus ne jau tikai šogad, Latvijas simtgadei par godu, bet turpināt vismaz piecus gadus, jo tad varēšot redzēt, kā klimats mainoties. Jau tagad, lai gan pagājis tik pusgads, var vērot, kā gadalaiki nomainās.
“Man ir tās starptautiskās meteo krāsas, man ir mazliet vieglāk saprast, zaļais ir 1 grāds virs 0, gaiši zaļais un zilais jau ir nulle, kad sāk salt, mazais sals, tad jau jo zilāks, jo lielāks sals. Un tad jau, kad jau pavisam lausks sper, tad aiziet uz violetiem toņiem, ja būtu vēl aukstāks, tad būtu pavisam pavisam tumši violets,” par krāsu izvēli stāstīja “Smiltenes pūra lādes” biedrības dibinātāja Ilze Haka.
“Un pavasarī jau arī aiziet, tikko kad knapi silts paliek, kad sākas jau zaļa zālīte, tad jau siltāks, tad sāk māllēpes, pienenes, tad jau pavisam košs sāk palikt, un uz vasaru uz silto aiziet jau uz sarkano, uz magonēm, tulpju ziediem, jau siltāks,” stāsta Haka.
Latvijā tiek radīti apmēram 100 Latvijas laikapstākļu deķi, taču divu vienādu deķu nebūs, jo temperatūras tiek skatītas dažādos dienas laikos.
“Mums vienai meitenei pavisam traki, viņa lika vīram ierīkot dārzā meteoroloģijas staciju, kur kompjūters fiksē precīzi, tur ir viss pa nopietno,” stāsta Haka.
No visiem 100 deķiem, kas top, daži deķi būs nevis meteoroloģiskie laika apstākļu deķi, bet katras dienas emociju deķi.
Kāpēc tik daudzām rokdarbniecēm šī ideja liekās saistoša? “Manuprāt, tas ir ļoti interesanti, un tas neprasa daudz darba, tas prasa tikai vienu rindiņu dienā, un tas interesantums, ka tu nekad nezini, kāda tā rindiņa būs rītā un kādas tās krāsas to rakstu izveidos,” spriež Haka.
